Kā pareizi attiekties pret kaitēkļiem? – pirmais turpinājums 05.07.2021

Kā pareizi attiekties pret kaitēkļiem? – raksta sākums

Jāņa viedoklis: Ļoti labs jautājums. Ja kādam ir mājās vai kādam kaimiņam ir pīles vai zosis, varbūt var mēģināt viņām piedāvāt vaboles, kāpostu kāpurus. Vaboles ir dotas vistām, bet viņas kaut kā interesi neizrādīja. Ja kādam ir vistas, varbūt tev, var pamēģināt, varbūt praksē būs savādāk. Mēģināju pirms vairākiem gadiem. Brīnījās un gan jau
padomāja ko gan ar tiem kaitēkļiem darīt, kas tas tāds ir,  bez maz vai ēd pats.. Tomāti un kartupeļi piederot pie nakteņu ģints vai dzimtas, precīzi neatminos bioloģiju, botāniku, varbūt var paskatīties internetā. Tomātiem un
kartupeļiem laksti esot indīgi, cik lielā mērā, nezinu. Tad nu sanāk, ka kāpuri un vaboles arī satur indīgas vai visādi citādi kaitīgas vielas, kas varētu putniem un citiem dzīvniekiem kaut kādā mērā kaitēt un viņi to kaut kādā veidā tīri intuitīvi zina. Tad nu sanāk, ka te Latvijā šiem kaitēkļiem dabisko ienaidnieku nav, tāpat kā Spānijas kailgliemežiem.

Kolorādo vaboles Eiropā parādījušās no Amerikas, ievestas ar visiem kartupeļiem, ne velti ir vārds Kolorādo. Amerikā ir valsts, štats, reģions un arī upe ar nosaukumu Kolorādo. Neesmu manījis, ka arī kāpostu kāpuriem būtu dabiskie ienaidnieki, ja jau viņu tik daudz esot bijis. Vistām arī neinteresējot. Ir dzirdēts, ka starp kāpostiem var stādīt koriandrus, kliņģerītes, kas ar savu specifisko smaržu atbaidot kaitēkļus. Un vai miglot ķīmiju virsū, apzinoties, kad pašam pēc tam būšot jāēd visa tā Mendeļejeva elementu tabula.. te varētu būt cita izeja- dabiskā ķīmija. Nātru vircas ir lietas virsū kā mēslojums, aizvietojot minerālmēslus. Kā ir ar miglošanu uz vabolēm un citiem
kaitēkļiem- nezinu, nav mēģināts, strādā vai nē, vai jāatšķaida un cik daudz, citādi visi laksti var apdegt vai nokalst.

Bet tas, ka parastā kola palīdzot pret laputīm- tas nav tikai izdomājums, internetā izlasīta gudrība. Pats pārbaudīju uz vienas egles- pēc pāris miglošanas reizēm kukaiņi apmira, rozēm arī derot. Pati kola ir skāba, reaģējot ar metālu,
ne velti izmantojot stikla un alumīnija [mazaktīvs metāls], arī plastmasu. Tad nu reiz veicu eksperimentu- paņēmu plastmasas pudeles vāciņu, var derēt arī kāds cits variants, kaut vai neliels šķīvis, ielēju kolu un ieliku monētas, kas tad notiks. Vienu ieliku pie tam tā pudeles korķītī ar visu kolu, lai tikai kāda puse ir iekš kolas, bet otra ārā. Pēc
vairākām stundām jau varēja manīt, ka monētas paliek tīras un spožas. Apsūbējums nonāca nost. Pēc 8 stundām šī atšķirība bija iespaidīga uz pusē ieliktās monētas. Der 1, 2 un 5 centu monētas, 1 un 2 santīmu monētas. 10, 20 un 50 monētu nomināli nav mēģināti. Es nezinu, varbūt vari izmēģināt arī uz kartupeļiem kolu miglot, neatšķaidītu. Kas būs, nav ne jausmas, te arī ir kukaiņi uz kartupeļiem. Laikam jau tiešām kola ir universāls izgudrojums- der uzturam, kā tīrīšanas līdzeklis, un līdzeklis pret kaitēkļiem. Ar ironiju- cik tas ir veselīgi, nezinu. Lietot jau var, bet ne kā ūdeni un maizi ikdienā.

