Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kā lai tālāk strādāju šajā darbā? 14.09.2022

Kristīne jautā: Pirms kāda laika man darbā bija šāda situācija. Mani palūdza palīdzēt kolēģiem pie konkrēta projekta iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas. Kā man paskaidroja, mana palīdzība esot vajadzīga tāpēc, ka iepirkumu cilvēks, kuram standartā ir jāsagatavo šāda dokumentācija, tobrīd bija atvaļinājumā.

Situācija bija diezgan sarežģīta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā bija trešdienas pēcpusdiena plkst. 15:30, kad man pateica, ka ir nepieciešama mana palīdzība. Otrkārt, gala termiņš bija nākamās darba dienas, respektīvi, ceturtdienas plkst.17:00. Uzdevums bija vairāk tehnisks, respektīvi, man bija jāpārliek aktuālā informācija no padsmit senākiem failiem jaunajā dokumenta formā/veidnē.

Kad man palūdza palīdzēt ar šo uzdevumu, es uzreiz paskaidroju, ka nevarēšu strādāt virsstundas nedz trešdien, nedz ceturtdien pēc darba, jo man laiks ir saplānots ar privātām lietām. Tas nebija melots. Kas būtu noticis, ja es nebūtu apmeklējusi savas saplānotās personiskās aktivitātes? Atbilde ir šāda – es būtu zaudējusi savu iemaksāto naudu, radījusi finansiālus zaudējumus citam cilvēkam, kā arī “uzmetusi” pārējos iesaistītos cilvēkus, kuri rēķinājās ar manu dalību. Ja es savlaicīgi būtu pateikusi, ka nepiedalīšos, tad manā vietā būtu varēts atrast citus dalībniekus. Sekas nebūtu ar zaudējumiem. Es dzīvoju saskaņā ar principu – cik vien iespējams būt taisnīgai, godīgai un nenodot citus, izpildot savus dotos solījumus.

Atlikušajā 1.5h trešdienas pēcpusdienā, kad jau ķēros klāt darbam, es secināju, ka, lai arī uzdevums nav sarežģīts, tas ir laikietilpīgs. Apzinoties, ka būs vajadzīga vēl kāda kolēģa palīdzība, lai darbu paveiktu līdz ceturtdienas dienas beigām, es no paša rīta ceturtdien kolēģei uzrakstīju, izskaidrojot esošo situāciju un izteicu nožēlu, ka man ātrāk nepalūdza palīdzēt. Es ierosināju palūgt praktikanta palīdzību, lai paspētu iekļauties laikā. Kolēģe pateicās par manis sniegto ziņu.

Tanī pat laikā otrs kolēģis, kurš arī strādāja pie tā paša projekta, ceturtdien man pienāca klāt un sāka iztaujāt, kur es buksēju. Es vēlreiz paskaidroju situāciju un atkārtoti ierosināju pieslēgt praktikantu palīdzēt. Vienlaikus es atkārtoti izteicu nožēlu, ka manu palīdzību nepalūdza ātrāk. Kolēģis teica, ka tā tas vienmēr esot, ka nekas nenotiekot ātrāk, ka informācija ienākot pēdējā brīdī u.tml. Es teicu, ka tas nav īsti normāli. Es jutu, ka kolēģim nepatika manis teiktais, lai arī viņš skaļi neko neteica.

Turpinājumā praktikantam tika palūgts palīdzēt un kopā ar viņu mēs paspējām tehnisko darbu paveikt līdz dienas beigām. Nedz es, nedz praktikantam nebija jāstrādā virsstundas. Es arī paspēju īstenot savas ārpus darba aktivitātes, nevienu “neuzmetot”.

Es par šo situāciju aizmirsu līdz brīdim, kad vairākas nedēļas vēlāk mans darba vadītājs sāka runāt par šo situāciju. Viņš sacīja, ka vairāki kolēģi esot teikuši, ka mums esot bijis konflikts dēļ šī uzdevuma. Viņš neatklāja, kuri kolēģi tā esot teikuši. Es paskaidroju, ka konflikts neesot bijis, ka šis ir nepareizs situācijas atspoguļojums, faktiski, pārspīlējums. Vienlaikus es paudu neizpratni, kāpēc par šo situāciju ir jāņemas, ja to veiksmīgi atrisināja ar praktikanta palīdzību. Viņš it kā mani uzteica par rasto risinājumu, bet tanī pat laikā turpināja skaidrot, kāpēc man bija jābūt saprotošai, jo daudzas lietas darbā notiekot pēdējā brīdī, ka man vajadzēja izdarīt savas ārpus darba aktivitātes un atgriezties pie darba jautājumiem kaut vai pusnaktī. Man palika sajūta, ka viņš mani nesadzirdēja. Kopumā šīs pārrunas ar manu darba vadītāju mani saskumdināja. Man bija sajūta, ka man sevi visu laiku ir jāaizstāv, ka man ir jātaisnojas, ka radoša pieeja situāciju risināšanā netiek atzīta, ka es nevaru būt es pati, paužot savu viedokli/domas, ka atšķirīgs viedoklis netiek atzīts, bet tieši pretēji – tas tiek noraidīts u.tml.

