Kā jārīkojas, ja cilvēks no tevis gaida daudz..? 24.04.2017

Anna jautā: Paldies Elvita par jūsu darbu, jo vairāk strādāju ar sevi, jo vairāk jautājumu. Tagad sāku piedot un iekšēji jūtos it kā gadus nēsāju kaut kādus akmeņus, un tagad pamazām izmetu tos un paliek vieglāk dzīvot. Sagribējās izbraukt pie dabas, tālāk no pilsētas…  saplānoju ceļojumu (līdz Kolkai un pēc tam līdz Ventspilij, atradu  istabu kur pārnakšņot, atradu internetā vietas, kuras varētu pa ceļam apskatīt (dabas takas, akmeņainas pludmales,
vieta kur satiekas jūra un jūras līcis, briežu dārzs, nac. parks utt., it kā vīrs arī gribēja un piekrita ceļojumam, es daudz izlasīju par tām vietām, izdomāju kur un kā brauksim. Izskatījās, ka ļoti forši pavadījām laiku, bija ļoti skaisti skati un daba, pārnakšņojām viesu mājā, pētījām zvaigznes, redzējām kā viņas krīt… un vīram arī viss patika un pastaigājās ar bērniem, pats aizbrauca uz Ventspili, redzējām briežus, jūru… bērni visu ceļu gulēja mašīnā, visās vietās nebija cilvēku, sapildījāmies ar enerğiju…un jau ir plāni vēl kaut kur pabraukāt, iedvesmoties, pavadīt kopā
laiku…nevis sēdet pie TV…

Tikko atbraucām mājās, it kā ar mani kopā pavisam cits cilvēks, kuram viss nepatīk un mūsu brīvdienas nebija īpaši labas, bija jāpieskata bērni un es biju slikta sieva, slikta saimniece un slikta māte…un tas viss bija tika dēļ manis, ka
viņš cieta, jo varēja pabūt mājās un pagulēt, nevis kaut kur braukt, un tagad viņš esot noguris no tas atpūtas.. . Un visu vakaru stāstīja, ka esmu vainīga, jo……(un liels saraksts, kas manī nepatīk).

Jautājumi:
1. Es zinu, ka jāmīl cilvēks tāds kāds viņš ir un katru reizi sev to saku, bet kā jārīkojas, ja cilvēks no tevis gaida daudz un apbižojas? Nepatīkami klausīties par sevi… kā būtu pareizi jārīkojas? Ko teikt tādos gadījumos?
Varbūt vienkārši laist gar ausīm, vai jāmainās?  Es nevaru būt tāda kāda es neesmu, man tad jāmainās un jākalpo otram? Vai Dievs to grib, lai es būtu tāda, kadu grib redzēt mans vīrs? Vai tad, ja es būšu paklausīga un darīšu visu to …vai  man būs laiks ko varētu iedvesmoties, atpūsties un veltīt to vīram, vai sev. Jo vairāk es darīšu to ko viņš grib, jo
vairāk vēl viņš izdomās..Ja bērns nokrīt (bez traumām), tad esmu vainīga, ka slikti pieskatu un vajag 24 st. stāvēt blakus un jāķer, nevis jādzer tēja un jāpriecājas ar dabas skatiem…un zvaigznēm…

2. Kāpēc pilsēta tā maina cilvēku? It kā dabā ir pavisam cits cilvēks, pats to ceļojumu gribēja un bija ar mieru, staigāja ar bērnu kopā, izdomāja plānus kur vēl varētu braukt, bet atnākot mājās pārvēršas citā cilvēkā, kuram viss neapmierina un grib aizvainot un domā, ka mūsu attiecībās viņš dara visu, bet es neko, tikai atpūšos un izklaidējos. Kā sadzīvot, ja cilvēks tā domā…jāgaida kamēr pats nesapratīs? Mācīties vārdus nelikt tuvu sirdij?

3. Varbūt nepievērst uzmanību un plānot tālāk ceļojumus un baudīt..pat ja otrs cilvēks saka, ka viņam neapmierina mani plāni, bet pats piedalās, un dabā izskatās pilnīgi apmierināts…

Atvainojiet par tik garu vēstuli…pagaidām tā ir situācija ar kuru nevaru tikt galā, par to izbraukumu pie dabas ir tikai kā piemērs no pēdējām dienām, bet kaut kas līdzīgs notiek nereti un nezinu kā pareizi jārīkojas. It kā kaut ko darām, kas patīk abiem, bet pēc tam izrādās, ka esmu vainīgā. Piemēram agrāk braucām uz jogu (nodarbojāmies gadu kopā), pats brauca, stāstīja citiem  kā viņam tur patīk, bija dienas, kad man negribējās iet, bet viņš mani iedvesmoja iet…. bet tagad saka, ka tas viss bija manis dēļ un viņam tur nepatika (kaut pats tur brauca un vēl mani veda ar savu mašīnu, pats maksāja par nodarbībām un aicināja mūsu paziņas iet kopā, pats pirka grāmatas un mājās taisīja asanas, pats man pastāstīja, kas tas ir joga un, ka obligāti jānodarbojas ar to).

