Kā neiekrist vēlmju tīklos? 21.06.2022

Visi Lielie Skolotāji māca, ka cilvēku galvenais ienaidnieks ir vēlmes. Lai neiekristu vēlmju tīklos, nepieciešams izprast atšķirību starp vēlmēm un vajadzībām.

”Es gribu” vai “es negribu” ir vēlmes. Apmierinot vienu vēlmi, vietā rodas jaunas vēlmes, kas rada cilvēkā nepārtrauktu neapmierinātību, jo nav iespējams apmierināt visas vēlmes. Pat, ja cilvēks apmierina 9 vēlmes no 10 izvirzītajām, viņš vienalga būs neapmierināts, jo visu savu uzmanību veltīs vēlmei, kuru neizdodas apmierināt.

Apskatīsim piemērus:

1) Cilvēks strādā, lai saņemtu atalgojumu, kurš nepieciešams, lai uzturēta viņa ģimeni. Tātad cilvēks strādā un tā ir viņa vajadzība.

2) Cilvēks strādā, lai saņemtu atalgojumu, kurš nepieciešams, lai viņš uzturētu ģimeni un varētu nodoties savam hobijam – distanču slēpošanai. Nodošanās hobijam ir cilvēka vajadzība. Tātad arī šajā gadījumā cilvēks strādā, nodarbojas ar hobiju un tā ir viņa vajadzība.

3) Cilvēks strādā, lai saņemtu atalgojumus, kurš nepieciešams, lai viņš uzturētu ģimeni, varētu nodoties savam hobijam – distanču slēpošanai, lai varētu nomainīt slēpošanas inventāru uz daudz modernāku zīmolu. Šeit jau parādās vēlmes elements, jo cilvēka vajadzība ir slēpot, ko viņš var darīt arī ar esošo inventāru, bet tā kā citi slēpotāji izmanto labāku slēpošanas inventāru, tad arī viņam rodas vēlme iegūt īpašumā labāku slēpošanas inventāru. Ja viņa atalgojums atļauj iegādāties labāku slēpošanas inventāru, tad nav problēmas, viņš to var nomainīt uz labāku. Problēmas sākas, kad cilvēka atalgojums neatļauj veikt šo pirkumu un cilvēks kļūst neapmierināts, ka citi var atļauties, bet viņš nevar. Ja cilvēks šo vēlmi pārvērš sapnī: “Kaut kad, kad Dievs vēlēsies man uzdāvināt šādu dāvanu, arī man būs tāds atalgojums, kad es varēšu atļauties iegādāties labākā zīmola slēpošanas inventāru!”, tad cilvēku nevajā neapmierinātība. Cilvēks palaiž sapni brīvībā, bet tam nepieķeras, atstājot tā īstenošanos Dieva ziņā, turpina slēpot ar esošo inventāru un priecājoties par citiem, kuriem Dievs jau ir uzdāvinājis iespēju slēpot ar kvalitatīvāku inventāru.

4) Cilvēks strādā, lai saņemtu atalgojumu, kurš nepieciešams, lai viņš uzturētu ģimeni, bet viņam pietrūkst naudas ikdienas minimālajām vajadzībām. Cilvēkam nepieciešams lielāks atalgojums un tā vairs nav vēlme, bet vajadzība. Cilvēks meklē papildus iespējas nopelnīt naudu, lai varētu uzturēt ģimeni, viņš lūdz palīdzību Dievam. Tā ir nepieciešamība un tajā pašā laikā pazemība Dieva priekšā, ja tomēr naudas visam nepietiek. Tādā gadījumā cilvēks meklē kaut kādu risinājumu, lai novērstu naudas trūkuma problēmu. Tā ir vajadzība. Vēlme tā būtu tajā gadījumā, ja cilvēks varētu nodrošināt savu ģimeni, bet viņam nepietiktu naudas hobijam un viņš būtu par šo situāciju neapmierināts. Šādā gadījumā cilvēkam vēlme jāpārvērš par vajadzību, sev sakot: “Es strādāju ar mīlestību un ticu, ka man radīsies iespēja nopelnīt tik daudz, lai es varētu nodarboties ar iemīļoto hobiju. Šobrīd es to nevaru atļauties, bet es ticu, ka kaut kad nākotnē šāda iespēja radīsies un es varēšu nodoties ar prieku savam hobijam. Es neesmu noteicis termiņus, es vienkārši šo sapni atstāju Dieva ziņā, jo Viņš zina, cik man ļoti patīk un ir nepieciešams mans hobijs.”

Ja cilvēks kaut ko dara ar mīlestību, tad tā ir pozitīva gribas īstenošana. Ja cilvēks kaut ko dara piespiedu kārtā, pret savu gribu, tad tā ir negatīva gribas īstenošana, kas rada sāpes muguras rajonā. Piemēram, izplatītas sāpes ir muguras krustu daļā. Ja cilvēks strādā aiz bailēm, ka varētu pietrūkt naudas, tad tā ir negatīva gribas īstenošana, kas rada sāpes muguras krustu daļā. Ja cilvēks strādā ar prieku un meklē naudas piepelnīšanās iespējas naudas trūkuma gadījumā, nepārdzīvojot naudas trūkumu, tad tā ir pozitīva gribas īstenošana, kas ir vajadzība.

Citiem vārdiem sakot, vajadzība ir pozitīva gribas īstenošana. Ja cilvēks iemācās veidot pozitīvu attieksmi pret savām vēlmēm, t.i., turpina tiekties uz attīstību, aktīvi darbojas, lai dzīve būtu labāka, bet nedusmojas, ja kaut kas neizdodas kā iecerēts, tad viņš vēlmes ir pārvērtis vajadzībā, jo tiekšanās uz attīstību ir vajadzība. Vēlmes ir negatīva gribas īstenošana tādos gadījumos, kad cilvēks izdzen sevi, lai sasniegtu to par katru cenu bez kā var arī iztikt. Naudas trūkums, kara postījumi, dabas katastrofas ļoti ātri liek cilvēkam aizdomāties, ka var dzīvot vienkāršāk, mazāk tērējot resursus. Mūsdienu sabiedrībā vairums cilvēku dzīvo vēlmēs, tāpēc globālā situācija ir tik ļoti izmainījusies, ka daļa sabiedrības nezina ko darīt aiz pārticības, bet daļa sabiedrības dzīvo lielā nabadzībā. Šis ir milzīgu iespēju laiks visiem cilvēkiem, bet liela daļa sabiedrības ignorē tiem dotās iespējas, bet dzenas pakaļ vēlmēm līdz veselības problēmas vai cita rakstura problēmas cilvēku aptur. Griba kļūst par vēlmi, kas rada problēmas veselībā tad, kad cilvēks vēlas vairāk nekā ir viņa šā brīža iespējas.

Tāpēc ļoti svarīgi ir kādā brīdī sev pateikt: “Viss, man pietiek”, turpinot tiekties uz attīstību, bet neizvirzot vēlmes sasniegumos, jo attīstībā nekad nevar sasniegt galapunktu. Tāpēc cilvēki ātri aizmirst citu cilvēku sasniegumus, jo attīstībā tas, kas kādreiz ir bijis sasniegums, tagad vairs netiek uzskatīts par sasniegumu. Spilgts piemērs ir sasniegumi sportā, piemēram, mūsdienās sprinteris 100 m skrien ātrāk nekā 100 gadus atpakaļ. Kāpēc, vai cilvēku muskuļi ir kļuvuši spēcīgāki? Nē, cilvēka muskuļi nav mainījušies, mainījusies ir pieeja, treniņu struktūra un medicīnas iespējas. Taču sliktākais ir tas, ka mūsdienās cilvēki ir gatavi riskēt ar savu veselību, lietojot dopingu, lai tikai varētu sasniegt labākus rezultātus. Lūk, tas ir labs piemērs, pie kā noved vēlmes jeb kādas sekas rada vēlme sasniegt labus rezultātus sportā.

Tiekšanās uz priekšu un pārmaiņas visos laikos ir bijis pats svarīgākais uzdevums. Svarīgi tikai saprast, kā pareizi tiekties uz priekšu un veikt pārmaiņas, lai vajadzības nepārvērstos vēlmēs jeb citiem vārdiem sakot, lai cilvēks neiekristu vēlmju tīklos.

Autore: Elvita Rudzāte