Kā pareizi veidot attiecības ar naudu? 13.09.2013

Liene jautā: Gribētu saņemt atbildi uz jautājumu par naudu. Vēršos pie jums, jo liekas ka var uzticēties. Man ir 40 gadi. Visu manu apzinīgo mūžu man ir bijušas problēmas ar naudu. Tās burtiski nepietiek, vienmēr par maz, un vienmēr kā likums rodas situācijas, kuras var risināt tikai ar naudas palīdzību, bet tās kā vienmēr pietrūkst. Izveidojies ir tāds apburtais loks. Es ne par ko citu nespēju domāt, kā tikai par naudas trūkumu. Visas manas domas, iztēle, saistās ar naudas trūkumu, ka man pietrūks tam un tam. Ja uz mirkli parādās nauda, tad kā likums klāt ir situācija, kurā tieši jāiztērē būs tik daudz naudas cik ir uz to mirkli brīva. Un atkal viens un tas pats. Man ir tik bailes no naudas, ka vairs to nespēju izturēt, tā man ir nepieciešama kā jebkuram cilvēkam, bet tiklīdz tā ienāk manā dzīvē, man sākas panika, es nezinu vairs kā ar to rīkoties. Ik reiz kad ir kas jāiegādājas, kaut vai pārtika, es vairs nezinu, ko pirkt. Teiksim, skatos veikalā, kas ir lētāks, salīdzinu, sveru, rēķinu, lai tikai būtu izdevīgi, nopērku un tad domāju: nu, kam man to vajadzēja, tas taču ir par dārgu. Pat pērkot maizi domāju: diez tas būs labi, ja nopirkšu maizi nevis pa 20 centiem, bet par 21. Tas mani tā nogurdina, es to vairs nespēju izturēt. Labi, es vēl neko neteiktu, ja būtu viena pati, bet man ir bērni.

Vienu lietu es ievēroju attiecībās ar naudu, ik reiz, kad es vēlos, lai mani ienākumi palielinātos, tā burtiski rodas sajūta it kā kāds teiktu: “Nē, nē, kam tad tev vajag, tev pietiek tak ar mazumiņu. Ko tad tu darīsi ar tik daudz naudu?” Es zinu no kurienes tas viss ir manī, bet es nekādi nevaru to no sevis dabūt prom. Rakājoties pa sevi es atcerējos, ka man bieži bērnībā manas tantes teica tieši tā: “Nu kam tev vajag tik daudz? Nu ko tu ar to darīsi? Tu tak nemāki ar naudu rīkoties! Tev tak nevar naudu dod! Nu kam tu to pirki?” Interesantākais ir tas, ka manām tantēm ir viss, labi darbi, māja, nauda. Šķiet viņām viss ir labi. Jocīgi, ka viņām un viņu ģimenēm viss plaukst un zeļ. Viņas var sev atļauties ko vēlas.  Es gribu saprast, kāpēc viņas pret mani tā izturējās, kad biju bērns?   Tas manī sēž iekšā, es nespēju no tā tikt vaļā. Bija, protams, arī dzīvē prieka mirkļi, kad naudiņas bija pietiekoši, bija tā brīnišķīgā sajūta, tāda cilvēciska, kad tev nav jāraizējas, viss notika it kā pašsaprotami un viegli….un tad atkal, nekā. Kaut kā jocīgi sanāk, es nevaru saprast kāpēc man ir tādas bailes no tā, ja man klājas naudas lietās labi, ir tāda sajūta, ka manām tantēm tas nemaz nepatika, un es it kā, lai viņas uz mani neļaunotos, sāku pieļaut situācijas, lai man būtu mazāk. Es nesaprotu kāpēc es tā rīkojos? Reiz bija gadījums, pārnācu mājās no veikala, un atnāca pie manis mana tante un es ievēroju viņas skatienu un sejas izteiksmi par maniem pirkumiem. Tas skatiens izteica: “Nu kam tu tādus sūdus esi sapirkusi, tu tiešām nemāki iepirkties,  būtu labāk man paprasījusi kas jāpērk. Vīrs tāds pats.” Tāda sajūta, ka visi mani grib griezt kā vēlas. Mani tas apvaino, bet tai pat laikā rodas sajūta, ka es nevaru pretī runāt, jo es esmu bārene. Viņi taču ir gudrāki par mani, kur ta es. Reizēm domāju, varbūt tiešām viņiem visiem taisnība. Studējot augstkolā savā naivumā domāju, ka tas visiem liks bišku respektēt mani, bet nu dzīvē ir iekārtojies tā, ka uz šo brīdi man nav nekā, ne naudas, ne darba, ne karjeras, ne pašapziņas, ne piepildījuma, ne es bērniem varu būt labs paraugs, nekam nederīga. 

Tāpēc man ir jautājumi: Kā jūs rīkojaties ar naudu? Kādas ir jūsu attiecības ar naudu? Ko jūs saviem bērniem sakiet par naudu? Ko darīt man, lai atbrīvotos no šīm bailēm un stresa?  Ko jūs jūtat pret naudu? Kā jūs to piesaistiet?

Elvita Rudzāte atbild: Paldies, Liene, par tik atklāto vēstuli. Tava vēstule, es ceru, palīdzēs daudziem izprast kā pareizi veidot attiecības ar naudu.

