Kā justies dzīvē laimīgam? 17.04.2021
Psiholoģijas vārdnīcā laimes jēdziens skaidrots šādi: „Laime ir visaugstākais cilvēka apmierinājums ar dzīvi, dzīves mērķis, dzīves jēga un sociālā vērtība. Priekšstati par laimi ir kultūras nosacīti un būtiski atšķiras dažādās sabiedrībās, dažādos sabiedrības slāņos un vecumos. Ņemot vērā šo uzskatu lielo sociālo nozīmi, pēc tās mēs varam arī raksturot attiecīgo kultūru.”
Daudzi cilvēki domā, ka, ja viņiem būtu pietiekami daudz naudas, tad gan viņi būtu laimīgi, bet tie cilvēki, kuriem ir pietiekami daudz naudas, nebūt nejūtas laimīgi. Tātad patiesībā mūsu priekšstati par laimi ir maldinoši. Laimes izpratnei visās kultūrās būtu jābūt vienai, jo cilvēki visā pasaulē savā būtībā ir vienādi, un Dievs visiem cilvēkiem ir Viens.
Avatārs Šri Satja Sai Baba laimi skaidro šādi: „Vispirms jums ir jāzina, kas patiesībā ir laime. Laime tādā nozīmē, kā jūs to saprotat, nav patiesa laime. Īsta laime ir savienošanās ar Dievu. Sasniegt to var, izveidojot iekšējo saiti ar Dievišķumu. Citiem vārdiem – brīdī, kad atpazīsiet sevī Dievišķumu, jūs varēsiet kļūt laimīgi. Laimi izjūtat tad, ja jūs mīlat to, kas jums ir jādara, nevis tikai darāt to, kas jums patīk.”
Ja vēlaties kļūt laimīgi, kļūstiet par devēju – dariet labus darbus neko par to negaidot pretim. Patiesa laime nav saistīta ar ārējo pasauli. Laime ir tavā sirdī, bet to izjūt tikai tie, kas atgriežas ticībā pie Dieva.
Reiz kāda sieviete teica, ka viņa jūtoties laimīga, jo dēls sācis mācīties augstskolā. Dēls nomācījās vienu semestri un tad izstājās no augstskolas, kā jutās sieviete? Nelaimīga, jo viņa savu laimi bija ielikusi dēla rokās. Nekad nelieciet savu laimi cita rokās, jo citam nav pienākums tevi darīt laimīgu. Tev pašam ir jākļūst laimīgam pašam savā sirdī.
Meklēt mieru un laimi pasaulē ir liela kļūda. Mums jāmeklē miers sevī, ja mēs to darām ar tīru prātu, tad noteikti sasniegsim patiesu laimi.
Pamēģiniet iztēloties kāda būtu tava dzīve, ja tev būtu nauda vairāk nekā nepieciešams un vēl daudz vairāk, ja tu un visi tev apkārtējie būtu veseli, ja tev un nevienam no apkārtējiem nebūtu nekādu problēmu, ja tu un visi tev apkārtējie spētu apmierināt visas savas vēlmes utt.? Tāda dzīve būtu garlaicīga. Tātad laime nav dzīve bez problēmām. Kāpēc? Sai Baba atbild uz šo jautājumu: „Bez grūtībām jūs nekad neiegūsiet laimi. Jūs neiegūsiet laimi no laimes. Nevienas grūtības nebeidzas ar grūtībām. Bez bēdām jūs nekad neuzzināsiet prieka cenu. Pat māte nemīlētu savu dēlu tik stipri, ja līdz tam nebūtu saskārusies ar nāvi savā ģimenē. Tas, kas šodien dara jūs laimīgus, rītdien var būt par cēloni nelaimei. Tieši tāpat – tas, kas jums šodien rada nepatikšanas, var atnest jums prieku nākotnē. Nekas nevar jūs padarīt absolūti laimīgus vai nelaimīgus. Piemēram, mētelis, ko jūs velkat ziemā, dara jūs laimīgus, bet vasarā, uzvelkot to, jūs justos slikti. Tāpēc laime un nelaime ir atkarīga no laika, apstākļiem, situācijas. Prieks ir intervāls starp divām bēdām. Sāpes ir intervāls starp divām baudām. Ja tad, kad jums ir grūti, jūs domāsiet par grūtībām un par savu ciešanu spēku, jums kļūs divtik slikti. Sliktos laikos jums jādomā par tām dienām un notikumiem, kad jūs bijāt laimīgi. Tad jūsu ciešanu intensitāte samazināsies. Jums visas grūtības jāsagaida kā pārbaudījumi, kurus jums devis Dievs. Ticīgajam jāpateicas nepatikšanām par pārbaudi viņa uzticībai un ticībai. Vai skolnieks var nonākt nākamajā klasē, ja nenoliks eksāmenu? Nenoliekot eksāmenu, viņš paliks uz otru gadu. Vai ārsts var noteikt diagnozi, izrakstīt zāles un izārstēt slimo, pirms tam slimnieku neizmeklējot? Tāpēc gan labo, gan slikto ir radījis Dievs, lai jūs varētu atbrīvoties un izpirkt savas kļūdas.”
