Kā lai sakārtoju dzīvi un to bardaku? – trešais turpinājums 03.10.2023

Kā lai sakārtoju dzīvi un to bardaku? – raksta sākums

Kā lai sakārtoju dzīvi un to bardaku? – pirmais turpinājums

Kā lai sakārtoju dzīvi un to bardaku? – otrais turpinājums

Sieviete jautā: Paldies gan par jūsu, gan citu atbildi un ieteikumiem! Kaut rakstāt ar sarkaniem burtiem, bet mans apziņas līmenis nevar izprast to. Kā jādod negaidod pretīm arī šādās situācijās kā abu vecāku līdzdalība bērnu audzināšanā. Es to redzu tā, ja tava soma ir par smagu un nevari vairs to panest, tad turpini nest, kaut vai rāpus, bet ar mīlestību.

Es arī saprotu, ka sajūta, ka sitos pret logu nav pareiza, tātad patiesi kaut ko daru nepareizi un vienkārši neredzu, kas varbūt aiz manis, varu brīvi lidot. Es arī nesaprotu, kā bērnu audzināšana, teikšana, ka jāmazgājas, jāizmācās vai jāiet gulēt ir mana vēlme un nevis vajadzība. Tur atkal redzu, ka tad palaižot to visu, tā ir kā nelikšanās zinis, jā, protams, es varu testēt un ar to dot iespēju viņiem saskarties ar sekām, kad ja savu šķīvi nenomazgā, tad trešajā dienā pie galda īsti nav vietas, vai ja aiziet gulēt 00:00 tad no rīta 06:00 ir ļoti grūti piecelties, vai ja neizpilda mājas darbus, tad tie ir neieskaitīti, bet ja es tā testētu mazākus bērnus, zīdainim vai divgadniekam ļautu izjust sekas.

Vai audzināšana ir vēlme? Es saprotu, ka gribēt, lai man dāvina puķes vai dāvanas ir vēlme, vai lai ar mani runā, interesējas, redz…jā tā ir un paliek mana dvēseles vajadzība?! Es diemžēl neesmu tādā garīgajā līmenī, lai atteiktos no tā, diemžēl, tad arī sarkani burti līdz manam prātam neaizklauvējas. Un par to, ka viss nekārtīgais kaitina, jau pati minēju, ka arī psiholoģe atzina, ka varbūt tādēļ, ka nevaru sakārtot savu dzīvi, tad kārtoju māju un tā ir, nesakārtotas ir gan attiecības ar vīru, gan karjera. Bet es to diemžēl nesaprotu kā sakārtot. Piedodiet, bet man tie vārdi, ka man jādod negaidot pretīm ir saprotami, ka man jāturpina viss kaut vai grūti kaut vai spēka nav, bet negaidot pretim. Tādēļ jau esmu nonākusi šajā punktā, ka acīmredzot nesaprotu. Es lielā mērā pieņēmu to, ka dāvanas, puķes un tādas vēlmes iepriecināt mani nebūs, bet kā es varu katru dienu kādās 10 situācijās pieņemt, ka bērnus jāaudzina man vienai, kaut pārmaiņas ir, patiesi daudz vairāk vīrs iesaistās un tomēr, ja es neteikšu viss aiziet pašplūsmā.

Elvita Rudzāte atbild: Devējs ir tas, kad dod ar mīlestību un neko negaida par to pretīm. Piemēram, māte rūpējas par zīdaini tik labi cik spēj un ir priecīga, ja zīdainis guļ mierīgi, bet ja zīdainis raud, viņa mēģina to ar mīlestību nomierināt. Māte neko nepieprasa un negaida no zīdaiņa. Viņa tikai dod savu mīlestību bez nosacījumiem.

Protestu rada piespiedu situācija. Bērni, protams, ir jāaudzina, bet ne ar piespiešanu, bet ar mīlestību, jo bērni izjūtot piespiedu enerģiju, vēlas atgrūst šo enerģiju un citādi to nemāk izdarīt kā tikai ar protestu. Tāpēc sievietei ir jāmācās runāt ar saviem ģimenes locekļiem ar mīlestību, neradot piespiedu enerģiju. Piespiedu enerģija rodas, ja cilvēks vēlas par katru cenu apmierināt savu vēlmi un sāk to uzspiest citiem.

