Cilvēks, kas praktizē melu politiku jeb laiku pa laikam dažādās dzīves situācijās melo, piesaista sev līdzīgus cilvēkus, kuri arī melo, jo pastāv dzīves likums – līdzīgs piesaista līdzīgu.
Abas puses melo un varētu šķist, ka nevienu no pusēm tas neuztrauc, bet patiesībā ir citādi – cilvēks, kas melo, ļoti dusmojas uz tiem, kas viņam melo. Attiecībās attīstās savstarpēja neuzticēšanās. Tiklīdz neuzticēšanās sasniedz kritisko robežu, tā attiecībās iestājas krīze un kļūst aktuāls jautājums, vai attiecības izbeigt, vai abām pusēm ir jāsāk mācīties dzīvot patiesi.
Draudzība nevar pastāvēt uz meliem. Tas, kas melo, var draugu zaudēt. Pat, ja meli tieši neskar draugu, pats fakts, ka draugs ir melīgs, atgrūž no drauga un agrāk vai vēlāk attiecības var izjukt.
Visgrūtāk klājas tam, kas ir cietis no meliem un vairs nespēj partnerim, draugam, paziņam vai kolēģim uzticēties. Uzticēšanos atgūt ir ļoti grūti, tam ir vajadzīgi ļoti ilgstoši pierādījumi, ka cilvēks ir labojies pozitīvā virzienā.
Tomēr bez uzticēšanās nav iespējams dzīvot. Cilvēks, kas nevienam neuzticas, nespēj harmoniski dzīvot. Viņš pastāvīgi dusmojas uz apkārtējiem, ka tiem vairs nevar uzticēties un dusmas postoši ietekmē viņa veselību. Norobežošanās un nocietināšanās no apkārtējās sabiedrības nepalīdz, jo bez mīlestības neviens nespēj dzīvot. Diemžēl iztikt tikai ar dabas doto mīlestību, cilvēkam varētu būt par maz. Tāpēc cilvēciskā mijiedarbība ir tik svarīga, un cilvēks meklē kādu, ko mīlēt, kam uzticēties.
Visiem cilvēkiem ir jāiemācās mīlēt bez nosacījumiem. Tas nozīmē, ka jāmīl arī partneris, kas melo. Līdzībās runājot, kad mazs bērns stāsta vecākiem nepatiesību, ko pats ir iztēlojies kā patiesību, tad vecāki parasti par to pasmaida, jo saprot, ka bērns dzīvo iztēlē. Tieši tāpat ir jāizturas pret meli ar ko tev ir attiecības. Ja nespēj panākt pozitīvas pārmaiņas, ka melis pats sāk saprast, ka melos dzīvot nav pareizi, tad ir jāgaida, kad meli pie prāta vedīs dzīves situācijas. Dzīve agrāk vai vēlāk visus ved pie prāta, tikai bieži tas notiek caur ļoti lielām ciešanām.
Melis nejūtas labi, kad redz, ka viņam vairs neuzticas. Tad viņš intensīvi cenšas pierādīt savu patiesumu, bet kā jau teicu, lai atgūtu uzticēšanos, nepieciešams laiks. Pats svarīgākais, kas tiek zaudēts melīgās attiecībās, ir attiecību skaistums un tīrība. Šādas attiecības neattīsta savstarpējo mīlestību. Šādas attiecības vairāk turas uz pieķeršanās principa, bet tiklīdz saite pārtrūkst, tā attiecības izjūk.
Tieši tāpēc patiesas mīlestības pamatā nevar būt meli. Ja vēlies, lai tev būtu skaistas attiecības ar jebkuru cilvēku, tad vispirms domā, kā atbrīvoties no sliktā paraduma – meliem, lišķības, viltības. Tiklīdz tas tev būs izdevies, tā tev atklāsies attiecību un dzīves skaistums. Atceries, ka patiesums simboliski ir ēkas pamati. Var ēka stāvēt arī bez pamatiem, bet tad tā ir šķība līdz sabrūk pavisam.