Kā iemācīties atrast vienojošos elementus diametrāli pretējos pasaules uzskatos? 17.03.2015

Aigars jautā: Saprotu, ka visas reliģijas runā par vienu un to pašu, tikai katra no sava skatu punkta. No kādā skatu punkta raugās kristietība, noliedzot reinkarnāciju? Pieņemot, ka reinkarnācija neeksistē, sanāk absurds un savstarpējas pretrunas ar citiem kristietības apgalvojumiem, piemēram, paņemam trīs apgalvojumus, ko sludina kristīgā baznīca “reinkarnācija neeksistē”, “x notikums notika tāpēc, ka tāda ir Dieva griba” un “kristietība ir vienīgais ceļš pie Dieva”, tad sanāk paradoksāla situācija – cilvēks, kas piedzimis Amazones mūžamežos kādā mežonīgā ciltī, visticamāk neko savā mūžā neuzzinās par kristietību, bet tas, ka viņš piedzimis šādos apstākļos, tas ir tāpēc, ka tāda bija Dieva griba, bet tā kā reinkarnācija neeksistē, tad vienīgais ceļš pie Dieva, kas esot kristietība, šim cilvēkam ir slēgts uz visiem laikiem jeb citiem vārdiem sakot vienkārši nepaveicās… Vienīgais skatu punkts, kuru varu iedomāties, kāpēc varētu tikt sludināts, ka reinkarnācija neeksistē ir, lai veicinātu cilvēkus koncentrēties uz šo vienu pašreizējo dzīvi, nevis atliktu savu problēmu risināšanu vai mācību apgūšanu uz kādu no nākamajām, bet no šāda skatu punkta raugoties var iebraukt otrā galējībā, piemēram, aizbildinoties, ka dzīvojam taču tikai vienreiz un ir jācenšās paspēt izbaudīt visas iespējamās pasaules baudas, neskatoties uz to, ka daļa no tām ir cilvēku un apziņu degradējošas.

Elvita Rudzāte atbild: Esmu domājusi par jautājumu, kāpēc vēl joprojām Kristietība neatzīst reinkarnāciju? Svētā Terēze no Avilas, kas dzīvoja 500 gadus atpakaļ ir kristiešu Svētā (katoliete) un savās grāmatās nepārprotami Viņa runā par nākamo dzīvi. Vēl skaidrāk un nepārprotamāk tas ir teikts Ijāba grāmatā, kas ir vēl senāka kristiešu grāmata. Kādi vēsturiskie notikumi ir pamudinājuši kristietību asi iestāties pret reinkarnāciju, es īsti nezinu. Taču es raugos ar ļoti lielām cerībām uz pašreizējo Romas Pāvestu Francisku, ka Viņš šo kļūdu labos. Tas būs ļoti gudri, jo citādi arvien vairāk cilvēki sāks novērsties no kristietības, jo viņu apziņas līmenis ir sasniedzis to līmeni, ka vairs nevar neko iestāstīt, uz jautājumiem nepieciešams saņemt atbildes.

Tieši tas pats attiecas uz ikvienu citu reliģiju, kuras sludinātais atšķiras no Patiesības. Tā kā visi cilvēki neattīstās vienādā ātrumā, tad vienmēr būs tādi, kas akli klausīs reliģiskajam līderim, tomēr tendences lēnām mainīsies.

Kā iemācīties atrast vienojošos elementus diametrāli pretējos pasaules uzskatos? Es pat nezinu kā tas man ir izdevies, bet es esmu lasījusi dažādu reliģisko līderu grāmatas un mācības, bet ar sirdi sajutusi kopīgo un atšķirīgo. Es izjūtu cieņu pret visām reliģijām, tāpēc lasot dažādu garīgo literatūru, mani netracināja atšķirīgais, bet tieši radīja interesi kāpēc viņi tā domā, kas tam slēpjas apakšā? Pēdējo mēnešu laikā mans apziņas līmenis ir sasniedzis tādu pakāpi, ka spēju izšķirt melus un patiesību gan dzīvē, gan arī plašsaziņas līdzekļos sniegtajā informācijā, gan garīgajā literatūrā. Pastāv iespēja, ka es kļūdos, bet tās sajūtas, kad es saskaros ar meliem, manī ir tik spēcīgas, ka es nespēju vien brīnīties, kas ar mani notiek.

Mūsdienās viena no vadošajām mācībām, kas ir jāapgūst ikvienam cilvēkam ir Izšķirtspējas mācība. Tāpēc šobrīd pasaulē notiek informācijas karš, lai cilvēki šo spēju labāk attīstītu. To var izdarīt tikai pakāpeniski attīstoties Garā jeb ceļot Apziņas līmeni. Katrs cilvēks izvēlas savu ceļu kā viņš garīgi attīstās. Jo tālāk viņš tiks savā izvēlētajā garīgās attīstības ceļā, jo ātrāk viņš attīstīs izšķirtspēju un spēs uz pasauli un atšķirīgo raudzīties ar lielāku izpratni, kā arī ieraudzīs vienojošo Patiesību, kas ir iekļauta dažādās reliģijās un mācībās, jo Patiesība nāk no viena avota – no Dieva.