Kad darbā no atvaļinājuma atgriezās iepirkumu cilvēks, es viņam pajautāju, vai tiešām tā ir taisnība, ka iepirkuma ietvaros informācija, kas jāsagatavo, ienāk 2 dienas pirms gala termiņa. Viņš man paskaidroja, ka tā neesot gan, ka informācija par dokumentiem, kuri ir jāsagatavo iepirkumu ietvaros, ienākot laikus, piemēram, mēnesi iepriekš pirms noliktā gala termiņa. Viņš teica, ka šajā gadījumā tā esot bijusi kolēģu ļoti novēlotā plānošana, kā rezultātā man uzticētais darbs bija jāveic pa kaklu un pa galvu. Papildus šim viņš arī paskaidroja, ka es esmu izdarījusi darbu, kuru es varēju nedarīt, ņemot vērā, ka tas esot bijis starptautiskais iepirkums. Viņš pirms atvaļinājuma kolēģim esot skaidrojis, ka informācija neesot jāpārliek jaunajā dokumenta formā/veidnē, jo neatkarīgi no tā mēs kvalificējamies atbilstoši prasībām. Nav saprotams, kāpēc man tomēr lika pārlikt veco failu informāciju jaunajā dokumenta formā.

Pagājušajā nedēļā man uzņēmuma vadītājs apvaicājās, kā man patīkot šeit strādāt u.tml. Es paudu atzinīgus vārdus, neskatoties uz šo bijušo situāciju. Sarunas laikā viņš teica, ka no tiem cilvēkiem, kuriem nekas uzņēmumā nepatīkot, viņi uzreiz atbrīvojoties, respektīvi, atlaižot. Es nezinu, kāpēc viņš man to teica. Varbūt tas bija jāuztver kā brīdinājums, respektīvi, ka mani atlaidīs? Godīgi sakot, man palika nelāga pēcgaršas sajūta pēc šīs sarunas. Viņa teiktais mani sabaidīja un mani pārņēma bailes, ka mani var atlaist no darba.

Šo darba piedāvājumu es pieņēmu tāpēc, ka pandēmijas dažādo ierobežojumu dēļ es biju zaudējusi iespēju strādāt veco darbu. Tobrīd, kad man izteica darba piedāvājumu, es to pieņēmu, jo finansiālie līdzekļi bija tikpat kā izsīkuši un es nevēlējos dzīvot uz savu vecāku pleciem. Šīs bija vienīgās durvis, kuras man tobrīd bija atvērušās. Jāsaka gan, ka es ar dalītu prieku devos strādāt uz šo uzņēmumu, jo man ir paziņa, kurš agrāk bija strādājis šajā pašā uzņēmumā, bet viņu atlaida no turienes. Jau tad, kad klausījos paziņas stāstā, man radās sajūta, ka šī uzņēmuma vide ir nežēlīga, ka tā ir kā tanks, kas iet pāri līķiem un ka cilvēkam kā vērtībai nav nozīmes.

Tāpēc arī mana ieraksta jautājums ir šāds – Kā lai tālāk strādāju darbā? Kā lai turpinu darboties, labi apzinoties, ka mani var arī atlaist no darba? Kāda būtu pareizā attieksme no garīgā skata punkta?

 

Elvita Rudzāte atbild: Kaut kādā mērā apzināti vai neapzināti Kristīnes vadība pārbaudīja viņas gatavību atbalstīt kolēģus grūtā brīdī. Kolēģiem neradās pārliecība, ka Kristīne ir gatava tos atbalstīt. Tas, ko nebija gaidījuši kolēģi, ka Kristīne piedāvās problēmas risinājumu. Kristīnes spēju atrast risinājumu sarežģītā situācijā novērtēja vadība kaut arī to ļoti neuzsvēra. Tanī pašā laikā vadībai nepatika, ka Kristīne nebija gatava kaut ko upurēt no savas personiskās dzīves darba labā. Vadība vienmēr augsti novērtē tos darbiniekus, kas ir gatavi upurēt savas personiskās vajadzības darba labā.

No vēstules man nekļuva skaidrs, kādu izvēli izdarītu Kristīne, ja viņa nepaspētu darba laikā izpildīt uzticētos pienākumus? Ko viņa “uzmestu” darba vietu, kas sliktas plānošanas dēļ kavēja termiņus vai cilvēkus, kam bija devusi solījumu piedalīties pasākumā? To nesaprata arī Kristīnes vadība, ko apzināti vai neapzināti centīsies noskaidrot jau tuvākajā laikā, uzticot jaunus pienākumus.