Ko darīt tad, ja mežacūkas, stirnas sabojājot labību, kociņus, kartupeļus? Ir lasīts, ka Latvijā ir atļauts nomedīt tik un tik dzīvniekus, lai regulētu populāciju. Tas iz likuma, juridiskās puses, tur viss ir sīki smalki atrunāts, kā tur ir ar to morāli ētisko – tev nebūs nokaut- nezinu. Tāpat kā papuasu cilts pārstāvji [dvēseles kam vēl dota iespēja kāpt garā uz augšu] ķerot dzīvniekus ēšanai. Tad nu reiz internetā lasīju ko par to saka Tēvs Absolūts Jā, drīkst dzīvniekus ēst
primitīvie cilvēki, tie, kam tā ir spiesta vajadzība. Bet nedrīkst medīt, nogalināt prieka pēc, sporta pēc. Medības kā izklaides un izpriecu variants. Reiz jau Latvijā tika kustināts jautājums vai drīkst medīt ar loku un bultām, laikam jau gribējuši arī te ieviest kārtību, kas līdzīga primitīvajās teritorijās. Bijuši strīdi, sabiedrības protests. Tas, ka kāds izdomā problēmu no tukša gaisa, tas šajā pasaulē ir pierasts, lai patiesībā realizētu, legalizētu, radītu kārtību, uzskatu vērtību, kas skaitās “normāli”, tā tam ir jābūt, aiz skaistiem saukļiem, lozungiem. Sātanam, Antikristam to tikai vajag, lai cilvēki iekrīt paši brīvprātīgi izliktajās lamatās. Negatīva reklāma arī ir reklāma. Smēķus vairs nereklamē, bet grādīgo dziru gan reklamējot uz nebēdu. Ar ko šis pasākums ar lokiem un bultām beidzās, nezinu, vai likums pieņemts vai noraidīts. Man gan šķiet, ka dzīvniekus Eiropā, Amerikā nevar audzēt gaļas dēļ. Cik hektāru zemes vajag, lai uzturētu tik un tik liellopus? Amerikā jau šī ir liela problēma, ka zeme ir noplicināta, cik daudz tās emisijas,
CO2 tiek radīts, salīdzinot, ja visus tos pašus hektārus izmantotu labības, dārzeņu audzēšanai, kur ieguvums ir lielāks, mazāks piesārņojums uz vidi. Un lai visu lielo ganāmpulku pabarotu, uzturētu un galvenais padzirdītu, cik ūdens aiziet. Ūdens tiek vests no attāluma, tā ir reāla problēma.

Daba mūs spiež un spiedīs vēl vairāk mainīt savus uzskatus par to, ko likt uz pusdienu šķīvja. Agri vai vēlu cilvēce nonāks pie augu izcelsmes barības- labība, augļi, dārzeņi, ogas. Latvijā- arī sēnes. Tad vēl strīdīgais jautājums par piena izmantošanu. Tikai telēni dzerot govs pienu un arī tikai tad kad esot mazi, ne jau visu dzīvi. Suns, kaķis govs pienu nesmādējot un dzer bez problēmām. Nezinu kā ļautiņi var ieēst siļķes, lasi un citas zivis speķi, gaļu ikdienā. Tas jau no bērnu dienām. Man vienkārši šāda vajadzība pārtrūka. Nu nav tajā gaļā nekā tāda spēcinoša un enerģijas dodoša un cik izmēģināts uz savas ādas- gaļas, zivju pārstrāde man prasa vēl vairāk enerģijas, ūdens nekā no miltu
izstrādājumiem. Jā, desu var ēst, bet ja arī tās nav, tad atliek siers. Un ja tam pieiet pavisam praktiski- cik maksā gaļa, desa un siers. Un vai desā ir tikai tīra gaļa, nezinu, tur ir viss kas. Varētu būt arī tā, ka desa tagad ir gaļas izstrādājums, tāpat kā krēmelis un sierelis. Krējums un siers tas nav, tas ir kaut kāds izstrādājums. Un vai gaļa dod
fizisku spēku, varbūt kādam dod, bet man ar to ir stipri par maz.

