Kā noturēt šo draudzību, kas ir sākusi attālināties, kopš speru soli Dievā?  21.04.2023

Sieviete jautā: Kādu laiku esmu gājusi garīgajā izaugsmē un ievēroju, kā mainās redzējums un domas. Sāku ieraudzīt, ka gadiem ilgstošā draudzība sāk izirt, jo otrai personai neapmierina mans nestandarta skatījums uz lietām.. piemēram – atriebt nevajag, lai cik sāpīgi otrs nav nodarījis, jo tā veidojas karma.

Otrs cilvēks saka, ka nevar uz to paļauties, un ir ļoti sāpējušas kādas atmiņas, meklē atbalstu, kādu atbalstošu vārdu tā cilvēka viedokļu virzienā, bet mans viedoklis ir pilnīgi mainījies, un tas it kā “izlec uz fonu” un pat sāpina. Esmu centusies dziļākas tēmas necelt, jo atšķiras arī uzskati, kas ir taisnīgs, kas nē.

Man nav problēmu, ka viņa redzējumā es domāju nepareizi, vai pat nepierādāmi, bet saziņas saikne paliek aizvien plānāka. Ir sāpīgi, jo šī draudzība ilgusi vairāk pa 10 gadiem un tagad sāk sarukt.. Kā lai turpina draudzību, ja vairs neejam vienā virzienā, un manuprāt, šis cilvēks ir atteicies iet dziļākā garīgā izaugsmē, jo uzskata, ka to var tikai tie, kas ir reliģiskajās iestādēs kā tiešām gaismas nesēji.. Parasts cilvēks tā nevar, nav iespējams..

Man nesāpina, nesadusmina vai kā citādi šīs cilvēka domas, bet, man sāp, ka gadiem ilgās attiecības, kuras pavadīja ar dziļu analīzi, atklāšanos, sāk pazust.. Kā pieņemt? Ko ieteiktu darīt šādā situācijā? Kā noturēt šo draudzību, kas ir sākusi attālināties, kopš speru soli Dievā?

Elvita Rudzāte atbild: Attiecības neizjūk garīgās izaugsmes dēļ. Attiecības izjūk savstarpējas neizpratnes vai atšķirīgu vērtību dēļ.

Dzīvē ir laicīgās un mūžīgās vērtības. Laicīgās vērtības ir pārejošas, bet mūžīgās vērtības ir paliekošas. Ja draudzība nebalstās uz mūžīgām vērtībām, tad tā visticamāk izjuks brīdī, kad atšķirība starp vērtībām būs pārāk liela.

Nevajag pieķerties cilvēkiem, jo šī pieķeršanās atņem brīvību. Ļauj draugam būt brīvam savās izvēlēs kā dzīvot tālāk un arī pati dzīvo atbilstoši savām vērtībām un tad jau dzīve rādīs, vai jūsu draudzība saglabāsies vai dabiskā veidā viens no otra attālināsities.

Ja draudzība patiešām ir patiesa, tad tā nesasaistīs abas puses valgos, bet dos brīvību. Piemēram, man ir draudzenes ar kurām es tiekos ļoti reti, bet tas netraucē mūsu draudzībai, jo neviena no pusēm neko negaida no šīs draudzības, bet priecājas par jaukiem brīžiem, kad ir iespējas sazināties un aprunāties. Ja draudzība ir jānotur, tad tā nav īsta draudzība. Īsta draudzība ir brīvība, kuru nav jāmēģina noturēt, jo tas kas ir īsts, nekur nepazūd.