Kā jārīkojas un kas jāsaprot, ja dzīve saved kopā un tuvs ir cilvēks, kas cieš no alkohola atkarības? 30.12.2015

Ieva jautā: Saprotu, ka nekas šajā dzīvē nenotiek tāpat, visam noteikti ir kāda jēga un no katras situācijas mums kas jāmācās, bet ir grūti pašai atrast to pareizo atbildi un izvēlēties pareizo situācijas risinājumu, lai nekļūdītos, nenodarītu pāri sev un otram, tādējādi, provocējot nākamo grūtību. Situācija, protams, banāla. Iepazinos ar cilvēku, izveidojās labas attiecības, kopā nedzīvojam, bet visas brīvdienas pavadām kopā, ir laba
satikšana, saskan intereses, vēlmes,  vārdu sakot – idille jeb sajūta, ka beidzot liktenis savedis kopā ar dvēseles radinieku, ar kuru ir mierīgi un silti ap sirdi, bet….viss sabrūk brīdī, kad pamostas nepārvaramā kāre pēc alkohola. Cilvēks nespēj pats pārstāt dzert. Sākumā problēmas nopietnību neizpratu, jo man nekad ar alkoholismu saskarsme nebija bijusi, biju atkarīgos iztēlojusies kā degradentus, kas vārtās piepampušām sejām vārtrūmē. Viņš, protams, tāds nebija. Bet vēlāk manīju, ka ja iedzer un nav līdzās, kas plostošanu padara par neiespējamu, viņš dzer līdz organisms vairs nespēj izturēt alkoholu un nonāk slimnīcā.

Pēc tam it kā visu saprot, vārdos saka, ka darīs visu, lai spētu nedzert, lai tik nezaudētu mani, bet pēc kāda laika visnepiemērotākajos brīžos, kad ir priekšā svētki vai kas nozīmīgs atkal sāk dzert. Esmu centusies runāt, teikt, ka varu palīdzēt atbalstot, bet nevaru noiet viņa ceļu, ka tikai viņš pats var vai nu dzert vai nedzert. Ja viņš dzer, es no viņa dzīves iešu prom, jo to nespēju izprast un izturēt.

Pirms diviem mēnešiem devās pie ārsta, bet tik un tā atkal sāka dzert. Protams, ir katram cilvēkam grūtības dzīvē un var visu vainu novelt uz tām, bet vēlos padomu, kā rīkoties. Varbūt tas ir mans egoisms, kas grib, lai viņam mūsu attiecības arī patiešām ir tik svarīgas, kā viņš saka un, ka to dēļ viņš maina sevi, atbrīvojas no alkohola. Ja esot viņa dzīvē es neesmu stimuls, tad varbūt neesot un izjūtot zaudējumu viņš saņemsies un uzveiks sevi? Ja esmu viņu satikusi vai tas nozīmē, ka man viņam ir jāpalīdz vai tam ir kāds cits mērķis? Jāsadzīvo ar domu, ka reizēm nākas
zaudēt, lai cik mīļš cilvēks ir? Vēlos saprast, kāds ir tas pareizais mans ceļš un kā šajā situācijā rīkoties?

Elvita Rudzāte atbild: Vēlme pēc alkohola rodas, ja cilvēkā skumjas, kuras ir sākušas krāties no bērnības, ir pārsniegušas kritisko robežu. Skumjas ir dusmu paveids, kas ir negatīva enerģija. Alkohols rada cilvēkam patīkamas izjūtas, kas ir tikai ilūzija, viņa problēmas it kā atkāpjas, bet patiesībā tās saglabājas. Tēlaini izsakoties, sastopoties ar dzīves problēmām, mēs no tām kaut ko mācāmies un kļūstam dzīves gudrāki, ejot pa garīgās attīstības trepēm uz augšu. Savukārt brīžos, ja lietojam kādu atkarību izraisošu vielu (alkoholu, narkotikas, cigaretes) mūsu vibrācijas nokrīt līdz zemākajam līmenim un atkarībā no lietotās vielas daudzuma, mēs kāpjam par garīgās attīstības trepēm uz leju. Atkarība no alkohola jau nozīmē, ka cilvēks ir nokļuvis tumsas spēku varā.

