Kā kļūt laimīgai? 21.03.2019

Līga jautā: Esmu Jums jau rakstījusi par savu laulību. Atkal ir pienācis brīdis, kad pati galā netieku.
Apprecējos pirms 15 gadiem. Piedzimuši 3 bērni. Apprecēšanās iemesls bija tāda kā pieķeršanās, ne mīlestība; kā arī ka slēgt laulību-tas ir pareizi.

Esam radikāli pretēji gandrīz it visā, bet ar to esmu saradusi un pieņēmusi.
Kad uzsākām draudzību, tad arī manī sākās tas domu karuselis, haoss un iekšējā nostumtība, depresija. Ir labāki brīži, ir sliktāki.

Ir lēmums (ne sajūtas), ka laulību nepārtraukšu – es to nespēju nodarīt bērniem. Tā izdarīja mana mamma, un es to nevēlos atkal atkārtot. Ir brīži, kad gribas vīru samīļot utt., bet tomēr nav dienas un stundas, kurā manas domas negrozītos ap šo tēmu- šaubas, sāpes, nospiestība, tās domas mani reāli nogalina. Nebūtu ar viņu neko uzsākusi, būtu brīva, laimīga sieviete (es tā domāju).

Saprotu, ka man jātiek galā. Un ka šķirties – nav pareizi. Bet, kā lai to sajūtu, to brīvību dabū iekšā?! Ja prāts visu laiku analizē, nosoda utt., un arī iekšēji jūtos sakauta, salauzta, nolemta! Kā dabūt iekšā beznosacījuma mīlestību? Mīlēt tāpēc, ka viņš  vispār ir…  Viņš ir paciets cilvēks, kontrolētājs, vientuļais vilks, principiāls- viegli nav.

Zinu, ka bez Dieva tas vispār nav iespējams, tāpēc līdz šim kaut kā ar to esmu tikusi galā, jo ticu Viņam. Un man gribās ticēt, ka arī Viņa plāns ir laimīga ģimene!

Elvita Rudzāte atbild: Līgas kļūda ir tā, ka viņa dzīvo gaidās un vēlmēs, meklējot laimi ārpus sevis. Katru reizi, kad neizpildās viņas gaidas vai vēlmes, viņa viļas, kas viņā rada depresīvas izjūtas. Viņa domā, ka vīrs viņu dara nelaimīgu, bet patiesībā viņa pati ir tā, kas sevi dara nelaimīgu. Viņa domā, ja būtu brīva, tad būtu laimīga, bet patiesībā viņa nezina, ka arī tad viņa nebūtu laimīga. Viņa nesaprot, ka laime ir tikai cilvēka sirdī un tā rodas, kad garīgajā ceļā esi sasniedzis pietiekami augstu līmeni, kad izproti dzīvi un tava sirds atveras mīlestībā pret visu pasauli.

Daudzi cilvēki domā, ka, ja viņiem būtu pietiekami daudz naudas, tad gan viņi būtu laimīgi, bet tie cilvēki, kuriem ir pietiekami daudz naudas, nebūt nejūtas laimīgi. Tātad patiesībā mūsu priekšstati par laimi ir maldinoši. Laimes izpratnei visās kultūrās būtu jābūt vienai, jo cilvēki visā pasaulē savā būtībā ir vienādi, un Dievs visiem cilvēkiem ir Viens.

Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba laimi skaidro šādi: „Vispirms jums ir jāzina, kas patiesībā ir laime. Laime tādā nozīmē, kā jūs to saprotat, nav patiesa laime. Īsta laime ir savienošanās ar Dievu. Sasniegt to var, izveidojot iekšējo saiti ar Dievišķumu. Citiem vārdiem – brīdī, kad atpazīsiet sevī Dievišķumu, jūs varēsiet kļūt laimīgi. Laimi izjūtat tad, ja jūs mīlat to, kas jums ir jādara, nevis tikai darāt to, kas jums patīk.”

Ja vēlaties kļūt laimīgi, kļūstiet par devēju – dariet labus darbus neko par to negaidot pretim. Patiesa laime nav saistīta ar ārējo pasauli. Laime ir tavā sirdī, bet to izjūt tikai tie, kas atgriežas ticībā pie Dieva. Piemēram, man reiz kāda sieviete teica, ka viņa jūtoties laimīga, jo dēls sācis mācīties augstskolā. Dēls nomācījās vienu semestri un tad izstājās no augstskolas, kā jutās sieviete? Nelaimīga, jo viņa savu laimi bija ielikusi dēla rokās. Nekad nelieciet savu laimi cita rokās, jo citam nav pienākums tevi darīt laimīgu. Tev pašam ir jākļūst laimīgam pašam savā sirdī.

