Kā nomierināt sevi un meitu pēc kaķa nāves? 22.04.2023

Iveta jautā: Ir tāds teiciens –  “Jo vairāk kaut kam esi pieķēries, jo lielāka ir iespēja, ka to pazaudēsi.”  Diemžēl, šobrīd un visā dzīvē tik aktuālais, ko ne vienmēr ir viegli ņemt vērā…Un ne vienmēr tā ir manta vai attiecības ar cilvēku, bet šoreiz tas ir dzīvnieciņš, mazs kaķītis – skotu šķirnes runcītis, vien 10 mēnesīšos ko meita zaudēja, uzticot to vetārstu rokās, veikt vienkāršu procedūru – kastrēšanu… Viņa šim dzīvniekam bija ļoti pieķērusies, vienmēr dzirdēju viņu sakām, nepārdzīvošu, ja viņu zaudēšu un diemžēl tas ir noticis…tagad es pārdzīvoju par meitu, protams arī par dzīvnieciņu, kura vairs nav, ļoti ceru, ka viņa tiks šīm sāpēm pāri, jo vienmēr jautājumi, ka varēja rīkoties savādāk, ka varēja nevest uz procedūru utt…

Gribēju jums kā viedam cilvēkam lūgt – varbūt jums ir kādi spēka vārdi, ko pateikt meitai un man, kādas darbības – meditācijas, kas palīdzētu pieņemt to, kas noticis, jo sevis šaustīšana te vairs nevienam nelīdzēs. Jau šobrīd ir jūtamas veselības problēmas, kas radušās stresa iespaidā, jo pārdzīvojums ir tāds pats, kā par jebkuru ģimenes locekli.

Elvita Rudzāte atbild: Dzīvnieciņa nāve Ivetas ģimenē ir brīdis, kas veicina Ivetu sākt skaidrot savam bērnam par redzamo un neredzamo pasauli, kā arī par visu dzīvo būtņu evolūciju. Arī Ivetas ģimenes mīļotais kaķis evolucionē. Es nezinu, vai viņš pārdzims par kaķi vēlreiz, bet es zinu, ka viņš kaut kad pēc daudziem gadiem pārdzims arī par cilvēku un evolucionēs kā cilvēks. Ivetai ir jāizskaidro meitai, ka kaķis nav miris, bet viņa gars ir devies uz neredzamo pasauli, ko mēs saucam par Smalko pasauli, lai pēc laika jau pavisam citā ķermenī atgrieztos iemiesojumā fiziskajā pasaulē, t.i. un planētas Zeme.

Protams, Ivetai un viņas bērnam būtu jāizprot pieķeršanās mācība – mums nekas nepieder, bet es pieļauju, ka bērnam varētu būt grūti to izprast. Tāpēc bērnam ir jāsāk skaidrot dzīve tādiem vārdiem, lai bērns spēj to uztvert.

Iesaku Ivetai veikt piedošanu sev un piedošanu vetārstam, jo kaķa aiziešanu nosaka Dievs. Ja Dievs kaķi paņēma pie Sevis, tas nozīmē, ka Dievs vēlējās pievērst Ivetas uzmanību pieķeršanās mācībai un Reinkarnācijas jeb Atdzimšanas likumam.

Dvēseles nomierināšanai ļoti palīdz rožlapiņu rituāls, kuru veic upes krastā, metot rožlapiņas upes straumē un vienlaicīgi sakot pateicības vārdus kaķim par jauko laiku, ko pavadījāt kopā, novēlot kaķa garam doties uz Debesu Vārtiem, lai drīz atkal atgrieztos iemiesojumā. Šo rituālu Iveta var veikt kopā ar meitu.

Pēc tam iesaku paņemt ģimenē jaunu kaķēnu, jo tas novērsīs domas no zaudētā mīluļa.