Liene jautā: Mani atkal piemeklēja veģetatīvās distonijas simptomi, man tā izpaužas kā baiļu sajūtas nokrist, veicot savu darbu. Vēlētos uzzināt, kā man pārvarēt savu baiļu slieksni un dzīvot kā normālam cilvēkam?
Elvita Rudzāte atbild: Kā normāls cilvēks dzīvo tad, kad sāk izzināt sevi, dzīvi, Dievišķos likumus, izprotot notikumus, slimības un pārdzīvojumus. To sauc par garīgās attīstības ceļu jeb atgriešanos pie Dieva. Interesents ir fakts, ka veģetatīvā distonija vairākuma gadījumos ir gados jauniem cilvēkiem un retāk pusmūža un pensijas vecuma cilvēkiem. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki ar dzīves pieredzi tik ļoti nebaidās no nezināmā, kā savukārt gados jauni cilvēki. Kad jaunietis izprot savas problēmas cēloņus, un sāk mācīties (garīgi attīstīties), mainot savu attieksmi pret dzīvi, tad veģetatīvā distonija atkāpjas.
Cilvēks, kas tic Smalkā plāna eksistencei un Augstākajiem spēkiem, nebaidās ne no kā, jo viņš zina, ka viss notiek saskaņā ar Dieva gribu, un ka viņam vienmēr ir kam lūgt palīdzību, viņš nekad nav un nevar būt viens.
Dzīvās Ētikas Mācībā ir teikts: “Mēs vienmēr ieteicam ikkatru baiļu pārvarēšanu. Šī prasība nav abstrakta, bet domāta jūsu visdrīzākai augšupejai. Bailes, līdzīgi daudzām negatīvām īpašībām, pieņemdamās spēkā, rada it kā negatīvu magnētu. Šis magnēts, nākošajos iemiesojumos, virzīs personību ierosināto baiļu sliedēs. Ja cilvēks no kaut kā baidās, tam neizbēgami būs jāiet tieši šis drausmu ceļš, kamēr viņš savas bailes neizdzīvos. Tāpēc ir lietderīgi, ja cilvēks, apzinādamies savas garīgās būtības neaizskaramību, jau tagad atbrīvojas no jebkurām bailēm. Jo visi biedi ir nenozīmīgi. Pat satikšanās ar spēcīgām tumšām būtnēm nav bīstama, ja saglabāta stipra saite ar Hierarhiju…Ir tāda drosmes pakāpe, ka pat tumsas spēks apklust. Tumšos, patiešām, nav iespējams pārliecināt, bet viņus var paralizēt un stipri vājināt, tāpēc ir tik svarīgi pret tumsu izturēties aktīvi.”
Skolotāji māca padomāt par to, kas ir briesmas? Tā saucamās briesmas nav nekas cits, kā bailes par mūsu pašreizējo stāvokli. Bet ja zinām, ka katru stāvokli rada mūsu apziņa jeb attieksme pret dzīvi, kas nav atņemama, tad miesīgu baiļu nevar būt, jo bailes radām mēs paši. Bailes pašas par sevi nepastāv. Pareiza attieksme pret dzīvi izkausēs briesmas, no kurām tā parasts brīdināt. Tāpēc apziņas attīstība ir visbūtiskākais pamats augšupejai. Briesmu vietā paliks tikai šķēršļi jeb neapgūtās mācības, bet tie būs tikai līdzeklis enerģijas attīstīšanai jeb garīgajai attīstībai. Ja kalns būs pavisam gluds (nebūs šķēršļu), tad neuzkāpsiet virsotnē (garīgā attīstība nenotiks). Lai svētīti akmeņi (dzīves pārbaudījumi), kas plosa mūsu apavus (rada mums raizes), kad dodamies augšup (ejam garīgās attīstības ceļu)! Tā nostiprinieties briesmu neesamības apziņā, kas nozīmē, ka briesmas mums nedraud, mūs sagaida tikai dzīves pārbaudījumi, kas ir nepieciešami, lai mēs kļūtu dzīves gudrāki.
Skolotāji māca, ka atbrīvošanās no bailēm nenotiek sevi pārliecinot katrā atsevišķā gadījumā, tieši otrādi, šādas iedvesmas iedzen baiļu izjūtu iekšienē, lai tuvākais cēlonis nākošo reizi tos izraisītu atkal visā šausmīgumā (veģetatīvās distonijas rašanās cēlonis). Pie tam šausmas kļūs lielākas atbilstīgi mākslīgās iedvesmas spiedienam. Šausmu cietumnieks ļoti bīstams ieslodzītais, bet no bailēm nepieciešams atbrīvoties, tā saka visas Mācības. Bailes iespējams iznīcināt ar salīdzināšanas metodēm. Norādiet uz plēsīgu zvēru briesmām cilvēkam, kuru apdraud ugunsgrēks, viņš sacīs – no zvēriem izvairīšos, bet kā paglābties no ugunsgrēka? Tā sablīvējiet briesmu iespējamības un vieni pēc otras tās atkritīs kā sausas lapas.
Atverieties ticībai, cerībai un mīlestībai, tad bailes pašas no jums nemanāmi aizies projām.
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …