Kā lai tiek pie bērniņa? 30.06.2015

Evita jautā: Vēršos pie Jums pēc palīdzības, jo esmu apjukusi un nezinu vairs kā rīkoties. 2,5 gadus atpakaļ kopš parādījās vēlme pēc bērniņa un labāka darba, palēnām uzradās visādas likstas ar veselību (patreiz neredzu kādu citu izteiktu iemeslu). Pirmo gadu atstājām visu Dieva ziņā, jo analīzes bija labas, bet bērniņš nepieteicās un sāku palēnām just stresu. Tas kaut kādā ziņā iedeva pa sievišķību, jo nespēju palikt stāvoklī. Vēlāk veicot atkārtotas analīzes uzrādījās cistainas olnīcas un auglības līmenis noslīdējis. Sākās zāļu un vitamīnu tūrē, man jau vairs nav spēka viņus dzert, jo jūtos kaut kā mākslīgi piebāzta, ka gribētos sevi vienkārši izmazgāt kā drēbes. Un visi tie ierobežojumi, nedrīkst to un to, liek justies apspiestai. Kaut kā vēl spēju samierināties līdz brīdim, kad sāka sāpēt mugura un visvairāk starp lāpstiņām, un tad vēl sākās kaulu krakšķēšana visā ķermenī, izteiktāk gurnos, pa reizei sāpes vēderā. Un tagad jādzer vēl vitamīni klāt. Tāda sajūta, jo tālāk, jo trakāk.

Lasot Jūsu rakstus, sapratu, tas rodas no vainas apziņas, dusmām un pārspīlējuma. Es vairs nezinu, ko tad darīt? Pārstāt lietot zāles un aizmirst
par vēlmi pēc bērniņa, bet vai tā nebūs bēgšana no problēmas? Man nesanāk kaut kā to ceļu iet harmoniski un viegli, drīzāk dusmas sāk rasties un mazinās vēlme pēc bērna, jo neesmu vairs harmonijā ar sevi. Pilnībā jūtu, ka ne man, ne ķermenim nepatīk kā es daru. Gribu, lai mans ķermenis ir vesels un jūtos atkal labi. Kad zūd ticība, vienmēr palūdzu Dieviņu, lai parāda kādu zīmi, ka būs. Uz katru lūgumu viņš ir atbildējis līdz šim.

Elvita Rudzāte atbild: Vispirms es ieteiktu Evitai atteikties no vēlmes pēc bērna. Bērna atnākšana ir absolūti Dievišķs process, medicīnai vairāk ir atbalstoša loma, bet ne galvenā. Visas vēlmes (es gribu) rada agrāk vai vēlāk neapmierinātību, tāpēc Skolotāji māca atteikties no savām vēlmēm līdz minimumam. Sāpes mugurā starp lāpstiņām, liecina, ka griba netiek īstenota un cilvēks jūtas par to vainīgs.

Evita ir sākusi apšaubīt sevis kā sievietes vērtību tikai tāpēc, ka šobrīd nav pieteicies bērniņš. Tas ir nepareizi. Tā kā Evita lasa portālu domātājs.lv un pielūdz arī Dieviņu, tas liecina, ka viņa iet garīgās attīstības ceļu. Es nezinu cik tālu viņa ir tikusi garīgajā attīstībā, bet zinu, ka Gars, kurš iespējams jau ir viņu noskatījis kā mammu, vēl nenāk, jo vēlas, lai viņa izprot noteiktas mācības.

Jāsaprot ir tas, ka ir sācies Ūdensvīra laikmets un iemiesojumā sāk nākt 6.rases bērni, kuru apziņas līmenis jau kopš dzimšanas ir ļoti augsts. Šie bērni ir ļoti uzmanīgi vecāku izvēlē un, ja viņi ir vecākus noskatījuši, bet vecāki vēl nav savā apziņā sasnieguši to līmeni, lai viņi jau varētu atnākt, tad viņi nenāk, un liek vecākiem sākt domāt kāpēc bērns nenāk?

Cistas olnīcā rodas no bailēm, par neprasmi saimnieciski veikt darāmo, par neprasmi būt labai sievai. Tas nozīmē, ka Evita sev ir izvirzījusi prasības kādai viņai ir jābūt un nevēlas sevī ieraudzīt unikālo. Tātad Evitai jāsāk mācīties mīlēt sevi kā unikālu būtni, savu ķermeni kā savu vislabāko draugu un uzticēties Dievam. Zāles un vitamīni iedarbosies pozitīvi, ja Evita mainīs savu domāšanu, atsakoties no vēlmes pēc bērna, bet pārvēršot šo vēlmi skaistā sapnī, pilnībā atstājot to Dieva ziņā un izjūtot prieku par to ko Viņš viņai ir devis.

Iztēlojieties, ka esat Gars, kas atrodas smalkajā plānā un vēlaties nākt iemiesojumā. Jūs esat noskatījis vecākus, bet lai Dievs atļautu jums iet pie viņiem ciemos, Dievs saka, ka tu varēsi to darīt tiklīdz tava mamma sāks Man uzticēties, atbrīvosies no vēlmes būt pareizai, pārstās sevi šaustīt utt. Tu skaties, kas notiek, bet mamma paliek tikai nervozāka, viss iet pretējā virzienā. Tu saskumsti, jo saproti, ka tavs ciemošanās brīdis tiek atlikts uz vēlāku laiku, taču Dievs tev atļauj paskubināt mammu kaut ko darīt, un tu palīdzi viņai aizdomāties par to, ko viņa dara nepareizi un kā mainīties. Tu redzi, ka mamma un tētis ir sākuši mainīties.. drīz pavisam drīz tu varēsi iet ciemos.. Tu skaties uz Dievu un jautā vai jau drīkst iet? Dievs klusē, jo vēl nav pienācis īstais brīdis, vēl vecāki visu nav sapratuši un ir tālu no patiesas ticības Viņam. Tu jautā Dievam, kāpēc citi var iet, bet es vēl nē? Tāpēc, ka Es tev esmu uzticējis iemiesojumā pildīt īpašu Dievišķu misiju, kuru tu nevarēsi izpildīt, ja tavi vecāki nemainīsies un pilnībā neatgriezīsies pie Manis. Pagaidīsim, viņi mainīsies, es redzu, ka viņi skatās uz Mani, vēl nav gatavi pilnībā uzticēties, bet skatās.. es ticu, ka viņi mainīsies un Man nebūs tev jāmeklē citi vecāki.