Lindas atbilde: Labdien Jāni! Paldies par vēstuli! Paldies, ka padalījāties ar savām domām. Rakstīju,ka neapzināti kopēju savu ģimenes locekļu uzvedību, bet tagad tā ir pagātne. Pagātne tā ir tādā ziņā, ka neesmu vairs ietiepīga kā mani vecāki un pārējie ģimenes locekļi. Vairs neatceros kā tas notika, bet vienā brīdī skatījos uz savu ģimeni un sapratu,ka kaut kas nav kārtībā ar mums un sāku skatīties uz sevi kā no malas. Tajā brīdī sapratu, ka pašai arī piemīt ietiepība un uzskatīju, ka tikai mans viedoklis ir pareizais. Sāku strādāt ar sevi un vairs nelieku citiem domāt tāpat kā es domāju, pieņemu arī pretējus viedokļus un nedusmojos, kad kāds domā citādi. Ķermenis lokanāks vēl nav palicis un ar roku pirkstgaliem zemi aizsniegt nevaru. Prāts gan ir elastīgāks un cenšos, lai tā paliktu. Radinieku starpā īpaši nekas nav mainījies, izņemot vēl vienu cilvēku, kurš reizēm arī kļūst elastīgāks domāšanā.
Paldies Elvitai Rudzātei, ka palīdzēja man noskaidrot, kas ķermeni padara stīvu. Man tiešām māte ir ļoti ietiepīga un
visam jānotiek pēc viņas prāta. Es neesmu pētījusi citu lokanību, es par to sāku aizdomāties tikai tad, kad agrāk skolas laikā sporta stundā kārtējo reizi bakstīja, lai liecos zemāk. Pirms 5 gadiem arī ārsts, kuram bija jānovērtē fiziskā sagatavotība nobrīnījās par mani. Mani šis jautājums satrauc no veselības viedokļa, nevis gribu tādēļ, ka citi var. Es nesaprotu, kāpēc fiziskais ķermenis nepaliek lokanāks, ja uzskati ir kļuvuši elastīgi. Vai uz mani joprojām var atstāt pēdas ģimene, ja viņiem manā dzīvē ir liela nozīme? Jūs rakstījāt, ka Jūs kādreiz nevarat aizsniegt pat ceļgalus un tas darba dēļ vai neapzināti no ģimenes kaut kas uzņemts. No tā teikuma sapratu, ka tā var būt.
Kā Jūs, Jāni, atklājāt, ka Jums ir šāda problēma? Cik saprotu Jūs esat ticis galā ar šo problēmu.
Piekrītu, ka ārējais skaistums nav noteicošais, bet šajā materiālisma laikā tieši pēc tā vērtē cilvēku. Esmu daudz reižu redzējusi, kad citi saka, ka viņiem izskats nav noteicošais, bet sacītais nesakrīt ar darbiem, jo draugus un dzīves partnerus izvēlas pēc ārējā izskata. Neizteiksmīgos un skaistuma etalonam neatbilstošos neizvēlas. Tāpēc rodas kompleksi tādiem cilvēkiem, kuriem skaista dvēsele, bet ārēji nav tik skaisti kā citi vai ir kāds trūkums. Ar šo vienu dzīvi laikam būs par maz, lai visi cilvēki sāktu skatīties pēc iekšējā nevis ārējā. Man būtiskākais cilvēkos ir viņu dvēsele.
Elvitas Rudzātes komentārs: Linda domā, ka ir kļuvusi elastīga domāšanā, bet neskatoties uz manām atbildēm un Jāņa izteikto viedokli, turpina runāt vienu un to pašu par skaistiem un neglītiem cilvēkiem. Linda saka, ka viņai būtiskākais ir cilvēku dvēsele, bet tad kāpēc viņa mēģina iegūt draudzību pie cilvēkiem, kuru dvēsele ir tik mazattīstīta? Arī Lindas vārdi nesakrīt ar darbiem, tāpēc arī sev piesaista cilvēkus, kas runā vienu, bet dara pavisam ko citu.
Piedod, Linda, esmu skarba, bet dažkārt tādai ir jābūt, lai tevi beidzot sadzirdētu.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 8. septembris līdz 20. oktobris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “IESPĒJU UN RESURSU MEKLĒŠANA”, 12.09.2024.- 24.10.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …