Kā no garīgā viedokļa attiekties pret aktiera profesiju? 19.02.2019

Emīls jautā: Kā no garīgā viedokļa attiekties pret aktiera profesiju? Kā skūpstīšanos un fizisku tuvību uz skatuves savienot ar ģimenes dzīvi? Kādu mācību jāapgūst tiem, kas šo profesiju izvēlējušies, un arī tiem ģimenes locekļiem, kuriem grūti pieņemt dzīvesbiedra darba specifiku? Man nav šaubu par sievas uzticību, bet viņas lomas man liek justies slikti un no tikumiskā viedokļa viņas rīcība man šķiet nepieņemama.

Elvita Rudzāte atbild: Viss šajā pasaulē ir duāls. Aktiera darbs palīdz cilvēkiem attīstīt iztēli, empātiju, izprast dzīves notikumus, cilvēku dvēselē notiekošo utt. Tā kā var teikt, ka aktieri izdara daudz laba sabiedrības labā. Bet ir arī otra puse, ka aktiera profesijā patiešām ir ienākuši tikumības graušanas elementi, īpaši filmās. Tas notika pamazām. Sākumā tā bija rokas skūpstīšana, vēlāk jau kāds režisors atļāvās ielikt ainas ar skūpstīšanos un vēl vēlāk jau sāka parādīt intīmos aktus un tagad jau ir redzami intīmi akti starp viendzimuma partneriem. Tas viss notika tāpēc, ka sabiedrība kļuva arvien netikumīgāka, intīmā joma tika atklāta, tas vairs nebija noslēpums un daudziem pat vairs nešķiet nekas īpašs, ka aktieri savā starpā tēlo intīmo tuvību. Pie tam vislabāk to notēlo tie, kas patiešām savā starpā iemīlas. Sabiedrībai patīk skatīties intīmos aktus, tāpēc režisori to piedāvā, lai izrāde būtu pēc iespējas tuvāk īstenībai un apmierinātu klientu vēlmes. Tā bija tumsas spēku uzvara, kad viņi lēnām iepludināja netikumīgo jomā, kas cilvēci izglītoja.

Garīgajā skatījumā aktiera profesija norāda to, kas patiesībā Visumā notiek – mēs no dzīves uz dzīvi nākam iemiesojumā, mainot savas lomas, apgūstam dzīves gudrības, sastopoties ar dažādiem cilvēkiem un dzīves grūtībām. Vienā dzīvē tu esi nabags, citā bagāts. Vienā dzīvē tev ir bērns, citā dzīvē tas pats gars ir tavs partneris, vēl citā tas ir tavs vergturis utt. Citiem vārdiem sakot, cilvēkam ir diezgan grūti saprast, ka dzīve ir viena liela izrāde, kur katrs spēlē savu lomu un Režisors sūta uz skatuves citus aktierus, lai sastopoties ar šo aktieru spēli, tu labāk izprastu neapgūtās mācības.

Es piekrītu, ka skatīties kā tavs partneris tēlo intīmo tuvību ar citu partneri, patiešām ir grūti un tas var traucēt ģimenes attiecībām. Tomēr ir jāsaprot, ka intīmā tuvība tiek tikai tēlota, tā nav īsta. Ja esi iemīlējies aktrisē, tad droši vien tavs gars vēlas izprast, ka dzīvē ļoti daudz kā ir neīsta un nepatiesa. Emīlam ir jāmācās izprast, kas ir īstās vērtības un kas ir laicīgās vērtības. Viņš katru dienu sastopas ar neīsto un izdomāto. Tāpēc viņam vispirms ir jāpaskatās uz sevi – vai esi visās dzīves situācijās īsts un patiess vai arī tu kaut kur netēlo, neesi divkosis?

Aktieriem savukārt ir jāapgūst prasme atteikties no kārdinājuma. Viņiem ir liela vēlme spēlēt galvenās lomas, bet tās prasa upurus – tev ir jādara uz skatuves netikumīgas rīcības. Tā arī dzīvē – tu vari kļūt bagāts un dzīvot greznu dzīvi, ja pārkāp likumus. Ja aktieris atteiksies spēlēt intīmās ainiņas, tad iespējams režisors viņam nedos galvenās lomas. Tāpēc aktierim, lai saglabātu savu tīrību, var nākties atteikties spēlēt galvenās lomas tikai savu uzskatu dēļ.

Tomēr, izcilas ir tās izrādes, kur mīlestība tiek notēlota bez intīmās tuvības. Tas ir daudz grūtāk, bet tas prasa daudz lielāku aktiera un režisora profesionalitāti un talantu. Esmu pārliecināta, ka režisori neliks aktieriem tēlot intīmās tuvības ainas, ja redzēs, ka aktieris spēj to izdarīt labāk bez intīmās atkailināšanās. Aktierim ir jābūt ļoti spēcīgam, lai parādītu režisoram alternatīvu. Režisoram ir jābūt ļoti gudram, lai to ieraudzītu aktiera dotības.