Elvita Rudzāte atbild: Dabā ir augstākas vibrācijas nekā pilsētā, tāpēc dabā cilvēks vairāk atveras mīlestībai, ir miermīlīgāks nekā pilsētā. Ne velti Augstākie spēki rekomendē Gaismas nesējiem pamest pilsētu, sākt dzīvot un strādāt lauku teritorijā, uz pilsētu aizbraucot tikai nepieciešamības gadījumā.

Piemēram, man Dievs ir dāvājis iespēju dzīvot laukos, un pilsētā uzturos ļoti reti. Ja esmu bijusi Rīgā, tad dienas beigās jūtos ļoti nogurusi, manas darba spējas ir stipri mazākas nekā laikā, kad man nav jābrauc uz pilsētu. Agrāk es nejutu šādu vibrāciju atšķirību, bet tagad jūtu to ļoti spēcīgi un tas ir saistīts ar to, ka eju apzinātu garīgās attīstības ceļu, manas vibrācijas paaugstinās un tās vairs nesader kopā ar pilsētā esošām vibrācijām.

Tāpēc nav brīnums, ka Annas vīrs, atgriežoties mājās no ceļojuma pa dabas skaistajām vietām, jutās ļoti noguris, jo atrodoties zemās vibrācijās citādi nemaz nevar justies.

Annas ģimenes problēma ir tā, ka visi viņi dzīvo gaidās jeb vēlmēs. Kad kāda vēlme nepiepildās, tad rodas nesaskaņas. Arī piemērā par jogas nodarbību apmeklējumu, Annas vīrs gaidīja, ka pēc šo nodarbību apmeklējuma viņa sieva mainīsies un dzīve uzlabosies, bet kad gaidas nepiepildījās, tad viņš atmeta ar roku jogas nodarbībām.

Anna jautā, vai viņai ir jāiztop vīram, laužot savu būtību? Noteikti nē, jo vīrietim nepatiks sieviete, kura vairs nav pati, kura kļuvusi par viņa verdzeni. Arī pati Anna jutīsies ļoti slikti, ja darīs to, ko negribēs, sevi piespiežot. Atcerēsimies mūsu iemīļotā rakstnieka Imanta Ziedoņa vārdus: “…bez mīlestības maizi negriež nazis ass…”. Tāpēc ģimenes laimes pamatā ir mīlestība. Ja Annas vīrs jutīs sievas mīlestību, tad viņam mazināsies vēlme pāraudzināt sievu, bet viņš to pieņems tādu kāda viņa ir. Tomēr tas neatbrīvo Annu no darba ar sevi, no savu trūkumu novēršanas, negatīvo īpašību atbrīvošanas, stresu atbrīvošanas utt. Jo vairāk Anna ar sevi strādās, jo augstākas būs viņas vibrācijas, vairāk plūdīs no viņas mīlestība un attiecības uzlabosies.

Anna nezina kā uzvesties brīžos, kad vīrs viņai kaut ko pārmet un audzina. Gudra sieviete vīrieti uzklausīs, padomās kāpēc vīrietim ir izveidojies tāds viedoklis, ko viņa varētu ņemt vērā no vīrieša teiktā un, samīļojot vīru ar humoru atteiks: “Es tevi mīlu tādu kāds tu esi, neskatoties uz to, ka tu neredzi cik burvīga es esmu, pati labākā sieva pasaulē…” Arī mani vīrs ir mēģinājis audzināt, bet sen šo domu ir atmetis, jo sapratis, ka nav iespējams nevienu pāraudzināt. Tajos brīžos, kad es ar humoru un mīlestību viņam pastāstu, ka esmu vislabākā sieva pasaulē, tad viņš vienmēr atjoko pretim ar smaidu sakot: “Jā, tu tiešām esi vislabākā sieva no visām manām sievām”. Tā mēs abi kopā pasmaidām, samīļojamies un problēma vairs nešķiet tik smaga, visu iespējams risināt.

Kamēr Anna neatbrīvos no sevis stresus bailes “mani nemīl” un vainas izjūtu, tikmēr vīrs laiku pa laikam neapzināti aizvainos Annu. Tāpēc tik svarīgi ir strādāt ar sevi, lai nepiesaistītu sev to, ko vēl turi sevī.

Attiecībā par ceļojumu plānošanu. Nedrīkst ignorēt vīra viedokli. Ja viņš tos nevēlas, tad nedrīkst piespiest. Ja Anna piespiedīs vīru, tad lai nebrīnās, ka arī viņš to piespiedīs kaut kādos jautājumos, kas viņai nebūs patīkami. Es drīzāk rekomendētu ģimenei padomāt par dzīves vietas maiņu, meklējot iespējas dzīvot lauku vidē – pārdodot Rīgas dzīvokli un nopērkot dzīvokli vai vislabāk māju lauku teritorijā. Ir tāds teiciens: “Labāk būt pirmajam ciemā, nekā pēdējam pilsētā.” Šis teiciens gan vairāk ir domāts egoistiem, bet šajā teicienā ir sava daļa labā, kas pasaka, ka lauku teritorijās jauniem un spējīgiem cilvēkiem ir lielākas iespējas nekā pilsētā.