Kā lai atbrīvo sliktās īpašības? – pirmais turpinājums 19.04.2017

Kā lai atbrīvo sliktās īpašības?” – raksta sākums

Laumas pieredzes stāsts: Maza piebilde atbildei Evitai, kas jautā “Kā lai atbrīvo sliktās īpašības?” Praktisks padoms no personīgās pieredzes.

Pirmkārt, nevis īpašības jāatbrīvo, tās nekur nav ne jāatlaiž, ne jāpalaiž, bet cilvēkam pašam vajag atbrīvoties no negatīvajām īpašībām.

Arī man – pēc dabas fiksam cilvēkam piemīt nepacietība un līdz ar to neiecietība pret tiem, kas negrib, nevar, neprot pavisam vienkāršas lietas. Kādreiz sen gadījās arī sadusmoties tādās reizēs. Bet, būdama taisnīgs cilvēks, tad, kad apzinājos savu kļūdu, gāju atvainoties un lūgt piedošanu par dusmās pateikto, jo tas parasti bija kaut kas pietiekami neglīts, par ko pašai kauns. Un tāpēc man pašai šādi gadījumi tik ļoti riebās, ka nolēmu no tā tikt vaļā. Tad, kad tās dusmas vai pat tikai liela nepacietība jau liesmo ar pilnu jaudu, to apslāpēt ir gandrīz neiespējami. Bet es centos “noķert” to momentu, kad tās tik tikko sāk uzpeldēt. Tad var izdoties tās apklusināt un samazināt līdz minimumam.

Pirmajā reizē var neizdoties, tas nekas, bet vajag turpināt arī katrā nākamajā. Un pamazām izdodas! Ar katru reizi arvien labāk tiku galā, jau laikus pamanījusi un reaģējusi. Pēc kāda laiciņa biju no dusmām pavisam brīva – tās vairs pat neparādījās. Ar nepacietību tieši tāpat. Sapratu, ka cilvēkam var būt simt dažādu iemeslu, kāpēc viņš lēni brauc arī tad, kad citus – veiklākus un steidzīgākus kavē viņa lēnā braukšana. Arī lieku kritizēšanu un nosodīšanu var sevī apklusināt, gluži vienkārši saprotot, ka tāds nu ir cilvēka apziņas līmenis, ka ne uz ko labāku viņš pagaidām nav spējīgs. Bet gan jau izaugs un pilnveidosies arī viņš. Var viņam aizsūtīt kādu labu domu vai novēlējumu vai vēl labāk – mīlestības stariņu. Pašam tas palīdz neaizķerties aiz cita cilvēka nepilnībām, jo citus kritizējot un nosodot un
piedevām vēl vairākkārt pārcilājot to savā atmiņā, mēs paši piesaistāmies šīm negācijām un cilvēkam, ko kritizējam, līdz ar to zaudējam daļu savas brīvības.

Lai tas nenotiktu, lai mēs būtu brīvi vismaz no piesaistīšanās citu cilvēku nepilnībām, mums vajag uz visu raudzīties ar sapratni un iecietību. Tad mēs netērēsim kritikai savu Dievišķo enerģiju, izvairīsimies no Dievišķās enerģijas pārkvalificēšanas par negatīvo enerģiju – tātad izvairīsimies radīt sev slikto karmu. Tātad – tikai pacietīgs treniņš šajā sporta laukumā, ko sauc par dzīvi, un panākumi neizpaliks.