Kā palīdzēt sev pārvarēt bailes “mani nemīl”? 15.05.2017
Sieviete jautā: Jau vairāki gadi ir pagājusi kopš dzemdībām, bet sapratu, ka jau no pirmās dienas man ir bailes mani nemīl un tās mani neatstāj. Izpaužas visādos veidos. Pieprasu un gaidu no visiem dāvanas. Pieprasu vīram vienmēr brīvajā laika būt ar mani. Mani kaitina, ka bērns atnākot kādam ciemos kontaktējas ar to cilvēku, jo šķiet, ka
bērnam labi ir visi, izņemot mani. Rezultātā bieži atteicos iet ciemos un uzņemt ciemiņus iestāstot visiem, ka bērnam tas nepatīk. Bet nepatīk man. Aiz savam bailēm mani nemīl norobežojos un gribēju norobežot arī savu ģimeni. Visu laiku taisīju skandālus, ja kāds necēla telefonu vai nevarēja ar mani pavadīt laiku. Kā palīdzēt sev un pārvarēt šīs bailes?
Elvita Rudzāte atbild: Bailes ir tumsas enerģija, kas liecina, ka cilvēks ir tālu no Dieva. Tāpēc bez atgriešanās ticībā pie Dieva nav iespējams atbrīvoties no visa veida bailēm. Tās var nospiest vai paslēpt, bet tad tās izpaužas somatiskā veidā caur slimību, visbiežāk caur veģetatīvo distoniju vai depresiju.
Bieži cilvēki neizprot, ko nozīmē atgriezties ticībā pie Dieva. Tas nozīmē, ka tu apgūsti Gaismas Skolotāju doto Mācību un ikdienā sāc to pielietot kā savu dzīves filozofiju. Mācība ir pieejama dažādos līmeņos un bez maksas. Esmu centusies Mācībā teikto izskaidrot caur dzīves situācijām e-semināru ciklā “Piedošanas mācība“, novadot 33 nodarbības. Vislabākais ir Mācību apgūt no pirmavota, kas ir nodota cilvēcei caur Gaismas Brālības sūtņiem “Gudrības Vārds” vai nedaudz sarežģītākā valodā, kam jau ir augstāks apziņas līmenis “Dzīvā Ētika“. Var lasīt Bībeli, dažādu reliģiju Svētos rakstus, bet Svēto rakstu izpratne prasa jau noteiktu apziņas līmeni, un ne katram tajos teiktais ir saprotams. Daudzi teikto interpretē nepareizi. Tāpēc visos laikos, kad cilvēce ir pārāk degradējusies, palīgā nav Augstākie spēki, atgādinot Senās Mācības būtību caur sūtņiem, kas ir nokārtojuši noteiktus iesvētījumus, lai varētu veikt šo darbu. 100 gadus atpakaļ caur Rērihiem tika dota Dzīvā Ētika, bet tā kā cilvēces vairums šo Mācību nepieņēma un turpināja degradēties, tad mūsdienās kā pēdējo iespēju caur Tatjanu Mikušinu deva Gudrības Vārdu. Diemžēl arī šo Mācību cilvēces vairums nepieņēma, tāpēc šobrīd pasaulē situācija ir tik sarežģīta un šķiet, ka nepiedzīvojot lielas ciešanas un lielu cilvēku upuru skaitu, cilvēki nebūs gatavi atgriezties pie Dieva.
Visi stresi ir skolotāji, kas kaut ko māca. Arī visa veida bailes ir skolotāji, kas kaut ko māca, bet nezinot Mācību, nav iespējams izprast stresu sniegto mācību jeb savas neapgūtās mācības. Sievietes gadījumā būtu jāveic viņas dzīves analīze, jāskaidro no Mācības viedokļa viņas pārdzīvojumi jau no pašas bērnības. Tikai tad, kad viņa izpratīs savas neapgūtās mācības, tikai tad stresi aizies. Neviena garīgā prakse nepalīdzēs, kamēr cilvēks sirdī nebūs izpratis problēmas cēloni. Protams, kamēr cilvēks vēl mācās ir vērts atbrīvot savus stresus, piemēram, ar domu spēku vai lūgšanām, mantru skaitīšanu, meditāciju utt., lai tie pārāk netraucē ikdienas dzīvē, bet jāatceras ir fakts, ka stresi atgriežas, ja mācība nav apgūta.
Stresu atbrīvošanā ļoti palīdz piedošana, bet jāņem vērā, ka tikai tad, kad cilvēks sirdī izprot problēmas cēloni, tikai tad viņš atveras piedošanai. Tehniski veikta piedošana nedaudz palīdz, bet ne pilnībā. Tāpēc ir tik svarīgi mācīties un iemācīto pielietot praksē. Gudrība ir tad, ja zināšanas tiek pielietotas praksē. Zināt un nedarīt, jau ir bezdarbība, kas arī ir kļūda, kuru vēlāk nāksies caur dzīves grūtībām izpirkt. Tāpēc mans ieteikums ir sākt apgūt Mācību, piedot pagātnes pārdzīvojumus, atbrīvot savus stresus un sākt pavisam jaunu dzīvi, t.i., mainīt savu attieksmi pret visu notiekošo.