Līga jautā: Nodzīvojot 20 gadus laulībā, pēdējā laikā grūti pieņemt daudz ko vīrā, jo es saprotu, ka tas līdz šim ir atņēmis dzīvei enerģiju, krāsas, mainījis mani tā, ka es pazaudēju sevi.
Piemēram,
× Vīrs ir vienpatis. Izteikts. Nav neviena drauga. Ārpusmājas izbrauc apmēram 3 reizes gadā-uz laukiem. Kad es jautāju, gribētu ar mums kopā kaut kur doties? Parastā atbilde-es labāk mājās palikšu. Bet jūs jau arī varat palikt tepat-pastaigāt pa ciemu.
Gadiem neko neesmu teikusi. Nevaru uzspiest. Sanāk-vai sēdi mājās vai brauc viena ar bērniem. Un te nav runa par dārgiem ceļojumiem. Bērni laimīgi, ja var tikt kaut vai pastaigā gar jūru. Kādreiz man sirdī smeldza, sāpēja. Tad es apradu. Šobrīd ir sajūta-piekusu.
x Vīrs neprot ieskrūvēt vairāk par skrūvi. Nav praktisks. Mājās remonts visu šo laiku nav bijis. Es diendienā strādāju no mājas. Redzu visas atlipušās tapetes, saplēsto laminātu utt. Lūdzu gadiem risinājumu. Vīra atbilde-tas nav tik svarīgi. Gaidu, gaidu. Mudinu. Saprotu, ka jāmeklē kāds cits, kurš to darīs, jo vīram nav intereses šo apgūt. Bet nesagaidu.
Vienu dienu izdomāju, ka noplēsīšu sienai tapetes un pati stūrīti saremontēšu, uz ko vīra komentārs bija-ja nemākam būt komanda, tad uz manu palīdzību negaidat.
Ir neskaitāmu lietu, kas notiek šādi. Un es esmu sevi pazaudējusi. Jo otram tas, kas man ir būtiski, absolūti nav svarīgi. Gaidu. Runāju. Nav kustības nekādas. Cilvēks ir darbā, un mājās arī strādā pie datora. Nekas cits neeksistē. Līdz ar to iestājas bezcerība, stagnācija. Enerģija ir izsūkta.
Kā man būtu jārīkojas?
Šobrīd lasu Piedošanas mācības grāmatu. Vai pietiek ar vienu reizi izteikt lūgšanu par atbrīvošanos no stresa? Vai tas jādara atkārtoti? Kā zināt, ka stress ir atlaists?
Elvita Rudzāte atbild: Lielo Skolotāju Mācībā ir teiks: “Nekad nevainojiet citus savās problēmās, jo neviens cits kā vien pats esi atbildīgs par notiekošo.”
Mēģinājums otru cilvēku pārveidot tā kā tu uzskati kā būtu pareizi ir vardarbība pret otru cilvēku. Tāpēc vispirms Līgai ir jāatsakās no domas izmainīt savu vīru. Piekrītu, ka Līgas vīram ir trūkumi, bet visiem cilvēkiem ir trūkumi. Tāpat Līgas vīram ir pozitīvās īpašības un galvenais viņš ļoti mīl savu sievu neskatoties uz to, ka sieva visu laiku ar viņu ir neapmierināta.
Līga raksta, ka jūtas pazaudējusies un zaudējusi enerģiju. Ne jau vīrs pie tā ir vainīgs, bet gan Līgas vēlmes, kuras viņa nespēj apmierināt un tāpēc ir neapmierināta ar dzīvi. Neapmierinātība atņem dzīvei garšu un krāsas jeb enerģiju. Ne velti Lielie Skolotāji māca, ka cilvēku galvenais ienaidnieks ir vēlmes, jo nav iespējams apmierināt visas vēlmes, tiklīdz vēlme tiek apmierināta tā vietā piedzimst jaunas vēlmes. Tāpēc tieši neapmierinātās vēlmes rada neapmierinātību ar dzīvi.
Līgai vispirmām kārtām ir jātiek vaļā no savām vēlmēm un pēc tam jākoncentrējas uz vīra pozitīvajām īpašībām nevis viņa trūkumiem.
No stresa ar piedošanu var atbrīvoties tikai tad, ja ir izprasta stresa sniegtā mācība. Kamēr mācība nav izprasta, piedošana palīdz īslaicīgi, jo stress pie jauna kairinājuma atgriežas atpakaļ. Stress ir atbrīvots un vairs neatgriežas, ja cilvēks laicīgā dzīvē vairs stresu neizjūt.
Piemēram, ja Līgai izdotos atbrīvot savu vēlmi, lai vīrs remontē māju, tad viņa nedomātu par to, ka vīrs neremontē māju un tāpēc viņš ir slikts vīrs. Viņa vienotos ar vīru par budžetu, ko var atļauties remontam un meklētu strādnieku, kas var izremontēt māju.
sending...
