Kā panākt, lai sveštautieši Latvijā apgūtu latviešu valodu? 09.09.2019
Krists jautā: Ko es nesaprotu?
Darbā diezgan daudzi ir krievvalodīgie un viņi bieži mainās, nāk jauni vietā, bet visiem kopējs ir tāda ietiepība runāt savā dzimtajā valodā, mani tas nedaudz kaitina. Es nevaru iedomāties, ka es aizbrauktu uz citu valsti un tagad runātu savā valodā. Kādēļ viņi nedaudz nepapūlas lai runātu valodā tajā valstī kurā dzīvo? Gribi negribi sanāk tāda kā noslāņošanās un sadalīšanas mēs un viņi. Kā vispār šādus jautājumus risināt, lai būtu vienotība? No vienas puses jau vienalga mēs visi esam cilvēki planētas zeme iemītnieki, nevajag būt ar šauru domāšanu un nacionālistiskiem, bet no otras puses mēs kā valsts kļūstam vājāka, mūs lielveikalos bieži vien jau sveicina un apkalpo krievu valodā. Ja liek skolā mācīties latviešu valodā, tad tiek pārkāptas viņu tiesības utt.
Elvita Rudzāte atbild: Raugoties no savas pieredzes, manuprāt krievvalodīgie diezgan labi zina latviešu valodu. Vienmēr ir izņēmumi, bet kopumā es redzu, ka darba tirgū ienāk krievvalodīgie, kas labi pārzina arī latviešu valodu un tas manuprāt ir pateicoties izmaiņām izglītības sistēmā.
Tie cilvēki, kas nevēlas mācīties tās valsts valodu, kurā dzīvo, paši sev atņem dažādas attīstības un karjeras iespējas, bet tāda ir viņu izvēle. Iespējams tieši šie cilvēki sakoncentrējas mazkvalificētās darba vietās, jo netiek izvirzītas tik augstas prasības valodas zināšanām.
Tieši tāpat tas ir arī citās valstīs. Es zinu latviešus, kas daudzus gadus nodzīvojuši Lielbritānijā tā arī neiemācoties angļu valodu, jo viņi bez tās ir spējuši iztikt, dzīvojot latviešu kopienā un, strādājot mazkvalificētu darbu pie darba devēja, kam valodas zināšanas nav svarīgas, jo viņu darbu vada kāds no latviešiem, kas zina angļu valodu.
Krists nesaprot to, ka mēs nedrīkstam citus mērīt pēc savas mērauklas. Tas, kas tev ir pašsaprotams, citam var nebūt pašsaprotams un viņš var to pat nepieņemt, jo cilvēkiem ir dažāds apziņas līmenis, kas savukārt ietekmē kultūras līmeni. Lai cilvēks vēlētos apgūt vairākas valodas, viņam nepieciešams motīvs to darīt. Tāpēc, lai krievvalodīgie gribētu mācīties latviešu valodu, viņiem ir jārada motīvs to apgūt. Izglītības sistēma ir radījusi piespiedu motīvu, bet visefektīvākie ir brīvprātīgie motīvi. Piemēram, ja kāda no televīzijām radītu ļoti interesantu un absolūti unikālu raidījumu latviešu valodā, kas būtu regulārs un šim raidījumam apakšā būtu subtitri krievu valodā, tad krievvalodīgie skatoties šo raidījumu, neapzināti sāktu apgūt latviešu valodu, jo viņiem ļoti interesētu skatīties šo raidījumu. Šo pašu efektu varētu panākt ar kādu interesantu un unikālu spēli latviešu valodā, kur parādītos valodas tulkojums.
Protesti rodas tur, kur ir piespiedu situācijas. Tāpēc gudrs ir tas, kas prot panākt rezultātu, radot prieku nevis piespiežot. Tieši tas ir Latvijas neizdarītais mājas darbs – kā panākt, lai sveštautieši ar prieku apgūtu latviešu valodu.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “IESPĒJU UN RESURSU MEKLĒŠANA”, 12.09.2024.- 24.10.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …