Kā īstenot savus sapņus jeb iztēlē radīto? 15.05.2021

Sapnis rodas cilvēka iztēlē. Jo bagātāka cilvēkam iztēle, jo vairāk viņš iztēlojas dažādas dzīves situācijas jeb sapņo “kā būtu, ja būtu”.

Daudzi savā iztēlē rada interesantus produktus vai pasākumus, bet maz ir to, kas iztēloto pēc tam mēģina radīt laicīgajā dzīvē.

Katram cilvēkam ir kāds sapnis, bet nav daudz cilvēku, kas uzdrošinās īstenot savus sapņus. Kas traucē cilvēkam īstenot savus sapņus?

Visvairāk sapņu īstenošanai traucē bailes un neticība, ka sapni patiešām ir iespējams īstenot. Bailes no neizdošanās rodas no tā, ka cilvēkiem ir ieaudzināta vēlēšanās lepoties ar saviem sasniegumiem. Vārdi “mēs lepojamies” ir dzirdami ik uz soļa. Vairākās izglītības iestādēs pie sienas stāv stendi ar uzrakstu “MĒS LEPOJAMIES” ar bērnu fotogrāfijām, kuriem ir bijuši kādi panākumi sportā, mācībās vai citur. Plaši tiek popularizēti dažādi pasākumi, kur tiek pasniegtas balvas labākajiem ar izteiktiem vārdiem “MĒS LEPOJAMIES…” utt. Vai kāds ir padomājis, kā jūtas bērns, jaunietis vai pieaugušais, kurš nedzird vārdus, ka ar viņu kāds lepojas? Kā jūtas bērns, jaunietis vai pieaugušais ar kuru visi lepojušies, bet te viņam kaut kas nesanāca, nepaveicās, neizdevās?

Cilvēks, kas gaida, ka ar viņu leposies, brīdī, kad piedzīvo neveiksmi, izjūt ļoti spēcīgu kauna izjūtu. Viņam ir sajūta, ka zeme zem kājām atvērusies un gribas tajā iekrist, lai nevienu neredzētu. Kauns un lepnība veido veselumu – 50% kauns un 50% lepnība. Jo vairāk lepnības, jo vairāk kauna, jo proporcijas saglabājas.

Piemēram, sportista sapnis ir iegūt pirmo vietu olimpiskajās spēlēs savā disciplīnā. Viņš ir kārtīgi un ilgstoši gatavojies olimpiādei, viņam ir lieliski rezultāti un cerība iegūt pirmo vietu patiešām ir reāla. Pienāk olimpiāde un sportists iegūst otro vietu. Vai viņš ir priecīgs par otro vietu olimpiādē? Nē, viņš pārdzīvo, jo viņa sapnis nav īstenojies. Savukārt cits sportists, kas priecājas par iespēju piedalīties olimpiādē, priecājas par jebkādu rezultātu un nespēj saprast, kāpēc sportists, kas ieguvis otro vietu, ir tik nelaimīgs? Tāpēc, ka sacensības uz rezultātu sabojā sapni.

Sapnim ir jābūt brīvam bez nosacījumiem. Brīdī, kad sapnim izvirza nosacījumus, piemēram, sasniegt pirmo vietu, sapnis transformējas par vēlmi. Tāpēc sportists, kas izvirza sev mērķi iegūt olimpiādē pirmo vietu, patiesībā savu sapni un mērķi ir pārvērtis vēlmē. Ja vēlme netiek apmierināta, tad cilvēks ir neapmierināts.

Sapnis īstenojas, ja cilvēks mērķtiecīgi uz to tiecas, bet ne visi sapņi īstenojas, jo rezultāts visos gadījumos būs atkarīgs tikai no Dieva gribas. Ja Dievs vēlēsies, lai cilvēks apgūst kauna un lepnības mācību, tad lai kā cilvēks censtos sasniegt mērķi, kaut kas nomisēsies un sapnis neīstenosies.