Sievietes minētais piemērs par smago somu ir jāsaprot pavisam citādi – ja tava soma ir par smagu, tad noliec somu zemē, izkrāmē no somas lieko, lai tu spētu šo somu nest bez piepūles. Citiem vārdiem sakot, sievietes soma ir tik smaga tikai tāpēc, ka viņa to ir piestūķējusi pilnu ar vēlmēm, kuras nespēj apmierināt. Ja sieviete samazinās savas vēlmes un iemācīsies mīlēt savus bērnus un vīru bez nosacījumiem, tad viņa redzēs pozitīvas pārmaiņas savu mīļo uzvedībā.

Mēs nevaram un nedrīkstam pāraudzināt citus cilvēkus, arī savus bērnus un partneri. Vienīgais cilvēks uz pasaules, ko mēs drīkstam pāraudzināt, esam mēs paši. Mūsu tuvinieki ļoti vēlas mūs iepriecināt ar to, kas mums ir svarīgi, ja tikai viņi no mums jūt mīlestību. Pāraudzināšanas brīdī ne bērni, ne vīrs nejūt mīlestību, jo pāraudzināšana tiek veikta ar dusmām. Kā audzināt bērnus bez dusmām? Tikai ar pacietību un mīlestību.

Iesaku sievietei padomāt, kā viņa audzinātu bērnus, ja vīrs būtu karā, aizstāvot Latviju no iebrucējiem. Vai viņa dusmotos uz vīru, ka tas viņai nepalīdz? Domāju, ka sieviete izprastu situāciju, negaidītu no vīra palīdzību un ļoti labi tiktu galā ar audzināšanas uzdevumu. Senākos laikos tikai sievietes audzināja bērnus, jo vīrietis smagi strādāja. Bet tā kā pašlaik vīrs ir blakus, tad sieviete pieprasa, lai viņš piedalās bērnu audzināšanas darbā, neprasot vīram vai viņam ir prasmes bērnus audzināt vai nav? Ja vīrs sāk bērnus audzināt tā kā viņš to saprot, tad sieviete vīram pārmet viņa neprasmi. Ko vīrietim darīt? Ja viņš klusē, tad ir slikti. Ja viņš kaut ko saka bērniem, arī ir slikti. Vīrietis izvēlējās klusēt, jo nav iespējams sievai neko iestāstīt un pareizi viņš darīja, lai sieva redz savas audzināšanas metožu sekas.

Ko sievietei darīt tālāk? Sākt mīlēt savus bērnus un vīru bez nosacījumiem, ar mīlestību izskaidrot bērniem sekas, kas viņus piemeklēs, ja viņi pieļaus kļūdas. Piemēram, ja viņi nemazgās zobus, tad zobi paliks neglīti dzelteni un ap zobiem veidosies aplikums, kuru varēs noņemt tikai pie zobārsta – higiēnista, bet šāds zobārsta apmeklējums ir ļoti dārgs. Bērniem jārēķinās, ka par vasarā nopelnīto naudu vai viņiem uzdāvināto naudu, kas tiek krāta krājkasītē, viņiem nāksies apmeklēt zobārstu – higiēnistu un, lai viņi padomā, vai tiešām viņi vēlas tādā veidā tērēt savu nopelnīto un/vai sakrāto naudu? Ja viņi izdara izvēli turpināt nemazgāt zobus, tad brīdī, kad zobiem ir nepieciešams higiēnista pakalpojums, viņiem šis pakalpojums ir jāapmaksā no saviem uzkrājumiem. Esmu pārliecināta, ka pēc higiēnista apmeklējuma un savas naudas iztērēšanas, bērns noteikti padomās, vai turpināt nemazgāt zobus vai labāk sākt tos mazgāt.

Diemžēl lielākā daļa cilvēces mācās tikai no pieļauto kļūdu piedzīvotām sekām. Arī sievietei ir jāmācās no savu pieļauto kļūdu sekām un jāpārstāj vainot citus savās problēmās. Atcerieties, ko māca Dievišķais Taisnīguma likums – viss, kas ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi pat, ja neredzi cēloņu-seku sakarību, jo pirms sekām vienmēr ir bijis cēlonis un nevis otrādi.