Savā praksē esmu sastapusies ar vairākiem veiksmīgiem un neveiksmīgiem gadījumiem, kur cilvēki ir mēģinājuši atbrīvoties no alkohola vai narkotiku atkarības. Divos gadījumos sievietes atbrīvojas no alkohola atkarības vienas dienas laikā, kad no sirds lūdza palīdzību Dievam, lai atbrīvo no vēlmes pēc alkohola. Dievs viņas nekavējoši uzklausīja un sievietes nespēja vien nobrīnīties, ka tāds brīnums ir iespējams. Citā gadījumā sieviete arī lūdza palīdzību Dievam pat vairākkārtīgi, bet Viņš nepalīdzēja. Es redzēju, ka sieviete ir tumsas spēku varā un nespēja ar lūgšanām no tās atbrīvoties. Sievietei bija milzīgas bailes no materiālām problēmām un milzīga pieķeršanās mantai. Lai kā skaidroju viņai, ka mums nekas nepieder, ka viss pieder Dievam, viņai grūti bija šo domu pieņemt, bailes piedzīvot trūkumu bija tik lielas, ka visu savu enerģiju spēja koncentrēt tikai uz materiālo labumu iegūšanu vai saglabāšanu. Tumsas spēki ļoti viegli tur savā gūstā tos cilvēkus, kuriem dzīvē galvenais ir materiālie labumi. Tā tas bija arī šajā gadījumā, un papildus tam man bija aizdomas, ka sievietes dzīves vietā bija vēl kāds tumsas spēku avots, jo bija redzams, ka ārpus dzīves vietas viņa vieglāk spēj iztikt bez alkohola. Šīs sievietes gadījumā es redzēju tikai vienu risinājumu – kādu laiku dzīvot vidē, kur tumsas spēkiem nav nekādas iespējas piekļūt, un pilnībā atbrīvoties no tumsas spēku varas.

Šāda iespēja Latvijā ir Kalna svētības kopienā (http://www.bruknaskopiena.lv), kuras vadītājs ir priesteris Andrejs Mediņš (Tel. 26411090; e-pasts: bruknasmuiza@inbox.lv, bruknaskopiena@gmail.com). Es neesmu personīgi pazīstama ar Andreju Mediņu, bet es jūtu, ka viņš ir īsts Dieva kalps un pilnīgi nesavtīgi pilda Dieva gribu, palīdzot cilvēkiem atbrīvoties no atkarības problēmām, palīdzot atgriezties pie Dieva. Es šo cilvēku ļoti augstu vērtēju, es domāju, ka viņš ir viens no 144000 Kristus apziņas līmeņa sasniegušajiem cilvēkiem, kas šobrīd ir iemiesojumā. Es zinu, ka ir cilvēki, kas dzīvi Kalna svētības kopienā neiztur, jo ne katrs ir gatavs atvērties Dievam, daži neticībā un baudu piedāvātajā dzīvē ir tik dziļi iegrimuši, ka nespēj pieņemt citu dzīvi. Tā ir katra cilvēka brīvprātīga izvēle. Tomēr es personīgi uzskatu, ka pilnībā no atkarības problēmas var atbrīvoties tikai ar Dieva palīdzību.

Laicīgajā dzīvē atkarīgajiem tiek piedāvātas dažādas psihologu vadītas programmas, piemēram, Minesotas programma un kādam noteikti tās arī palīdz, bet ne visiem. Daži cilvēki izmanto kodēšanās iespējas pie ārstiem vai dziedniekiem, bet tās vairāk balstās uz bailēm nomirt, kas ir tumsas enerģija un nepalīdz pašam cilvēkam iet garīgās attīstības ceļu. Parasti kodēti cilvēki ir ļoti negatīvi savā attieksmē pret tuviniekiem, kas arī liecina, ka viņi nav izpratuši savas mācības.

