Kā mātēm ir jāizturas, ja bērni veido attiecības ar cilvēkiem, kuri mātēm nepatīk? 11.11.2022

Roberta jautā: Par kādu neapgūto mācībstundu liecina, ka mamma reiz pateica, ka viņai nepatika mans pirmais draugs? Ar pirmo draugu vairs neesam kopā. Attiecības pajuka ātri. Intīmo kopdzīvi neuzsākām. Kad mamma pateica, ka viņai neesot paticis mans pirmais draugs, es noklusēju to, ko vēlējos viņai pateikt: „Ak, tā? Tu runā tā it kā Tev būtu bijis jāveido attiecības ar viņu. Tu runā tā it kā uz Tevi attiektos mana privātā dzīve. Tu atļaujies pārāk daudz”.

Citiem vārdiem izsakoties, es biju pikta un man gribējās pateikt, ka viņai vispār vajadzētu paklusēt un viņai nav tiesību bāzties ar savu viedokli, ka tā ir mana dzīve un es veidoju attiecības ar to, kas man patīk nevis ar to, kas viņai patīk.

Māsai bija līdzīgi. Kad viņa uzsāka attiecības ar puisi, kas mammai nepatika, mamma ārdījās kā traka un dusmojās, ka māsa veido attiecības ar puisi, kas viņai nepatīk. Bija ļoti nepatīkami to redzēt no malas un pēc tam pašai piedzīvot uz savas ādas, kad mamma atļāvās pateikt, ka viņai nav paticis mans pirmais puisis.

Kāda ir pareizā attieksme? Respektīvi, kā mātēm ir jāizturas, ja bērni veido attiecības ar cilvēkiem, kuri mātēm nepatīk?

Elvita Rudzāte atbild: Droši vien nebūs vienotas receptes visos gadījumos, jo situācijas ir ļoti dažādas. Piemēram, ja bērns veido attiecības ar cilvēku, kuram ir atkarības problēmas, vecākiem ir jābrīdina bērns par sekām, kad ģimenē kādam ir atkarības problēma un jāinformē par iespējām kā palīdzēt pārvarēt atkarības problēmu, lai bērns apzinātos gan sekas, gan iespējas palīdzēt partnerim pirms izdara izvēli veidot ģimeni. Savukārt, ja bērns veido attiecības ar cilvēku, kurš vienkārši vecākiem kaut kādu iemeslu dēļ nepatīk, tad savas antipātijas labāk paturēt pie sevis, respektējos bērna izvēli.

Respektīvi vecākiem ir jābrīdina bērns par negatīvām izvēles sekām, daloties ar savu dzīves gudrību un pieredzi, bet bērnam pašam ir jāizdara izvēle, uzņemoties par savu izvēli atbildība.