Patiesībā jautājums ir par vērtībām. Kristīne ļoti labi paskaidroja savas vērtības, un viena no viņas vērtībām ir “neuzmest” jeb neradīt neērtības tiem ar ko ir kopā. Kristīne varēja nonākt situācijā, kad viņai būtu jāizvēlas, kuru pusi “uzmest”? Par laimi Kristīne patiešām atrada izeju šim pārbaudījumam, atrodot risinājumu darbā, bet darbā patiešām var būt ārkārtas situācijas, kad savas personiskās intereses ir jānoliek malā, neskatoties uz to, ka pie radušās ārkārtas situācijas ir vainīgi paši darbinieki. Ja Kristīne nevarētu atrast risinājumu darbā, tad viņai būtu jāmeklē radošs risinājums otrā pusē, lai “neuzmestu” savus draugus vai paziņas. Ja viņa nespētu atrast risinājumu nevienā no pusēm, tad viņai būtu jāizdara grūta izvēle – “kod, kurā pirkstā gribi, sāp.” Šādas izvēles ir jāizdara politiķiem, valdībai un vadītājiem.

Domāju, ka Dievs Kristīnei deva šo pārbaudījumu, jo iespējams Dievs vēlas nākotnē Kristīnei uzticēt svarīgus uzdevumus. Iespējams Kristīnei pašai vajadzēs būt par vadītāju vai politiķi, kad nāksies pieņemt grūtus lēmumus. Viena no dzīves gudrībām, kas Kristīnei jāapzinās, ka visam pāri stāv Dieva griba, kas nozīmē, lai kā tu centies visu saplānot, dzīvē viss notiek savādāk, jo Dievs pārbauda ne tikai mūsu spēju elastīgi reaģēt uz situāciju, bet arī spēju pieņemt grūtus lēmumus, kas rada tev milzīgas neērtības vai zaudējumus un var pat graut tavu reputāciju.

Piemēram, es biju līdzīgā situācijā, kad sabiedrībā plosījās COVID 19, kas bija bīstams veselībai (Omega un Delta). Es zināju, ka mans lēmums atbalstīt vakcināciju solidaritātes dēļ, lai mazinātu vīrusa izplatību, nebūs pieņemams tiem, kas centās piekopt veselīgu dzīves veidu, atsakoties no visa mākslīgā. Es zināju, ka daļa no maniem sekotājiem un līdzgaitniekiem mana lēmuma dēļ pārtrauks sadarbību ar mani, bet es vienalga pieņēmu lēmumu atbalstīt vakcināciju, lai palīdzētu tai sabiedrības daļai, kas varēja smagi ciest no vīrusa, kā arī palīdzēt mediķiem, kas strādāja pāri saviem spēkiem, riskējot ar savām dzīvībām, jo es augstāk par savām personiskajām vajadzībām vērtēju sabiedrības vajadzības. Es upurēju savu reputāciju, kas ietekmēja arī Sokrata tautskolas reputāciju un finansiālo stāvokli.

Mana izvēle patiešām atgrūda no manis diezgan daudzus cilvēkus, bet vēl jo projām, es esmu pie pārliecības, ka mana izvēle bija pareiza. Dievs pārbaudīja mani, ko esmu gatava upurēt, lai rīkotos saskaņā ar savu sirdsapziņu. Es domāju, ka šo grūto eksāmenu es nokārtoju.

Iesaku Kristīnei padomāt, kā viņa rīkotos, ja viņa nebūtu atradusi risinājumu nevienā no pusēm un viņai būtu jāizdara izvēle, kuru pusi “uzmest”? Man nav šaubu, ka Dievs Kristīni pārbaudīs vēlreiz, jo katrs dzīves eksāmens ir jānokārto 7 reizes.

Pareizā attieksme darbā būtu nebaidīties zaudēt darbu,  bet darīt darbu pēc vislabākās sirdsapziņas. Darbu mums dod un ņem Dievs. Dievs iedeva šo darbu Kristīnei tieši tāpēc, lai viņa iemācītos nebaidīties zaudēt darbu un praktizētu spēju elastīgi reaģēt uz sarežģītām situācijām, meklējot risinājumus, kā arī spēt upurēt personiskās intereses citu labā.

Iesaku Kristīnei nedomāt par to, ko kolēģi un vadība par viņu domā, un nebaidīties zaudēt darbu, bet turpināt būt draudzīgai, radošai, strādīgai un atbalstošai tad, kad tas ir nepieciešams. Lai ko domā kolēģi un vadība, viņi šo gadījumu aizmirsīs, tiklīdz Kristīne parādīs, ka viņai darbs ir ļoti svarīgs un viņa ir gatava upurēt arī savas personiskās intereses darba labā. Ja tomēr darba devējs atlaidīs Kristīni no darba, tad tas notiks saskaņā ar Dieva gribu, jo tiklīdz Dievs redzēs, ka Kristīne ir nokārtojusi dzīves eksāmenus, tā Viņš piedāvās Kristīnei jaunu darbu. Darba devējs ir tikai instruments Dieva rokās, kas neapzināti izpilda Dieva gribu.