Kā notiek garīgā Skolotāja izvēle? 07.11.2014

Petra jautā: Lasot Jūsu atbildes uz jautājumiem ievēroju, ka viens no biežākajiem padomiem ir ieteikums izvēlēties savu garīgo ceļu un pie
tā pieturēties, kā arī meklēt garīgo skolotāju. Par nepieciešamību attīstīt garīgumu +/- ir skaidrs, jo iet šo ceļu vai neiet ir katra paša ziņā, ar Dieva palīdzību, protams. Bet kā ar skolotāju? Vai es sajūtot, ka tieši kāds konkrēts mirstīgais cilvēks spēj manī raisīt ticību, tieši viņa vārdi,
darbi liek aizdomāties (kaut līdzīgi ir dzirdēti ne reizi vien), vai es drīkstu tā vienkārši iet klāt un teikt – Lūdzu, esi mans skolotājs..?:)  Un kā būtu jārīkojas skolotājam situācijā, ja viņš tiktu uzrunāts kļūt kādam par skolotāju?

Elvita Rudzāte atbild: Skolotāji, kuri ir ar augstu apziņas līmeni, parasti izvēlas savus skolniekus un paši viņus uzrunā. Tas gan nenotiek tiešā veidā, tas notiek caur zīmēm un naktī miega laikā. Piemēram, varu padalīties pieredzē kā mani uzrunāja mani Skolotāji. Pirmā, kas mani uzrunāja  bija Vīlma Lūle. Tas notika it kā nejauši, kad vilcienā blakussēdētāja man iedeva žurnālā izlasīt viņas rakstu un uzreiz sapratu, ka viņas teiktais mani ļoti uzrunā. Pēc Vīlmas mani uzrunāja Avatārs Šri Satja Sai Baba un tas notika vēl dīvaināk. Biju aizbraukusi biznesa komandējumā eiropā (neatceros valsti) un, ieejot vietējā grāmatnīcā, uzreiz manu uzmanību piesaistīja Sai Babas grāmata. Toreiz nesapratu kāpēc tā mani piesaista, bet pēc vairākiem gadiem Viņš atkal mani atrada nu jau pie manas garīgā ceļa līdzgaitnices Sirjes Ūsbekas, kas man par Viņu pastāstīja, un tad aizbraucot pie Viņa uz ašramu Indijā sapratu, ka Viņš ir mans Skolotājs. Toreiz Sirje teica, ka Saiba Baba jau mani ilgi medī, nu beidzot esot noķēris. Pašlaik mani skolo svētā Terēze no Avilas un tā ir vesela stāstu sērija kā Viņa to lika man saprast caur dažādiem mistiskiem notikumiem, kas ar mani notika un notiek, jo Viņa iemiesojumā bija 500 gadus atpakaļ. Kad pastāstīju savam kolēģim Valdim Svirskim par šiem mistiskajiem notikumiem, arī viņš apstiprināja, ka svētā Terēze no Avilas šobrīd ar mani kontaktējas, ka tās nav nejaušības, kas ar mani notiek.

Kad Vīlma Lūle rakstīja par saviem skolotājiem, tad viņa teica, ka esot dīvaini, ka viens skolotājs aiziet un nāk nākamais. To es varu apstiprināt arī no savas pieredzes, ka tiklīdz tu esi sapratis sava skolotāja mācīto, tā vietā nāk jauns skolotājs, kas skaidro jaunas gudrības, bet katrs nākamais skolotājs papildina iepriekšējo skolotāju dotās zināšanas ar jaunām zināšanām un starp skolotāju mācīto nav pretrunas.

Ja cilvēks sajūt, ka kāds dzīvs skolotājs viņu uzrunā (caur grāmatām vai lekcijām vai citādā veidā), bet ne tiešā veidā, tad tas droši vien ir viņa šā brīža skolotājs. Ja cilvēks vēlas nopietni skoloties un sekot savam skolotājam kopā ar viņu kalpojot cilvēcei, tad viņam ir jāuzrunā skolotājs. Skolotājam ir jādod atbilde. Ja cilvēks jūt, ka viņam ir tuvs skolotāja teiktais, bet viņš vēl nav gatavs kopā ar viņu kalpot cilvēcei, tad iesaku turpināt lasīt skolotāja grāmatas un klausīties lekcijas, bet nelūgt pieņemt par savu skolnieku. Šāds lūgums ir liela atbildība no abām pusēm, jo skolotājs uzņemas atbildību par savu skolnieku un skolnieks uzņemas atbildību bez ierunām klausīt savu skolotāju. Tāpēc pret skolotāja izvēles jautājumu nedrīkst izturēties vieglprātīgi, tas ir ļoti atbildīgs lēmums.