Kā man rīkoties, lai beidzot sajustu laimes garšu? 27.12.2016

Anna jautā: Manā dzīvē ir pienācis tāds brīdis, ka es neizprotu kā rīkoties, ko teikt un pat nav ar ko izrunāties, jo citiem neinteresē manas problēmas, jo viņi ir laimīgi savās dzīvēs. Es citiem esmu laba un vajadzīga tikai tad, ja
glaudu pa spalvai, kā pasaku patiesību, mani vairs neņem vērā. Ja es pasaku, ka esmu nonākusi strupceļā un nezinu ko darīt, tad atbilde, ko tu ņemies tev viss ir labi, bet tas ir tikai no ārpuses, iekšā man vārās un tūlīt ies viss
gaisā.

Mans stāsts ir lūk kāds:
Pirms 20 gadiem, manu mīļoto vīru aizvīla cita. Es biju jauna un nevarēju ne iedomāties, ne pieņemt, ka pie vīra var tikt izmantojot dažādus melnus darbus. Tagad sāku saprast, ka tā daudzām sievietēm ir norma, ka tik vīrietis, vienalga kas pēc tam. Savu pirmo vīru mīlu vēl šodien, kaut viņš precējies ar citu.

Pēc laika iepazinos ar citu, pēc 5 gadiem piedzima mana mīļmeitiņa. 18 gadu garumā cīnos ar alkohola netikumu. Visu šo laiku centos aizstāvēt viņu, iestāstīt sev, ka cilvēks var mainīties, bet brīnumi nenotiek, ja cilvēks pats negrib tiks vaļā no šī netikuma, jo viņam ir komfortabli, es visu izdaru, sarunāju, izsmeļu visas savārītās putras. Šajā gadā viņam nomira abi vecāki ar 10 dienu starplaiku. Es līdz šim laikam biju ar cerību, ka cilvēks tomēr beidzot mainīsies, bet nekā. Visā tieku vainota es, jo negribu dzīvot viņa vecāku dzīvoklī un vispār esmu stipri pareizā. Man ir sava dzīves vieta kur dzīvoju vairāk kā 15 gadus, un neesmu tas cilvēks kurš viegli iejūtas mainītās dzīvesvietās. Manam
bērnam ir bail uzturēties šajā dzīvoklī un man arī nav omulīgi tur. Vai man būtu jāmoka bērns, lai izdabātu vīrietim kurš turpina dzert? Es domāju, ka ne!

Esmu nogurusi no visa. Nezinu kā rīkoties. Es arī gribu būt laimīga tā, lai var no laimes lidot. Ja jūs man teiksiet, ka jāmīl sevi, tad es nezinu, ko tas nozīmē un kā tas izpaužas. Visu laiku esmu klausījusi vecākus, darījusi tā, lai tikai citiem būtu labi, un viņi nedomātu par mani slikti. Dzīvē vienreiz izdarīju pēc sava prāta, nepaklausīju, nosodījuma sekas izjūtu vēl tagad. Piedodiet par traucēšanu, bet man šajā laikā vajadzēja kādam uzticēt savu sāpi, lai kļūtu kaut nedaudz vieglāk. Kā man rīkoties, lai beidzot sajustu laimes garšu?

Elvita Rudzāte atbild: Cilvēks nekad nevarēs būt laimīgs, ja viņš savu laimi saistīs ar ārpasauli. Cilvēks patiesi laimīgs var būt tikai savā sirdī, bet lai tas notiktu ir jāizprot dzīve – viss tas, kas noticis un notiek ar tevi, visi notikumi, problēmas utt. Lai izprastu dzīvi, nepieciešams mācīties, bet tā nav profesionālā izglītība, tā ir garīgā izglītība.

Annai ir jāizprot kāpēc citai sievietei izdevās jaunībā atņemt viņai vīru, kāpēc piesaistīja sev vīrieti, kurš savas skumjas remdē alkoholā, kāpēc cenšas visiem izpatikt utt. Ir pienācis laiks Annai atgriezties pie Dieva, bet atgriešanās pie Dieva nav tikai lūgšanas vai svētvietu apmeklējums. Atgriešanās pie Dieva ir garīgā attīstība un gūto zināšanu praktizēšana savā ikdienā, ievērojot Dievišķos likumus jeb dzīvojot pēc Sirdsapziņas.

Daudzi cilvēki sevis mīlēšanu pārprot un jauc ar patību jeb egoismu. Tāpēc mans ieteikums ir mācīties un atgriezties ticībā pie Dieva. Tikai Viņš var palīdzēt mainīt situāciju pozitīvā virzienā, īpaši gadījumos, ja blakus ir cilvēks, kas cieš no atkarības problēmas.

Annai ir daudz neapgūtu mācību, tāpēc arī viņa nejūtas laimīga. Iesaku Annai sākt klausīties 33 e-seminārus Piedošanas mācība, klausoties pēc kārtas no pirmā semināra, kā arī ik dienas izlasīt vienu Gaismas Skolotāju doto diktātu un rozāriju. Ļoti ieteicamas ir lūgšanas Esi sveicināta Marija un Tēvreize. Kad ir pavisam grūti, tad pēc izvēles var skaitīt 150 reizes Esi sveicināta Marija, vai 33 reizes Tēvreizi. Ja Anna mācīsies, tad viņa pati lēnām sāks izprast savas kļūdas un mainīs domāšanu, izprotot dzīvi un viņas attieksme pret visu notiekošo pamazām mainīsies. Es negribu prognozēt kas būs tālāk, bet es zinu, ja cilvēks atgriežas uz Ceļa, kas ved pie Dieva, tad dzīvē ar laiku viss sakārtojas un cilvēks jūtas laimīgs.