Kā es varu to mainīt? – piektais turpinājums 20.01.2020
Kā es varu to mainīt? – raksta sākums
Kā es varu to mainīt? – pirmais turpinājums
Kā es varu to mainīt? – otrais turpinājums
Kā es varu to mainīt? – trešais turpinājums
Kā es varu to mainīt? – ceturtais turpinājums
Jāņa viedoklis:
Linda, stipri iespējams, ka Tu neapzināti pārņēmi vecāku, ģimenes ietiepības, stūrgalvības īpašību, iespējams, ka Tavs Gars vēlējies izprast ko nozīmē būt ietiepīgam, atstrādāt sava veida karmu, precīzi nemāku teikt. Mēs kā bērni daudz ko uzņemam uz sevis, es arī esmu pamanījis, ka daudz ko esmu uzņēmis neapzināti no ģimenes, tikai tas neapzinātais palicis apzināts, vismaz problēmas var nosaukt vārdā. Tas jau vien ir daudz.
Linda, nevajag tik ļoti iespringt, ka ķermenis uzreiz nepaliek sprigans un lunkans, ja mainās uzskati. No veselības, fiziskā viedokļa to varētu vērtēt vai fiziskais stīvums traucē laicīgajai dzīvei, darīt laicīgos darbus. Tad tiešām varbūt vajadzētu kaut ko mainīt fiziskajā plānā, ja stīvums traucē veikt ikdienas pienākumus. Bet no mana skatpunkta caur
garīguma prizmu skatoties, būtiski ir tas, ka uzskatos notiek izmaiņas Tavā uzskatu un vērtību pasaulē. Varbūt būs tā, ka fiziskā ķermeņa stīvums paliks vēl ilgi, varbūt tā ir iedzimtība, paskaties uz savu ķermeni no šāda skatpunkta. Mēdz būt tā, ka ir kaut kāda iedzimtība, kas laiku pa laikam atgādina ka kaut kas ir jāpamaina garīgajā (dvēseles,
domāšanas, pasaules uztveres, uzskatu, vērtību) jomā. Nevajag pārlieku iespringt arī uz to, ka garīgajai izaugsmei ir momentāni jāatbalsojas uz fizisko ķermeni, tas notiek ilgākā laika posmā, to zina Dievs, vērojot kā notiek dvēseles un paša cilvēka garīgā izaugsme. Linda, noteikti nevajadzētu uztvert garīgo izaugsmi kā tādas sacensības, kā konkurenci, vienam šis pasākums notiek ātrāk citam lēnāk, situācijas ir daudz un dažādas, cik cilvēku, tik situāciju. Ko viens izdarīs gada laikā vai mēneša laikā, tas citam var prasīt vairākas desmitgades, varbūt visu dzīvi. Te nevar, drīzāk nedrīkst veikt salīdzinājumus vai visam šim pasākumam pieiet samērā virspusēju skatījumu, neveicot dziļu
analīzi.
Man ir bijis tā, ka ceļot smagumus samocīju muguru nez cik gadu atpakaļ, precīzāk krustu rajonā. Starp skriemeļiem iespiedies nervs un reizēm tiešām uz līdzenas vietas, pie tādām ikdienišķām kustībām, kas veiktas desmitiem un simtiem reižu iesāpas tā, ka gribas apsēsties un pēc tam domā – kā piecelties un iet tālāk. Protams, problēma atgādina kas jāpamaina garīgajā sfērā, jo situācijas laiku pa laikam atkārtojas, mācību izprotu, bet ja vēl nav izprasta, tad viņa atkārtojas. Fiziskajā plānā kādu laiku jūtu, ka kustības ir ierobežotas, bet pēc kāda laika sāpes pazūd. Un eju tālāk it kā nekas nebūtu bijis fiziski ķermenī. Mācību ar pirmo reizi ne vienmēr var izprast, bet cik saprotu, to vērtē
Dievs, viņš uzliek visādus pārbaudījumus, mācību var pasniegt savādākā veidā. Šajā gadījumā (manuprāt) Dievs ņem vērā pastāvīgumu, pacietību un tiekšanās īpašību kā tādu. Šo īpašību nevar izkopt īsā laikā, ne velti dzīvojam ne vienu dzīvi vien.
