Kā laulībā justies brīvam? 07.05.2024
Reiz man palīdzību lūdza precēts vīrietis, kurš laulībā jutās kā krātiņā. Viņa sieva bija tam ļoti pieķērusies, ļoti par viņu rūpējās, mīlēja, bet vīrieti šīs pārmēru lielās rūpes smacēja un viņš izjuta nepatiku pret tādu laulības dzīvi. Sieviete vēlējās būt kopā ar vīru līdz nāve tos šķirs, bet vīrietis nebija tādos uzskatos, ka visu dzīvi jādzīvo ar vienu partneri. Vīrietis novērtēja sievas mīlestību, bet tajā pašā laikā ļoti vēlējās tikt brīvībā no laulības pienākumiem. Vīrietis jutās slikti abos variantos – gan šķirot attiecības, gan saglabājot attiecības.
Kā laulībā justies brīvam?
Dievs visiem ir devis brīvo gribu un saprātu, lai cilvēks varētu uzņemties atbildību par savām izvēlēm. Es neesmu pārāka par Dievu, lai atņemtu brīvo gribu, es varu tikai paskaidrot, kāpēc vīrietis jūtas iesprostots laulībā.
Vīrietis no bērnības cieta no vecāku ierobežojumiem – vecāki ierobežoja viņa brīvo gribu, pasakot priekšā, kas ir pareizi, ko drīkst darīt, ko nedrīkst, un tāpēc viņš nav izpratis, kāpēc svarīgi dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem. Viņam dzīvošana pareizi ir sagādājusi mokas, kas radījusi ļoti lielu vēlmi pēc brīvības. Justies laulībā brīvam un tanī pašā laikā atbildīgam, tā ir ļoti svarīga un grūta mācība abiem laulātajiem. Vīrieša sieva neapzināti ir ierobežojusi savu vīru, kas vīrietī ir radījušas lielas alkas pēc brīvības. Vīrieša mamma aiz ļoti lielās mīlestības pret dēlu, arī ierobežoja viņa brīvību un tā tas turpinājās līdz vīrietis ir sadumpojies. Dzīves gudrība – pārmēru labais rada slikto. Tieši vīrieša sievas pārmēru lielās rūpes par vīru, atgādinājumi kā ir pareizi, ir vīrietī attīstījuši nevēlēšanos dzīvot tādu dzīvi.
Ko darīt? Vīrietis nevar izmainīt savu māti un savu sievu, bet viņš var izmainīt attieksmi pret notiekošo. Ja vīrietis izpratīs, ka mīlestība nevar ierobežot, bet dod tikai brīvību, tad viņš sievas rūpes un dzīves uzskatus uztvers nevis kā ierobežojošus, bet kā iespēju attīstīties un augt garā, izprotot, kas patiesībā ierobežo vīrieti.
Vīrieti patiesībā ierobežo alkas pēc baudām. Viņš domā, ka baudu dzīve dod brīvības izjūtu, bet tā tas nav. Varat pajautāt ikvienam cilvēkam, kas dzīvo baudu dzīvi, vai viņš jūtas laimīgs un brīvs? Pat, ja atbilde būs apstiprinoša, tad kāpēc dzīves baudītāji kaut kādā brīdī atsakās no baudu dzīves un meklē īstu mīlestību? Tāpēc, ka baudu dzīve paņem ļoti daudz enerģijas, bet īsta mīlestība dod spēku.
Visiem cilvēkiem ir svarīgi izprast atšķirību starp pieķeršanos un īstu mīlestību. Cilvēks smok nost no pieķeršanās, jo pieķeršanās kā saite žņaudz kaklu, bet mīlestība dod spēku un brīvības izjūtu. Tomēr galvenā problēma ir tā, ka cilvēki nenovērtē to, kas viņiem ir dots un sāk to novērtēt tikai tad, kad tas ir pazaudēts.
Tāpēc nevajag neko pārmest vecākiem un partnerim par pieķeršanos, bet gan pašam izprast situāciju, mainot attieksmi – priecāties par to, ko Dievs tev ir devis.
Mūsu izjūtas mainās no domāšanas jeb attieksmes pret dzīvi. Ikviena cilvēka gars vēlas iemācīties justies brīvs jebkuros apstākļos. Piemēram, arī cietumā cilvēkam ir jājūtas brīvam, jo ieslodzīt var tikai miesu nevis garu.
Aizbēgot no laulības un ļaujoties baudu dzīvei bez atbildības uzņemšanās, cilvēks neiemācās būt laimīgs jebkuros apstākļos un tad rodas jautājums, bet kāda jēga bija nākt iemiesojumā, ja neesi gatavs mācīties un kļūt dzīves gudrāks? Atcerieties, ka mums visiem dzīves jēga ir tikai viena – attīstīties garā. Cilvēks, kas jūtas ierobežots laulībā, attīstīsies garā, ja iemācīsies laulībā justies brīvam, dzīvojot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem.
Kā to iemācīties? Apgūstot Lielo Skolotāju doto Mācību. Cilvēks, kas iet apzinātu garīgās attīstības ceļu jūtas brīvs un ļoti atbildīgs. Viņu netracina ierobežojumi, jo viņš katru ierobežojumu uztver kā pārbaudījumu kas jāpārvar, viņš priecājas par katru dzīves šķērsli, kuru pārvar, jo zina, ka atgriešanās pie Dieva ir rožu ērkšķiem kaisīts ceļš. Tie, kas domā, ka tas ir viegli, un meklē šo vieglo ceļu, diemžēl nomaldās no ceļa, bet arī tāda pieredze ir jāiegūst, lai turpmāk nekad neatteiktos no grūtību pārvarēšanas.
Patiesībā neviens nevar tevi ierobežot. Cilvēks ierobežo tikai pats sevi ar savu attieksmi pret notiekošo. Ja cilvēks sev pasaka, ka viņš ir ierobežots, tad viņš jūtas ierobežots. Ja cilvēks maina attieksmi, pasakot sev, ka viņš novērtē to, ko Dievs viņam ir devis, tad nekādi ierobežojumi viņu nespēs darīt nelaimīgu.
Patiesībā cilvēku ierobežo tikai viņa neapmierinātās vēlmes. Ne velti Lielie Skolotāji māca, ka visu cilvēku vislielākais ienaidnieks, ir vēlmes. Samazini savas vēlmes līdz minimumam, tad tu vairs neizjutīsi ierobežojumus un nebrīvi. Vienmēr atceries, ka tavu garu nevar ierobežot neviens cits kā tikai tu pats, un tavu garu atbrīvot var neviens cits kā tikai tu pats.
Autore: Elvita Rudzāte