Justīne jautā: Es labu laiku atpakaļ iepazinos ar Luīzes Heijas grāmatām un afirmācijām. Manu uzmanību pievērsa viņas izdomātā afirmācija ”es esmu pelnījusi laimīgu dzīvi” un ”es gribu būt vesels”. It kā jau tas ir pareizi, kurš gan negribētu būt laimīgs un vesels. Afirmācijas strādā, tas ir tiesa, bet tas vārds ”gribu” piesaista uzmanību. Galu galā, ja tu to nedabū, var rasties neapmierinātība ar dzīvi. Kādas ir Jūsu domas?
Es nekādīgi negribu apvainot Luīzi, viņa tiešām ir veikusi lielisku darbu un paldies viņai par to. Starp citu, rakstot šo visu, sapratu, ka mana neapgūtā mācība ir piekasīgums.
Elvita Rudzāte atbild: Kad es biju garīgā ceļa sākumā, es arī lasīju Luīzes Heijas grāmatas un man tās patika. Es nesāku praktizēt afirmāciju praksi, bet pati doma, ka mums jāraugās uz dzīvi pozitīvi man patika.
Vēlāk sniedzot palīdzību cilvēkiem, es saskāros ar cilvēkiem, kuri praktizēja afirmācijas. Tās palīdz sākumā, parādot cilvēkam, ka uz dzīvi var raudzīties arī citādi, bet pēc tam tās nepalīdz, ja cilvēks nesaprot savu problēmu cēloņus un neapgūtās mācības. Ar iestāstīšanu sev, ka es esmu laimīgs, cilvēks laimīgs nekļūst, jo viņam aiz muguras paliek daudz nesaprasta. Viss nesaprastais ir neapgūtās mācības, kas atgriežas pie tevis dažādos veidos un dažādās dzīves situācijās un tajā brīdī cilvēks vairs sev nevar iestāstīt, ka viņš ir laimīgs.
Laimes izjūta ir sirdī, bet tā dabiski veidojas, ja cilvēks atgriežas pie Dieva, apgūst Gaismas Skolotāju doto Mācību un kļūst par devēju. Jo cilvēks vairāk nesavtīgi dod, piemēram, mīlestību, negaidot neko pretī, jo iekšēji laimīgāks viņš jūtas neskatoties uz to, kas notiek ārējā vidē. Tātad nesavtīgā došana ir laimes izjūtas atslēga. nevis iestāstīšana sev, ka es esmu laimīgs.
Tā kā es sniedzu palīdzību slimniekiem, tad man ir iespēja redzēt kā notiek atveseļošanās. Kad 2000 gadus atpakaļ Jēzus sniedza palīdzību slimniekiem, Viņš uzdeva tiem divus jautājumus:
Vai tu gribi izveseļoties?
Vai tu tici, ka izveseļosies?
Tie cilvēki, kas uz kādu no jautājumiem atbildēja “nē”, tiem Viņš atbildēja: “Tādā gadījumā tev pat Dievs nevar palīdzēt.”
Mums latviešu valodā nav tik daudz vārdu krājuma. Jēzus jautājumā vārds “gribu” tiek attiecināts uz cilvēka gribu, kas ir ļoti svarīgi atveseļošanās laikā. Bet ļoti daudzi vārdu “gribu” lieto, lai apmierinātu savas vēlmes un tam vajadzētu būt citam vārdam, kura latviešu valodā nav. Es parasti saku, lai aizvieto vārdu “gribu” ar vārdu “nepieciešams”. Tādā gadījumā teikums skan ar citu enerģētiku: “Man ir nepieciešamība izveseļoties.” Nepieciešamība ir vajadzība, bet vēlmes ir tās bez kurām var arī iztikt, tās nav vajadzība.
Ja afirmācija “es gribu būt vesels” palīdz cilvēkam stiprināt gribu strādāt ar sevi, izprast neapgūtās mācības, lai atveseļotos, tad afirmācija veic pozitīvu ietekmi. Ja afirmācija “es gribu būt vesels” attīsta cilvēkā cīņu, tad tai ir negatīva ietekme, jo cīņa ir dusmu enerģija. Kādu laiku cīņa palīdz, un viņš pat var kaut ko uzvarēt, bet finālā cilvēks zaudē. Vienmēr uzvar tikai mīlestība, tāpēc svarīgi ir visu darīt ar mīlestību.
Sokrata tautskola aicina pieaugušos piedalīties personības garīgās izaugsmes programmā “DOMĀTĀJS 1. LĪMENIS”, sestdienas grupā, 2024./2025. mācību gadā no 28.09.2024 – 14.06.2025. Mērķa grupa: pieaugušie, kuri ir izpratuši garīgās attīstības nepieciešamību un vēlas turpināt garīgās attīstības ceļu, kļūstot Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …