Kā no garīgā skatījuma izpaužas sievišķība? 30.10.2017

Kristīne jautā: Paldies par iespēju šeit uzdot jautājumus, paldies par Jūsu darbu un atbildēm. Ja esmu pareizi izpratusi, mēs uz Zemes ierodamies lai mācītos, apgūtu konkrētas mācību stundas, atstrādātu savu karmu un finālā izkļūtu no reinkarnācijas rata. Tomēr mēs izvēlamies dzimumu. Kāds ir sievietes galvenais uzdevums no garīgā skatījuma? Kas man, kuras gars izvēlējies šajā dzīvē būt par sievieti, būtu jāapgūst, jāsaprot tieši saistībā ar manu dzimumu? Kā no garīgā skatījuma izpaužas sievišķība? Saprotu, ka iespējams atbilde ir ļoti plaša, tāpēc būšu Jums pateicīga, ja Jūs iezīmēsiet galvenos aspektus vai norādīsiet virzienu kādā jādomā. Piebildīšu, ka man šie jautājumi
ļoti aktuāli, jo man ir grūtības veidot partnerattiecības, ģimeni.

Vai ilgas piepildīt savu sievišķo būtību, kas manā izpratnē pašreiz ir būt par sievu un mammu ir vēlme vai nepieciešamība? Saprotu, ka ģimeni, bērnu dod Dievs. Tomēr esmu lasījusi, ka Dievs nevienam nav nolēmis būt vienam, ja vien tā nav paša gara izvēle, lai attīstītos. Paldies. Lai Dieva svētība Jums un Jūsu darbam.

Elvita Rudzāte atbild: Katrā cilvēkā ir vīrišķā un sievišķā enerģija un tām ir jābūt līdzsvarā. Reinkarnējoties (nākot iemiesojumos) cilvēks maina dzimumus, lai apgūtu abu dzimumu prasmes, cilvēciskās īpašības. Ja cilvēks iepriekšējā dzīvē ir bijis skarbs vīrietis, tad šajā dzīvē iemiesojoties sieviešu dzimuma pārstāvē, cilvēkam būs saskarsme ar skarbiem vīriešiem un sievietei būs jāiemācās mīlēt bez nosacījumiem šos skarbos vīriešus.

Ja sieviete iepriekšējā dzīvē bija maigs vīrietis, kas ļāva sievietei valdīt, tad šajā dzīvē sieviete sev piesaistīs maiga rakstura vīriešus, lai izprastu, ka sieviete nedrīkst valdīt pār vīrieti, ka abi dzimumi ir vienlīdzīgi, papildinot viens otru ar to, kas nav pašam. Tieši tāpēc pievelkas pretējās puses, kas mācās viena no otras tās īpašības, kuras ir jāapgūst šīs dzīves laikā.

Pašos pamatos sieviete ir atbildīga par cilvēces saglabāšanu, ģimenes pavardu un daiļumu. Tas nozīmē, ka sievietei ir jāiemācās rūpēties par citiem cilvēkiem, mīlot tos bez nosacījumiem, iepriecinot ar radošu izdomu – daiļumu visās jomās. Ne velti Dievs tieši sievietei ir uzticējis radīt bērnus.

Ja sievietei neizdodas izveidot partnerattiecības, tas nozīmē, ka kaut kādas dzīves mācības nav izprastas, un iespējams sieviete vēlas šajā dzīvē apgūt vientulības mācību, t.i., ka cilvēks nekad nevar būt vientuļš, jo vienmēr līdzās ir Dievs, un ka laime nav jāmeklē ārpasaulē, bet tā ir katra cilvēka sirdī. Vēlme pēc ģimenes liecina tikai par pieķeršanās mācības apguves nepieciešamību. Augsti attīstīti gari pamazām atbrīvojas no pieķeršanās lietām un cilvēkiem, tāpēc bieži augsti attīstītiem gariem ģimenes nav. Taču, ja cilvēks izjūt nepieciešamību pēc ģimenes, tas nozīmē, ka apziņas līmenis vēl nav attīstījies tik augstu, lai šādu vēlmi neizjustu. Izņēmumi ir augsti attīstīti gari, kas izveido ģimeni, lai kopā varētu veikt Dieva uzticēto misiju, piemēram, Rērihu ģimene vai Profetu ģimene.

Kāpēc Kristīnei neizdodas izveidot partnerattiecības, tam varētu būt ļoti daudz dažādu iemeslu, bet, lai tos noteiktu, nepieciešams veikt dzīves analīzi, analizējot dzimtu vismaz līdz trešajai paaudzei, vecāku attiecības un Kristīnes neizdevušās attiecības. Tur slēpjas neapgūtās mācības, kuras var arī nebūt saistītas ar sievietes sūtību. Tāpēc es varu piekrist viedoklim, ka Dievs katram ļauj izveidot partnerattiecības, ja tikai ir vēlēšanās. Tikai jāsaprot, ka vēlēšanās ir jābūt saistītai ar mācīšanos – neapgūto mācību izpratni. Ne jau Dievs izjauc attiecības. Cilvēks pats izjauc attiecības, jo nav gatavs mācīties. Un tieši tāpēc viņš sev piesaista partnerus, kas neapzināti parāda, kādas mācības cilvēks nav apguvis.

Man lūdza palīdzību sieviete, kura ilgi nespēja atrast otru pusīti. Viņa lūdza palīdzību Dievam un satika brīnišķīgu vīrieti, izveidojot ģimeni. Taču tad sieviete krita jaunā galējībā – milzīgās bailēs, ka kaut kas slikts var notikt ar vīru. Sieviete zaudēja grūtniecības laikā bērniņu, kas arī norādīja, ka kaut kādas mācības nav izprastas, ja reiz bērns iet projām. Pamatā tā bija pieķeršanās mācība. Ja bērns būtu piedzimis, tad sieviete aiz sava pārmēru lielā mātišķuma, nebūtu ļāvusi bērnam elpot, tas tiktu sargāts no visa, tiktu ierobežota viņa potenciāla attīstība utt. Tagad viņa trīc par sava vīra veselību un drošību, un pati krīt depresijā, ka nespēj situāciju kontrolēt. Dievu var saprast, kāpēc Viņš tik ilgi nedeva iespēju sievietei izveidot attiecības. Tas, ka Viņš šo iespēju deva, liecina, ka sievietes gars ir attīstījies tādā pakāpē, lai sāktu izprast pieķeršanās mācību un turpinātu garīgo attīstību.