Kā ģimenes locekļi var dzēst negatīvo enerģiju, kas radusies pēc tuvinieka pašnāvības? 05.05.2021
Sieviete jautā: Jautājums tāds – mans brālēns un vectēvs izdarīja pašnāvību. Lasīju šajā portālā, ka tas rada sliktu enerģiju arī ģimenei. Kā tas var ietekmēt mani? Ir tā, ka grūtās situācijās man arī ir domas, ka viss, izejas nav, dzīve jābeidz. Ir tik smagi. Atrisināt neko nevaru utt. Vai manī var būt mantota nosliece uz to? Un kā varu šo negatīvo enerģiju dzēst?
Elvita Rudzāte atbild: Kad gars nāk iemiesojumā, pirms tam viņš rūpīgi izvēlas laiku, vietu un ģimeni, kur iemiesoties, lai vislabāk apgūtu mācības, kuras pienācis laiks apgūt šīs dzīves laikā. Tāpēc vecvecākiem, vecākiem, bērniem, mazbērniem ir līdzīgas neapgūtās mācības. Laicīgā dzīvē to sauc par ģenētiku, ja ir līdzīgas veselības problēmas jeb kā sieviete teica, ka viņai ir līdzīga nosliece uz pašnāvību, kad dzīvē klājas grūti.
Sievietes un viņas dzimtas neapgūtā mācība – bēgšana no problēmām. Tieši tāda pati palika neapgūta mācība viņas vectēvam un brālēnam. Ja cilvēks domā, ka ar pašnāvību viņš var aizbēgt no problēmām, tad viņš var izvēlēties pašnāvību kā savu problēmu vienīgo risinājumu. Tāpēc ļoti svarīgi cilvēkiem skaidrot par pēcnāves dzīvi, Smalko Pasauli, Dievu, Augstākajiem Spēkiem, Dievišķajiem likumiem, lai cilvēks zinātu, ka pašnāvība noteikti nav risinājums.
Ikvienu problēmu ir iespējams risināt. Ja pašam pietrūkst zināšanu kā to izdarīt, tad nepieciešams lūgt palīdzību. Šobrīd palīdzību sniedz katrā pašvaldībā gan sociālais dienests, gan nevalstiskās organizācijas, gan sociālie uzņēmumi, gan sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan psihologi, psihoterapeiti un psihiatri. Tomēr bieži cilvēki nevēlas par savām problēmām runāt ar citiem un izvēlas pašnāvību ne tikai kā risinājumu, bet arī kā atriebības ieroci pret tiem, kas sāpinājuši.
Ja ģimenē kāds ir izdarījis pašnāvību, tad pašnāvības laikā radusies negatīvā enerģija saglabājas ģimenē un rada nomāktas domas ģimenes locekļiem vai pat rada iedrošinājumu atkārtot ģimenes locekļu izdarīto izvēli. Šo negatīvo enerģiju var dzēst tikai atgriežoties ticībā Dieva, veicot garīgo praksi un paplašinot apziņas līmeni. Jo tuvāk cilvēks ir Dievam jeb jo plašāks viņa apziņas līmenis, jo vairāk viņš atveras piedošanai tiem, kas sāpinājuši, jo izprot kāpēc notika tā kā notika, viņš kļūst pateicīgs par to, kas viņam dzīvē ir dots, jo beidzot viņš ierauga, ka patiesībā viņam ir ļoti daudz iedots, un viņā atveras mīlestības avots jeb no viņa plūst mīlestība, kas dzēš negatīvo enerģiju. Citiem vārdiem sakot, cilvēks pats var dzēst negatīvo enerģiju, ja mācās no savu ģimenes locekļu pieļautajām kļūdām un pats no savām kļūdām, tās nožēlojot un turpmāk vairs neatkārtojot.
Cilvēks, kas aug garā, priecājas par dzīvi un ar pazemību pieņem katru dzīves pārbaudījumu, meklējot problēmas risinājumu. Cilvēks, kas stāv garīgajā attīstībā uz vietas, jūtas noguris no dzīves pārbaudījumiem. Cilvēks, kas degradējas, bēg no grūtībām, gremdējoties virtuālajā pasaulē, spēlējot azartspēles, lietojot alkoholu un citas atkarību veicinošas vielas. Ikvienam ir dota iespēja augt garā jeb paplašināt savu apziņas līmeni, ja tikai ir vēlēšanās. Arī cilvēki, kas degradācijā sasnieguši zemāko punktu var pacelties augšup, ja tikai ir vēlēšanās, ja tikai viņiem izdodas noticēt, ka pāri visam stāv kaut kas Augstāks, kas vada mūsu dzīvi. Brīdī, kad viņš pārstāj sevi žēlot, bet sāk kaut ko darīt, lai dzīve būtu labāka, viņš sāk augt garā.
Pats svarīgākais ir atcerēties, ka viss, kas ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi. Tas, ka tu nespēj redzēt cēloņu-seku sakarību nenozīmē, ka cēloņu nav. Tie ir un lai tos ieraudzītu, ir ļoti daudz jāmācās jeb jāapgūst dzīves gudrības. Jo vairāk tavā apziņā uzkrāsies dzīves gudrības, jo plašāks būs tavs apziņas līmenis un vieglāk pārvarēsi dzīves grūtības. Tas gan nenozīmē, ka grūtību pakāpe samazināsies. Tieši otrādi, jo tālāk tiksi savā garīgajā izaugsmē, jo grūtību pakāpe pieaugs, bet tu spēsi grūtības pārvarēt vieglāk, jo izpratīsi to visdziļāko jēgu un labumu sev. Tāpēc Svētie cilvēki lūdza Dievam grūtības, jo zināja, cik tās ir svētīgas pašam cilvēkam.