Mums dzīvē ir nepieciešams gan labais, gan sliktais, jo tikai caur slikto mēs kļūstam laimīgi. Citiem vārdiem sakot, ja mēs izpratīsim slikto – mūsu dzīves neapgūtās mācību stundas, tad brīdī, kad būsim sapratuši kārtējo mācību stundu, mēs jutīsimies laimīgi, jo būsim ieguvuši sirdsmieru.
Laimīgs ir cilvēks, kas kļūst par devēju. Devējs ir tas, kas dod mīlestību, darbu, materiālos labumus u.c. neko par to negaidot pretim. Ja tu gaidi pateicību par saviem labajiem darbiem, tad tu neesi patiess devējs. Ja tu spēj dot, nedomājot, ko citi par to padomās un kā tavu doto novērtēs, tad tavā sirdī došanas brīdī ielīs laimes sajūta.
Garīgā Skolotāja Amma nosauc vairākus punktus, kuriem nepieciešams pievērst uzmanību, lai dzīvē kļūtu laimīgs: “1. Kontrolējiet savu ķermeni un prātu tik cik tas ir iespējams.
- Veiciet regulāru garīgo praksi, kaut vai dažas minūtes dienā.
- Izdariet tā, lai Dabas aizsardzība kļūst par daļu no jūsu ikdienas dzīves.
- Pārstājiet nenovērtēt Dabas spēku un nesamaziniet tās nozīmi.
- Paskatieties uz dzīvi plašāk.
- Radiet līdzsvaru starp personiskām un nesavtīgām interesēm. Mums ir jācenšas veikt nesavtīgas rīcības. Tas ir līdzīgi kā pielikt 1 pirms daudz nullēm. Tie dod vērtību citām mūsu darbībām.
- Atzīstiet un ievērojiet universālos likumus, kurus noteicis Dievs – Augstākie Spēki.
Mums ir jānodzīvo šī dzīve tā, lai viņa atnestu labumu gan mums, gan pasaulei.
Lai mūsu acis piepildās ar līdzcietības mirdzumu.
Lai mūsu lūpas izsaka patiesības vārdus.
Lai mūsu rokas izrotātas ar mūsu labajiem darbiem.
Lai mūsu darbības būtu piepildītas ar saldmi.
Lai mūsu sirds būtu pilnas ar mīlestību pret Dievu un cilvēci.
Padarīsim mūsu sirdis un mūsu pasauli skaistāku.”
Laimīga cilvēka pazīmes:
- priecājas par citu sasniegumiem tāpat kā pa saviem sasniegumiem,
- neapskauž citus,
- nesalīdzina sevi ar citiem,
- prot sliktajā saskatīt arī labo pusi,
- pateicīgs Dievam par visu, ko Viņš ir devis.
Arī tev ir iespēja kļūt laimīgam, ja tikai tu sapratīsi, ka laime nav ārpus tevis, bet tā ir atkarīga tikai no tavas attieksmes pret sevi un dzīvi.
Autore: Elvita Rudzāte
sending...
