Kā labāk ar sevi strādāt? 06.01.2018

Hanna jautā: Prieku, harmoniju un visam pāri nezūdošu mīlestību visā ko dara vēlu domātājs.lv lasītājiem un Elvitai. Priecājos, ka ir šāds atbalsta instruments, kur var sevi izzināt un saprast dziļāk.

Vēlos jautāt, kā man pašai nostādīt sevi, lai tiktu galā ar šādām veselības problēmām.

Decembrī, apmeklējot ginekologu, man tika atrasti 5 palieli polipi dzemdē. Pieļauju, ka to ietekmē arī esmu neauglīga. Tātad Dievs uzskata, ka man vairāk šajā periodā bērni nav nepieciešami. Reiz par to ļoti raudātu, tagad iekšēji pieņemu, jo dzīvoju ar dēlu un ja man reiz būs bērniņi, uzskatīšu to par dāvanu, ne mērķi sevis realizācijai.

Biju arī senāk pie ārsta, bet viņa neko neatklāja, bija pārliecināta, ka tā ir aklā zarna, bet jutu, ka ārste nav kompetenta. Pieminēšu, ka pirms 4 gadiem man reiz bija polips dzemdē, un pusgada laikā ar domu spēku tas izzuda. Ļoti strādāju, bet tagad situācija ir mainījusies un viņu ir daudz. Kā labāk ar sevi strādāt?

Ar vīru nedzīvoju kopā, bērns vēlās, lai man izveidojās cita ģimene un ir vēl māsas un brāļi.

Otrs jautājums ir, jau vairākus mēnešus man uz labās kājas mazā pirkstiņa ir uzradusies sēnīte. Skatoties citu atbildes secinu, ka tā ir otras laulātās puses panākumi un sava neprasme dzīvot, kaut kas līdzīgs skaudībai. Bet man īsti tā nav, pieņemu, ka šāds posms un kārpos laukā no materiālajām problēmām. Kā pieveikt sēnīti, kā rīkoties?

Pirms dažiem mēnešiem man pārstāja krist laukā mati un sāka augt, bija brīži, ka guļot pat jutu kā aug mati. Pēc milzu zaudējuma tie izbira atkal kaudzēm (bezcerība). Tagad kaut kā normalizējās. Vai tas nozīmē, ka ar matiem jūtu nākotni? Kā rīkoties, lai tie aug veseli, kupli un nekrīt laukā. Vienmēr man ir trūcis dzelzs arī tad, kad mati manāmi dienām auga un draugi slavēja matus, kurus tikai izmazgāju un devos savās gaitās. Jau gadu matiem nelietoju taisnotāju (pirms tam 12 gadus taisnoju), fēnu nelietoju, žāvēju vienmēr dabiski. Mati nekad nav krāsoti.

Pēdējā laikā jūtu, ka palieku resnāka, tā kā nedaudz pamstu. Kā mainīt, lai roku iekšpusēs neuzkrājās ūdens. Rokas no pleca paliek resnākas un augšstilbi ar. Nedaudz parādās riepa. Jau iepriekš paldies par skaidrojumu.

Elvita Rudzāte atbild: 

1. Dzemde ir mātišķuma orgāns. Mātišķums ir vienotība, kurā ir savs labais un savs sliktais. Māte, kas priecājas par saviem bērniem, palaiž savu prieku brīvībā. Tad skumjas – prieka slēptā puse – vairs nespēj pieaugt. Ja māte savas skumjas izraud, kas radušās saistībā ar bērniem, tās viņu atstāj un vairs nekaitē. Ja sieviete nevar būt tāda māte, kāda gribētu būt, tad viņas mātišķums visā tā labajā un sliktajā izpausmē paliek dzemdē, radot slimību. Viņa neapzinās to, jo rīkojas baiļu vadīta. Aizturēts mātišķums materializējas slimībā. Jo vairāk sieviete savaldās, jo ciešāks audu sablīvējums rodas saslimstot.