Es personīgi iesaku izprast savas neapgūtās mācības, piedot pāridarījumus, atbrīvot pagātnes pārdzīvojumus un atgriezties pie Dieva. Rezultāts ir tikai Dieva rokās, tikai Viņš katrā gadījumā izlemj vai palīdzēt cilvēkam uzreiz pēc pirmā lūguma, vai likt cilvēkam kaut ko tik ļoti radikāli mainīt savā domāšanā un attieksmē pret dzīvi, ka piespiež cilvēku doties, piemēram, uz Kalna svētības kopienu. Ir bagātāki cilvēki, kas izvēlas doties uz svētajām vietām Indijā vai Tibetā, dzīvo ašramos tik ilgi, līdz atbrīvojas no savām problēmām. Savā būtībā Kalna svētības kopiena tāds pats ašrams vien ir, bet ne visi ir gatavi pieņemt kristietības mācību, daži dod priekšroku austrumu piedāvātajām mācībām. Pareizas izvēles ir visas, nav svarīgi caur kādu mācību cilvēks atgriežas pie Dieva, svarīgākais ir tas, ka viņi patiešām atgriežas pie Dieva.

Kā jārīkojas un kas jāsaprot cilvēkam, kuru dzīve saved kopā ar cilvēku, kuram ir atkarības problēmas? Vispirms ir jāpadomā, vai tu neesi ļoti nosodošs pret cilvēkiem, kuriem ir atkarības problēmas? Ja tu nosodi šādus cilvēkus, tad noteikti sev piesaistīsi atkarības problēmu, cietīsi pats no kaut kādas atkarības vai cietīs tavi ģimenes locekļi. Nepieciešams ir izprast, ka atkarīgi cilvēki ir ļoti nelaimīgi cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība.

Ieva pieminēja variantu, ka piedraudot attiecības pārtraukt vai pat tās pārtraucot, cilvēks var atmest dzeršanu. Jā, tāda iespēja pastāv, bet ir jāsaprot, ka cilvēks atmetīs dzeršanu tikai dēļ bailēm zaudēt mīļu cilvēku un šīs bailes šo cilvēku pastāvīgi turēs savā varā, viņš būs ļoti nelaimīgs, kā arī ņemiet vērā, ka bailes ir tumsas spēku enerģija. Ir gadījumi, kad alkoholiķi piemeklē epilepsijas lēkmes, pēc kurām cilvēks saprot, ka viņš var nomirt un tieši aiz bailēm no nāves pārstāj lietot alkoholu, bet atkal cilvēks savu uzvedību ir mainījis baiļu dēļ, nevis tāpēc, ka būtu kļuvis dzīves gudrāks un atgriezies pie Dieva. Tāpēc, es neiesaku izmantot uz bailēm balstītas metodes, tāpēc es iesaku tikai iespēju atgriezties pie Dieva, saprotot savu dzīves misiju un uzdevumus.

Kā palīdzēt cilvēkam, kuram ir atkarības problēmas? Piedāvāt iespējas atbrīvoties no problēmas un ar mīlestību atbalstīt. Katrs pats izvēlas kādu iespēju izmantot. Es noteikti neiesaku Ievai atteikties no savas mīlestības tikai šīs problēmas dēļ. Es iesaku Ievai palīdzēt draugam izprast un atbrīvot viņa pagātnē uzkrātās skumjas. Ja viņam izdosies atbrīvoties no skumjām, tad arī vēlme pēc alkohola pazudīs, bet to vai viņam tas izdosies, noteiks tikai Dievs. Tāpēc es aicinu Ievu jau tagad kopā ar draugu pēc iespējas biežāk apmeklēt kādu baznīcu, kura uzrunā ar savu būtību un tās mācītāju vai apmeklēt dabas baznīcas – Latvijas spēka vietas, kas arī ir Dieva radītas un atbalstītas. Iespējas ir, nepieciešams tikai rīkoties.