Es atceros to brīdi, kad es sajutu šo laimes izjūtu. Tas bija brīdī, kad sapratu, ka esmu gatava dalīties ar citiem savās garīgajās zināšanās un materiālajās iespējās. Es ilgu laiku biju materiāliste ar augstu ego, bet brīdī, kad sāku to apzināties un samazināt savu ego, mainījās manas dzīves vērtības. Es sāku izprast savas dzīves misiju – palīdzēt cilvēkiem iepazīt pašiem sevi, garīgi sevi līdzsvarot un augt garā. Meklēt mieru un laimi pasaulē ir liela kļūda. Mums jāmeklē miers sevī, ja mēs to darām ar tīru prātu, tad noteikti sasniegsim patiesu laimi.

Reiz es mēģināju iztēloties, kāda būtu mana dzīve, ja man būtu tik daudz naudas, cik nepieciešams un vēl daudz vairāk, ja es un visi man apkārtējie būtu veseli, ja man un nevienam no man apkārtējiem nebūtu nekādu problēmu, ja es un visi man apkārtējie spētu apmierināt visas savas vēlmes utt.? Es sajutu, ka tāda dzīve būtu garlaicīga. Tātad laime nav dzīve bez problēmām. Kāpēc? Sai Baba atbild uz šo jautājumu: „Bez grūtībām jūs nekad neiegūsiet laimi. Jūs neiegūsiet laimi no laimes. Nevienas grūtības nebeidzas ar grūtībām. Bez bēdām jūs nekad neuzzināsiet prieka cenu. Pat māte nemīlētu savu dēlu tik stipri, ja līdz tam nebūtu saskārusies ar nāvi savā ģimenē. Tas, kas šodien dara jūs laimīgus, rītdien var būt par cēloni nelaimei. Tieši tāpat – tas, kas jums šodien rada nepatikšanas, var atnest jums prieku nākotnē. Nekas nevar jūs padarīt absolūti laimīgus vai nelaimīgus. Piemēram, mētelis, ko jūs velkat ziemā, dara jūs laimīgus, bet vasarā, uzvelkot to, jūs justos slikti. Tāpēc laime un nelaime ir atkarīga no laika, apstākļiem, situācijas. Prieks ir intervāls starp divām bēdām. Sāpes ir intervāls starp divām baudām. Ja tad, kad jums ir grūti, jūs domāsiet par grūtībām un par savu ciešanu spēku, jums kļūs divtik slikti. Sliktos laikos jums jādomā par tām dienām un notikumiem, kad jūs bijāt laimīgi. Tad jūsu ciešanu intensitāte samazināsies. Jums visas grūtības jāsagaida kā pārbaudījumi, kurus jums devis Dievs. Ticīgajam jāpateicas nepatikšanām par pārbaudi viņa uzticībai un ticībai. Vai skolnieks var nonākt nākamajā klasē, ja nenoliks eksāmenu? Nenoliekot eksāmenu, viņš paliks uz otru gadu. Vai ārsts var noteikt diagnozi, izrakstīt zāles un izārstēt slimo, pirms tam slimnieku neizmeklējot? Tāpēc gan labo, gan slikto ir radījis Dievs, lai jūs varētu atbrīvoties un izpirkt savas kļūdas.”

Sai Baba saka, ka mums dzīvē ir nepieciešams gan labais, gan sliktais, jo tikai caur slikto mēs kļūstam laimīgi. Citiem vārdiem sakot, ja mēs izpratīsim slikto – mūsu dzīves neapgūtās mācību stundas, tad brīdī, kad būsim sapratuši kārtējo mācību stundu, mēs jutīsimies laimīgi, jo būsim ieguvuši sirdsmieru.

Tātad svarīgākais ir mācīties izprast dzīvi. Iesaku Līgai sākt lasīt Gudrības Vārda Mācību, lasot vienu diktātu dienā, pēc kārtas tādā secībā kā tie ir doti (diktāti pieejami šeit). Gudrības Vārda Mācības lasīšana aizņems laiku apmēram vienu gadu, tad lasīt Gudrības Vārda Mācību vēlreiz no sākuma un darīt to tik ilgi līdz jūti, ka vari doties tālāk. Kad viņa būs izpratusi Gudrības Vārda Mācībā teikto, tālāk iesaku lasīt Dzīvās Ētikas Mācību (Dzīvās Ētikas Mācība pieejama šeit). Jo labāk viņa izpratīs Lielo Skolotāju doto Mācību un ikdienas situācijās praktizēs gūtās zināšanas, jo ātrāk viņa izjutīs patiesu laimes izjūtu.