Linda, vai draugam kā tādam izskats ir nozīmīgs? Man jau šķiet, ka nē, jo manuprāt, ar draugiem Tu vari pārrunāt par visu ko, padalīties savās domās un uzskatos, priecājies vai vismaz novērtē ka ir kāds kas Tevi uzklausa, kaut vai viens cilvēks, arī tas ir daudz. Ar domubiedriem ir tāpat, jo kopīgais vienojošais elements ir kaut kāda interese, kaut
vai glezniecība, māksla, dzeja utt. Lai gan citas intereses citās jomās varbūt katram radikāli un kardināli atšķirīgas.
Un par dzīves partneriem? Vai Tu spētu sadzīvot ar tādu it kā ārēji izskatīgu vīrieti, bet dvēseliski varētu teikt šādi – tukša muca tālu skan. Padzīvo kopā ar tādu, kuram interešu loks nesniedzas ārpus materiālisma kulta. Jā, materiālisma kults ietekmē mūs visus, piekrītu, bet no materiālisma kulta, sabiedrības uzskatiem, kaut kādiem etaloniem, standartiem vajag atvadīties. Nedomā, ka šis process būs straujš un ātrs, vide arī mūs ietekmē, mūsu pašu Dvēseles un Gari ir izvēlējušies tieši tādu vidi, kur var iegūt vislabāko izaugsmi garīgajā sfērā. Ar prātu to ir ļoti grūti saprast, varbūt prāts, uzskati saka tieši pretējo. Linda, tie nav Tavi standarti, tie nav Tavi uzskati, bet sabiedrības
uzskati. Nepieņem kā savējos, daudzi uz to iekrīt, es arī zinu kas un kā tas ir. Prātā nāk Elvitas stāsts par pienenēm pļavā. Tuvplānā viņas visas ir dažādas, īsākas un garākas, lielākas un mazākas, bet pieceļoties kājās un Tu taču priecājies pa skaisto pieneņu pļavu saulainā dienā. Pienenes ir kā cilvēki. Pienenes = cilvēki. To pirmajā brīdī nav tik viegli izprast, bet tā saprašana nāk tikai ar laiku, vienam ātrāk, citam vēlāk. Vai tad nav tā, ka dzīves partnerus tikai Dievs ved kopā un Dievs arī šķir? Abpusēja iemīlēšanās sajūta. Tas ir atsevišķs ļoti ietilpīgs temats.
Varbūt tik ļoti nepievērs uzmanību ko un kā visa sabiedrība darīs, lai uzmanību mainītu no ārējā uz iekšējo. Ja nekas nemainīsies, tad tiešām paies ilgs laiks, gadu desmiti, gadsimti. Vai arī ļoti lielas problēmas sabiedrībā, kas būs kā iegansts mainīt domāšanu un pasaules uztveri. Jā, daudzi tā dara, visu nosaka kaut kāds ārējais skaistums, nauda, cipars kontā. Bet ja Tev šis jautājums no ārējā skaistuma pāriet uz dvēseles (iekšējo) skaistumu tā vai citādi ir palicis aktuāls, tad jau tas ir apsveicami. Reti kurš šodien aizdomājas par šiem vārdiem, gadījumā arī tad ja aizdomājas, tad bieži vien ir tā, ka darbi nesakrīt ar vārdiem. Varbūt daudziem ar vienu dzīvi būs par maz, lai saprastu to, ka ne jau ārējais skaistums ir tas būtiskākais. Jeb slavenais un tautā zināmais teiciens – neskati vīru no cepures. No otras puses, Tu vari pavērtēt sevi, kā apkārtējais materiālisms ietekmē Tevi pašu, te arī var gari un plaši izvērsties. Ar prātu Tu daudzmaz saproti, ka tā cilvēkus nevajagot vērtēt. Bet, kamēr Tu sapratīsi arī ar sirdi un dvēseli, paies kāds laiks. Man ir bijis tieši tāpat. Mācībstunda cita, ar prātu uzreiz saprotu, bet kamēr aiziet līdz sirdij, paies kāds laiks. To varētu skaidrot arī šādi- mācība ir izprasta, ir notikusi Gara izaugsme. Linda, nesteidzies, tas prasīs laiku, var gadīties, ka būs visādi pārbaudījumi, kuri Tevi tā kā pārbaudīs, notestēs kā mācība izprasta. Var gadīties izgāšanās, neizdošanās, paklupšana Ceļā. Bet tā notiek Gara izaugsme. Un katram ir savs ātrums un izaugsmes temps.