Kā lai es saprotu, kur Dievs mani grib redzēt? – pirmais turpinājums 05.09.2016

Kā lai es saprotu, kur Dievs mani grib redzēt? – raksta sākums 

Sieviete jautā: Iepriekš Jums rakstīju vēstuli un daļa bija par darba situāciju. Kopš tā laika atbrīvoju savas vēlmes, darba meklējumu pārrunās situācija ir tā pati. Izmaiņas ir tajā, ka šodien man piedāvā atgriezties pēdējā darbā no kura pati aizgāju, jo nespēju izturēt vadības attieksmi un pieņemt vadības (ne)morāli. Es saprotu, ka tās ir manas pretenzijas un vēlmes, lai vadība būtu godīga, tātad jāmaina sava attieksme.
Jūs sakāt, Dievs dod darbu un tieši tādu, kādu esmu pelnījusi. Tad sanāk, ka man vadība ir jāpieņem bez nosacījumiem un jābūt pateicīgai Dievam par šo darbu un jāsaprot, ka darbā ir man neapgūta mācība palikusi?

Elvita Rudzāte atbild: Ja Dievs dod iespēju atgriezties iepriekšējā darbā no kura cilvēks pats ir aizgājis, tas liecina, ka Dievs dod jaunu iespēju apgūt neapgūtās mācības, no kurām cilvēks mēģināja aizbēgt, pametot darbu. Tā patiesībā ir Dieva uzslava, ka esi labi ar sevi pastrādājis, ja reiz tev nedod grūtākus pārbaudījumus, bet dod pārbaudījumus tieši tādā līmenī kādi tie bija jau iepriekš.

Sieviete raksta, ka no darba aizgājusi, jo nav spējusi pieņemt darba devēja negodīgumu. Vispirms sievietei ir jāpaskatās pašai uz sevi, vai viņa visās jomās un situācijās ir godīga? Vai viņa ir patiesa – to ko domā, to arī runā, to ko runā, to arī dara? Ja viņa sevī atklāj kādu daļu nepatiesuma, tad ir pienācis laiks to mainīt, nožēlojot pagātnē pieļautās kļūdas un turpmāk tās vairs neatkārtojot.

Ja viņa patiešām var likt roku uz sirds, ka ir godīga un patiesa visās jomās, tad Dievs viņai ir uzticējis uzdevumu ar savu piemēru vest pie prāta darba devēju un citus kolēģus. Varbūt viņas darba devējam pietrūkst tikai neliels grūdiens, lai viņš sāktu aizdomāties par to kā strādāt godīgi. Ļoti bieži biznesa cilvēkiem ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka tikai nemaksājot nodokļus vai kādu apšmaucot, viņi spēs noturēt biznesu “virs ūdens”. Brīdī, kad cilvēks pieņem lēmumu, ka viņš strādās godīgi un, ja tā nevar izdzīvot, tad jāmeklē citas darba iespējas, tad situācija mainās. Iespējams ieņēmumi patiešām samazināsies, bet izrādās, ka var samazināt arī izmaksas vai atrast jaunus produktus, kas papildina ienākumu daļu.

Otra sievietes neapgūtā mācība ir nosodījums. Jēzus mums māca: “Netiesā, un tu netiksi tiesāts.” Nesen plašsaziņas līdzekļos uzbruka kādam valsts ierēdnim par viņa negodīgumu. Taču kā izrādījās daudzus gadus atpakaļ šis cilvēks pats bija ļoti nosodījis citu valsts pārstāvi par negodīgumu. Tagad nosodījuma karma atgriezās atpakaļ, kaut arī pagājuši vairāki gadi no nosodījuma brīža. Ja šis cilvēks būtu negodīgajam cilvēkam licis aizdomāties par viņa negodīgo rīcību citādā veidā – bez nosodījuma, tad karma netiktu radīta. Mums nav jānoskatās uz negodīgumu, mums kaut kādā veidā jāpalīdz cilvēkam saprast, ka viņš ar savu negodīgumu pats sev nodara pāri.

Protams, sievietei ir jāmācās pieņemt cilvēkus tādus kādi viņi ir, kā arī viņu izdarītās izvēles, jo tikai viņi paši uzņemas atbildību par savām izvēlēm. Neviens nevar tevi piespiest būt negodīgam arī darbā, ja tu to nevēlies. Tev vienmēr ir iespēja pateikt “nē” un tādējādi likt aizdomāties arī saviem kolēģiem.

Pasaule mainās, notiek evolūcija, bet cilvēks negrib labprātīgi mainīties, viņš cenšas turēties pie vecā, drošā un ierastā līdz brīdim, kad vairs tas nav iespējams. Tikai tad, kad vairs nevar noturēties pie vecā, viņš ir gatavs domāt par jauno – gatavs pārmaiņām. Pārmaiņas ir ļoti svarīgas un nepieciešamas cilvēka garīgajā attīstībā. Bailes, ka neizdosies ieviest pārmaiņas vai veiksmīgi strādāt jaunos apstākļos, ir tikai tumsas spēku mēģinājums likt cilvēkam pārkāpt savu Sirdsapziņu un rīkoties savtīga prāta vadītiem. Tie, kuri iztur šo pārbaudījumu, dāsni tiek atalgoti no Dieva. To es saku no savas pieredzes, jo arī man nācās veikt lielas pārmaiņas uzņēmējdarbībā. Es nevēlējos veikt šīs pārmaiņas, mani piespieda Dievs to darīt, un brīdī, kad es ļāvos pārmaiņām, paļaujoties uz Dieva gribu, viss sakārtojās. Protams, manas dzīves ritms tagad ir pavisam savādāks nekā tas bija 5 gadus atpakaļ, bet tas ir daudz labāks, man patīkamāks. Tagad es domāju, kāpēc es nebiju gatava pārmaiņām daudz agrāk, bet atbilde ir pavisam vienkārša – tāpēc, ka turējos pie vecā, zināmā, pārbaudītā un drošā; tāpēc, ka neticēju, ka Dievs visu vada; tāpēc, ka domāju, ka rezultāti ir atkarīgi tikai no manis. Tagad es pasmaidu par to Elvitu, kuru pazinu 5 gadus atpakaļ un priecājos, ka Dievs ir paredzējis, ka cilvēkam ir jāattīstās. Cik gan neinteresanta būtu dzīve, ja tā būtu tikai droša un stabila.