Kā lai palīdzu savai sirdij ieiet normālā ritmā? 20.10.2015

Vineta jautā: Vēlējos jautāt, ja sirds ritms/sitieni ir par strauju (90), ik pa laikam jūtu iesmeldzamies sirds apvidū. Ir savi ikdienas stresi un bailes. Sakiet lūdzu, kā lai palīdzu savai sirdij ieiet normālā ritmā un vairs nenodarīt pāri?

Elvita Rudzāte atbild: Sirds ir mīlestības orgāns. Ja cilvēkam  ir kādas sirds veselības problēmas, tas nozīmē, ka viņam kaut kas nav kārtībā mīlestības jomā – viņš  nevar mīlēt tā, kā gribētos. Bet, ja cilvēks saprot, ka citi šo situāciju nevar mainīt, tad viņš pats var visu izdarīt. Ja cilvēks atbrīvo savu vēlmi saņemt mīlestību, tad tajā brīdī mīlestība kļūst par nepieciešamību, cilvēks pārstāj gribēt mīlēt, tikai no tā viņš jau mīl, jo bez mīlestības nevar eksistēt. Ja es gribu, lai mani mīl, tad es sev priekšā izveidoju enerģētisku sienu “gribu mīlestību”, kura aiztur mīlestības enerģijas plūsmu. Ja mīlestība man ir nepieciešamība, tad es priecājos, ka pats varu dot mīlestību, neko negaidot pretim, t.i., es priecājos, ka spēju izjust mīlestības jūtas, ka spēju citus iepriecināt ar savu nesavtīgo mīlestību.

Vesels cilvēks būs tad, ja gan sievišķā, gan vīrišķā enerģija būs līdzsvarā. Tas, kurš mīl abus vecākus, tam sirds ritms ir 70 sitieni minūtē. Sirds ritma traucējumus izsauc bailes izrādīties vainīgam, t.i., sākotnējā aritmijas attīstības enerģija ir bailes kļūt par vainīgo.

Sirds pārsitieni norāda, ka cilvēks ir izsists no sava personiskā dzīves ritma. Tas nozīmē, ka cilvēks sev uzspiež svešu ritmu, kaut kur steidzoties, rosoties, skrienot. Nemiers un bailes sāk pārvaldīt viņa jūtas.

Sirds aritmija rodas, kad cilvēks nav spējīgs būt pats, nevar darīt to, ko grib, bet ir spiests darīt to, ko no viņa pieprasa apkārtējie. Skaidrāk izsakoties, aritmija rodas, kad cilvēks mīl mērķtiecīgi, aiz mīlestības cenšoties izpildīt tuvāko vēlēšanos, vēloties tos aplaimot. Ritma traucējumi nebeidzas, kamēr cilvēks cenšas aplaimot tos, kuri vēlas kļūt laimīgi, bet tomēr nekļūst, jo tas nav iespējams –  cilvēks nevar otru cilvēku padarīt laimīgu.

Lai labāk izprastu aritmiju, iztēlojieties zirgu, kurš ved kalnā smagu vezumu. Ja zirgs varētu izlemt, viņš vezumu vestu pa daļām, bet ne visu uzreiz. Ja zirgs prastu runāt, viņš pateiktu saimniekam: „Atļauj man atpūsties pirms rāpšanās kalnā. Dod laiku un parādi man savu mīlestību. Arī iestiprināties man nekaitētu. Un pēc izpildīta darba neaizmirsti pabarot mani un ļauj tā pailgāk atpūsties, lai man varētu atjaunoties spēki un būtu griba doties tālāk.”

Daudzi cilvēki dzīvo pastāvīgā spriedzē, gaidot to, kas varētu notikt, un, ja tas tiešām notiek, par vainīgu viņi uzskata sevi, jo nespēja novērst slikto, savukārt no tā viņi secina, ka viņi nebija pietiekami gudri un apķērīgi. Cilvēks, kurš dzīvo ar tādu domāšanu, visdrīzāk sūdzas par pastāvīgu tahikardiju, kura liks par sevi manīt aizvien vairāk pie vismazākās piepūles. Tahikardija ir bailes būt vainīgam, un šīs bailes dzen mūsu sirdi, kamēr neizdzīs no sirds visu dzīvības sulu.

Kā lai palīdz savai sirdij ieiet normālā ritmā? Tikai mainot attieksmi pret dzīvi – mīlot bez nosacījumiem un negaidot neko pretim, kā arī necenšoties mīlestību nopirkt ar izdabāšanu citiem jeb citiem vārdiem sakot, atbrīvojot vēlmi izpatikt.