Ja cilvēks zina, ka viņa sapņa īstenošanās ir atkarīga no Dieva gribas, tad viņš dara visu, kas ir viņa spēkos, lai sapni īstenotu, bet rezultātu atstāj Dieva ziņā. Svarīgi ir atcerēties – visu, ko dari, dari Dievam, tad lai kāds būs rezultāts, tas būs vislabākais priekš tevis, jo tikai Dievs zina, kas ir labākais priekš tevis.

Piemēram, sportists olimpiādē neiegūst pirmo vietu uz kuru tik ļoti cerēja, bet iegūst otro vietu. Šajā brīdī Dievs pārbaudīs sportista lepnību. Ja sportists to sapratīs, viņš ļoti daudz iegūs, jo būs izpratis, ka ne viss ir atkarīgs tikai no cilvēka un iemācīsies priecāties par to, kas ir dots – šajā gadījumā viņš priecāsies par otro vietu. Ja sportists nesapratīs, tad cietīs viņa mentālā un garīgā veselība, kas var atstāt sekas uz fizisko veselību. Tāpēc daudzi slaveni sportisti brīdī, kad vairs nevar stāvēt uz pjedestāla, saslimst ar smagām slimībām, piemēram, muskuļu atmiršanu.

Kad cilvēks saprot, ka viņa dzīvi vada Dievs, tad viņš nebaidās īstenot savus sapņus, jo zina, ja darīs kaut ko nepareizi, tad Dievs “pieliks kāju priekšā” un liks aizdomāties, kāpēc neizdevās sapni īstenot? Ja cilvēks par to domās, tad viņš nonāks pie secinājumiem kā savādāk īstenot šo sapni, vei nonāks pie cita sapņa.

Tāpēc veiksmīgi ir tie uzņēmēji, kas nebaidās piedzīvot neveiksmes, jo katrā neveiksmē saskata jaunu iespēju. Viņi ir brīvi no domām, ko citi par viņu padomās, ja viņam neizdosies iecere. Viņi dara tik labi cik spēj, jo uzticas saviem spēkiem. Diemžēl tie uzņēmēji, kas netic Dievam, varētu dzīvē sasniegt daudz vairāk, ja uzticētos Dievam. Tāpēc arī uzņēmēji, kas uzticas tikai saviem spēkiem, lai cik gudri viņi būtu, agrāk vai vēlāk sastopas ar neveiksmēm, kas viņus apbēdina. Tas notiek brīdī, kad Dievs vēlas, lai viņi padomā, bet diemžēl ne visi spēj paskatīties uz neveiksmi plašāk – kāpēc Dievs neatļāva pasākumam izdoties? Neticīgie meklē vainu sevī vai citos un tā ir liela kļūda, kas var novest pie veselības problēmām, īpaši sirds un asinsvadu slimībām.

Secinājumi:

• Sapņojiet – tas ir veselīgi, ja neizvirzīsiet sapnim nosacījumus;
• domājiet kādā veidā varat savu sapni īstenot;
• ejiet soli pa solim uz priekšu, lai savu sapni īstenotu;
• padomājiet, ko varat darīt savādāk, ja sapņa īstenošanās tiek apturēta vai apgrūtināta;
• esiet atjautīgi, kā citādā veidā īstenot sapni;
• dariet visu Dievam un grūtos brīžos lūdziet Viņa palīdzību, tad Viņš noteikti palīdzēs, tikai tas nenozīmē, ka īstenosies sapnis, jo iespējams Dieva plāns nesakrīt ar jūsu plānu;
• paļaujieties uz Dievu, jo Viņam viss ir labāk zināms;
• esiet aktīvi un atjautīgi, jo Dievam patīk darbība nevis pasivitāte;
• ticiet labajam un ieraugiet sliktajā labo, tad jūs nonāksiet tur, kur jums ir jānonāk.

Autore: Elvita Rudzāte