Mājas apstākļos iesaku izmantot stirnām, zaķiem, mežacūkām elektrisko ganu. Strāvas trieciens, sitiens ļoti nepatīkams, bet saudzīgs, bez nogalināšanas. Tad nu sapratu, ka ne velti elektriskajos ganos strāva tiek padota impulsu veidā. Ja būtu tiešais pieslēgums, nepārtraukts kā mājā, tad visi [dzīvnieki un cilvēki] kas pieskartos, piedzīvotu letālas sekas. Reiz mazās dienās pieliku pirkstu pie mājas vadiem, tā nedaudz tikai kņudināja, salīdzinot ar sajūtām ko var piedzīvot pieskaroties elektriskā gana vadam, kurš ir tikai viens un tas pats pliks, bez aizsardzības.
Pēc tam govīm var izmantot tikai auklas un viņas tāpat neies tālāk par bīstamo zonu. Ap stādiņiem jaunajiem kociņiem var likt apkārt žogu, sietu. Citādi stirnas, buki sabojājot kociņus. Kāpostus, bietes arī apgraužot. Lai
gan skats jau ir skaists- pa dārzu staigā stirniņas.. un jā, galvenais nevajag ar naidu, agresiju iznīcināt kaitēkļus, bet tiešām palūgt Augšā, lai kaitēkļu dvēselītes nonāk jau labākā dzīvē, kādu pakāpienu augstāk.

Kad esi spiests kaut ko darīt, tikt vaļā. Varbūt dari tā- salasi kukaiņus ar kāpuriem un aiznes tā tālāk no mājas, ja iespējams mežā. Buda reiz teica ka bijis kāds augs, varbūt koks un bruņurupucis, precīzi nezinu, varbūt vēl kāda radība. Zināms cilvēks, kurš reiz ir bijis mušas ķermenī, varde apēda, es reiz biju gliemezis. Tāds kādu redzēju Latvijā nav manīts. Mazs, tumši brūngans 1 vai 2 eiro monētas izmērā. Līdzīgs kā apkārtējie ap māju, kas kā sērga savairojušies. Līdzeklis- pļaut zāli biežāk. Ar ironiju- varbūt tāpēc es tāds lēns, lēna daba, lai gan pēdējā laikā sanācis gliemezis ar sava veida turbo variantu pašreizējā dzīvē un visādi citādi gara izaugsmē.. pats odus cenšos atgaiņāt. Un kā pacietības treniņam atļauju odam pieēsties un aizlidot. Istabā, protams. Ārā viņu ir pārāk daudz. Dunduri gan kožot sāpīgāk un roka jau automātiski nosit. Ne aiz dusmām.

Bībelē teiktais  tev nebūs nokaut- man šķiet, ka tas vairāk domāts uz cilvēkiem tajā laikā. Iet karot, ņemt rokā milnu, zobenu, šaujamos, kāpt tankos, iznīcinātājos un domājam ka darām labi, tas skaitās nacionālisms, patriotisms. Ar ironiju- ir raķetes iznīcināšanai ar nosaukumu Patriot. Visur likumos norādīts par nacisma, fašisma, rasisma aizliegumu. Kuklusklans, antisemītisms, ebreju vajāšana. Bet joprojām nav atcelts šovinisms un to tik ļoti propagandē nacionālās politiskās partijas. Šovinisms- vienas tautas pārākums pār otru. Šovinisms bija gan krievu
laikā, kad amerikānis ir tas sliktais un peramais zēns, gan tagad, kad visi ir pret krieviem kā pasaules ļaunumu, kad aizjūras kontinents ir tas glābējs un miera demokrātijas nesējs. Prātā nāk redzētā bildīte internetā, kur Irākā karavīrs pie kādas mājeles ar kāju grasās atspert durvis ar saukli- ieviešam demokrātiju. Ieviešam demokrātiju ar tankiem, ieročiem, karaspēku un bumbām no lidmašīnām- reiz teica viens mūsu pašu gudrinieks. Jautājums ir tāds- ko katrs
saprot ar jēdzienu patriotisms un nacionālisms. Šajā situācijā atbilžu būs tikpat cik cilvēku redzējumu un viedokļu ar visādām niansēm un nokrāsām. Bet gan jau arī šovinisms ar laiku vienkārši nonīks un nosprāgs sabiedrības kolektīvajā apziņā.

Viduslaiki ir beigušies, Eiropā tauta ar tautu vairs nekaro. Kaut kas vēl palicis dogmu, aizspriedumu un uzskatu formātā, bet sadursmes nenotiek fiziskajā plānā. Esam palikuši gudrāki šajā ziņā. Biznesā, sadarbībā neeksistē politika. Sadarbības partneri ir daudz un dažādi, bet par politiku var strīdēties kamēr apnīk un tad sākt skatīties kas kopīgs.