Dzemdes kreisā puse rāda sievietes mātes attieksmi pret vīriešu dzimumu. Dzemdes labā puse rāda sievietes mātes attieksmi pret sieviešu dzimumu. Dzemdes priekšējā sieniņa rāda sievietes mātes jūtas, aizmugurējā sieniņa – sievietes mātes gribasspēku. Dzemdes augšējā daļā koncentrējušās problēmas, kas saistītas ar nākotni un garīgumu. Apakšējā dzemdes daļā koncentrējas problēmas, kuras saistītas ar pagātni un materiāliem jautājumiem. Dzemdes dobuma stāvoklis attiecīgi rāda sievietes mātes slēptās domas.

Pārmēra mātišķuma jūtas un emocionalitāte ir pārmēra sievišķība, kas rada liekā uzkrājumus dzemdē, tādējādi rodoties audzējiem (miomas un polipi). Jo acīmredzamāks pārmēra mātišķums, jo vairāk mioma aug uz āru, radot pat tā dēvētos mezglus kājās. Jo vairāk pārmērīgais mātišķums tiek slēpts, t.i., jo mazāka iespēja sievietei paust mātišķumu, jo lielāks izveidojas audzējs dzemdes dobuma virzienā.

Sievietes, kuras sevi savalda, jo vēlas būt inteliģentas, visus stresus uzņem dzemdē. Ķermenī nav cita orgāna, kas spētu tik ļoti izstiepties, tātad spējīgs sevī ievietot tik daudzus stresus.

2. Kājas galvenokārt vēsta par saskarsmi, tikai ar ekonomisku rakstura zemtekstu. Mazais pirkstiņš vēsta par saskarsmi ar sabiedrību. Labā kāja norāda uz saskarsmi ar sieviešu dzimumu.

Nagi savā ziņā ir simbolisks logs uz cilvēka saskarsmes pasauli jeb viņa pasaules redzējumu. Kāju nagu sēnīte vēsta par to, ka cilvēks nav apmierināts ar ikdienas darbiem, ar to, kā tie virzās uz priekšu. Viņam ir sajūta, ka darbi tikai krīt virsū, neviens nepamana un nenovērtē grūto situāciju. Tāpēc cilvēkā veidojas sajūta, ka ar viņu nerēķinās, nepieņem un viņam nekas neizdodas. Cilvēks vēlas, lai viņu slavētu, atbalstītu, bet tā nenotiek. Sēnīte pazūd, ja cilvēks maina domāšanu, šajā gadījumā atbrīvo neapmierinātību uz saviem pienākumiem un to virzību.

3. Mati simbolizē Kosmosa antenas, kas uzņem enerģiju no Kosmosa.

Ja cilvēkam mati krīt laukā, tas nozīmē, ka viņam ir iekšēja bezjēdzības un bezcerības izjūta, t.i., cilvēks nespēj saprast, ka viņš ir garīga būtne, neredz izeju no strupceļa, aizmirst to, ka viņā ir radošā enerģija, ka viņš pats var atrast izeju no strupceļa, ja tikai uzticētos Dievam.

Bailes “mani nemīl” iznīcina apmatojumu gan sievietēm, gan vīriešiem. Stipra matu izkrišana notiek pēc dvēseles krīzes.

Ja mati ataug vietās, kur jau bija izkrituši, tas nozīmē, ka dzīvē kaut kas ir sakārtojies, problēma, kas radīja matu izkrišanu vairs nav aktuāla. Cilvēks ir uzticējies sev, sācis risināt savas problēmas ar radošu pieeju.

Trausli mati, kuri ātri lūzt un ātri aug vietā, nozīmē, ka cilvēks ir ļoti ātrs savā rīcībā, viņam ir daudz ideju, kuras ātri mainās. Vecās idejas tiek noliktas malā (lūzt mati), bet vietā ātri dzimst jaunas idejas (aug jauni mati).

Ja mati ir stipri, tas nozīmē, ka cilvēks stingri pieturas pie sava izvēlētā dzīves ceļa, nemaina savas idejas, pieturoties pie tās, kuru uzskata par pareizāko. Bet, ja viņam veidojas izjūta, ka viņam neizdosies īstenot savu ideju, un viņu pārņem bezcerība, tad stiprie, skaistie māti sāk krist laukā. Ja cilvēks atbrīvojas no savas bezcerības izjūtas, tad mati atkal sāk augt.

4. Liekais svars veidojas no aizsardzības dusmām un skumjām. Ja liekais svars uzkrājas uz rokām, tas nozīmē, ka pastāv saskarsmes ar cilvēkiem problēmas, kas rada skumjas, kuras netiek izrādītas. Nav izprasta došanas-ņemšanas mācība.

Kā labāk ar sevi strādāt?

Kopš sniedzu palīdzību cilvēkiem, esmu nonākusi pie secinājuma, ka daļa cilvēku darbu ar sevi veic tikai tajā laikā, kad viņus ir piemeklējušas dzīves problēmas, bet tiklīdz tās atrisina, tā dzīvo “pa vecam”. Ķermeņa filosofija palīdz cilvēkam izprast, kurā virzienā viņam ir jāmaina domāšana, bet ar to ir par maz. Pats svarīgākais ir paplašināt savu apziņas līmeni, un tas ir jādara nepārtraukti:

1. Cilvēkam ir jāapgūst Dievišķā zinātne. Dievišķā zinātne ir pieejama dažādos līmeņos, sākot ar vienkāršāku valodu līdz pavisam sarežģītai. Jāsāk ar pašu vienkāršāko. Var lasīt manas grāmatas, klausīties e-semināru ciklu “Piedošanas mācība”, vai Siņeļņikova grāmatas. Vīlmas Lūles grāmatas jau ir drusciņ sarežģītākā līmenī. Nepieciešams lasīt Mācības oriģinālus, kuri nav interpretēti no cilvēka – ne no manis, ne Siņeļņikova, ne citiem autoriem. Visvienkāršākā valodā Mācība ir dota mūsdienās caur Gaismas Brālības Sūtni Tatjanu Mikušinu. Mācība ir dota caur diktātiem (vēstījumiem) un diktāti jālasa tādā secībā kā tie ir doti pēc kārtas, lasot vienu diktātu dienā. Pēc tam iesaku lasīt Dzīvo Ētiku, kas jau ir sarežģītākā valodā un tika dota caur Rērihiem un tad seko augstāks līmenis – Teosofija, kas tika dota caur H. Blavatsku. Kā palīgs Mācību apguvei ir Sokrata tautskolas izglītības programma “Domātājs”.

Var izvēlēties arī citas Mācības, piemēram, Budisma doto Mācību, vai Kristietības doto Mācību u.c. Katrs pats sajūt, kura Mācība viņu uzrunā, bet svarīgi, lai šī Mācība būtu saskaņā ar Senās Mācības būtību, kas ir visu Mācību pamatā. Pastāv daudz viltus mācības un viltus skolotāji, tāpēc cilvēks labu nodomu vadīts var arī novirzīties no Ceļa.

2. Ļoti svarīgi ir atgriezties ticībā pie Dieva. Iesaku noklausīties e-seminārus “Ceļš pie Dieva”. Tie, kas mēģina no Dieva izvairīties, agrāk vai vēlāk nomaldīsies no Ceļa, jo tikai atgriešanās pie Viņa ir Pareizais Ceļš. Par to esmu pārliecinājusies praksē, redzot, kas notiek ar cilvēkiem, kas atsakās atgriezties ticībā pie Dieva, bet mēģina visu atrisināt ar prātu.

3. Ik dienas nepieciešams praktizēt garīgo praksi, kuru nosaka izvēlētā Mācība.

4. Nepieciešams izprast neapgūtās mācības, bet tās var izprast, apgūstot Mācību. Jo tālāk esi ticis Ceļā, jo vairāk izproti. Iemācīto svarīgi praktizēt ikdienas situācijās.

5. Nepieciešams atbrīvoties no savām negatīvajām īpašībām un paradumiem, attīstot pozitīvās īpašības, ievērojot cilvēciskās vērtības un Dievišķos likumus.

6. Nepieciešams atteikties no savas gribas, pildot tikai Dieva gribu, bet līdz tādam līmenim ir jāizaug.

7. Nepieciešams Kalpot sabiedrībai un Dievam, bet to var darīt tikai ļoti augsta apziņas līmeņa cilvēki.