Vispirms es paskaidrošu, kāpēc Tev ir grūtības ar naudu. Es par 99% esmu pārliecināta, ka iepriekšējā dzīvē Tu patiešām neesi pratusi rīkoties ar naudu vai Tava attieksme pret naudu ir bijusi nepareiza. Nepieņem turpmāk rakstīto kā absolūtu patiesību, bet es domāju, ka iepriekšējā dzīvē Tu biji bagāts cilvēks, domāju, ka vīrietis, kurš bija mantojis lielu bagātību no saviem vecākiem un visu šo bagātību ar vieglu roku šķērdēja uz visām pusēm baudās. Ar šādu dzīves veidu Tu iemantoji sliktu karmu, kuru esi apņēmusies izpirkt šīs dzīves laikā. Tāpēc Tev dzīvē līdz šim nav veicies. Otra iespēja kā var iemantot šādu karmu, ja cilvēks ir bijis ļoti negatīvi noskaņots pret bagātiem cilvēkiem un naudu ir uzskatījis par sliktu. Tavas tantes ir Tavi skolotāji. Domāju, ka iepriekšējā dzīvē arī jūsu Gari bija savstarpēji saistīti. Ja tantēm nepatīk, ka tev iet labi, tas nozīmē, ka viņām skauž. Tātad Tu esi piesaistījusi skaudību, kas ir arī Tevī, jo mēs piesaistām tikai to, kas ir pašā. Atbrīvo savu skaudību, neskaud nevienu, nesalīdzini sevi ne ar vienu. Tu esi unikāla Dievišķa būtne šajā pasaulē. Nav neviena cilvēka labāka par Tevi un Tu neesi labāka ne par vienu cilvēku uz pasaules. Vienmēr to atceries, tad Tev nebūs problēmas ar pašapziņu. Kāpēc tantes Tevi rāja kopš bērnības? Droši vien daļa patiesības ir viņu vārdos, neapzinoties viņu uzdevums bija pievērst Tavu uzmanību šim jautājumam, jo tā ir Tava smaga neapgūta mācību stunda. Tavs Gars gribēja, lai tantes Tevi pazemotu ar vārdiem un liktu aizdomāties par šo neapgūto mācību stundu. Piedod tantēm visus sāpīgos gadījumus.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka Tu vari izpirkt savu karmu ar naudu, un visu dzīvi nav Tev jāmokās attiecībās ar naudu. Kā izpirkt karmu ar naudu?

Sākumā atbildēšu uz Taviem jautājumiem, kuri ir tieši man adresēti:

1) Kā jūs rīkojaties ar naudu? Atbilde: Es nekad tam neesmu tik ļoti pievērsusi uzmanību, bet kopš bērnības biju ļoti uzmanīga tēriņos ar savu naudu. Es pratu apieties ar naudu, kaut arī man to neviens nebija mācījis. Tā ir dzīves gudrība, kuru esmu apguvusi iepriekšējo dzīvju laikā. Tomēr man jāatzīst, ka arī es dzīves laikā esmu pieļāvusi kļūdas attiecībās ar naudu. Arī es esmu veikusi neapdomīgus pirkumus, un tas ir noticis brīžos, kad naudas ir bijis tā vairāk. Arī es esmu pieļāvusi kļūdas, tērējot manis vadīto organizāciju naudu, kuras esmu sapratusi, un cenšos tās vairāk neatkārtot. Mēs nevaram nodzīvot dzīvi bez kļūdām, kļūdīties mums ir nepieciešams, jo tikai, izprotot savas kļūdas, notiek garīgā attīstība.

2) Kādas ir jūsu attiecības ar naudu? Atbilde: Kopš bērnības es naudu mīlu. Man ļoti bērnībā patika spēlēties ar naudu. Es to darīju ar lielu mīlestību. Tēvam bija no Ulmaņa laikiem saglabāta Latvijas laika nauda un viņš man atļāva ar to spēlēties. Taču es pret šo rotaļu attiecos ar lielu atbildību, es nekad nepazaudēju nevienu naudas vienību. Pēc spēles kārtīgi saliku naudu kastītē, kur glabājās nauda, un atdevu to atpakaļ tēvam. Tēvs zināja, ka viņš var man uzticēt šo naudu. Arī kā pieaugušam cilvēkam esmu ievērojusi, ka man patīk skaitīt naudu un plānot kā to pareizāk ieguldīt. Man nekad nav bijis ļoti daudz naudas, bet vienmēr ir bijis pietiekami. Bija laiks, kad arī es satraucos par naudu, ka tā var nepietikt, bet kopš esmu sākusi iet garīgās attīstības ceļu un izpratusi, ka patiesībā naudu mums dod Dievs un, ka man nekas nepieder, jo viss pieder Dievam, kaut arī juridiski man pieder īpašumi, tad es uz naudu un materiālām lietām sāku skatīties pavisam citām acīm. Es uz naudu skatos kā uz enerģiju, kurai ir jāplūst. Uz naudas nevar sēdēt, bet tā ir pareizi jāiegulda. Pareizi ieguldīt naudu nozīmē, ka mēs to tērējam tā, lai arī citiem būtu no tās kāds labums, ne tikai man vai manai ģimenei. Es sāku nodarboties ar labdarību, veidojot Sokrata tautskolu un palīdzot cilvēkiem savu iespēju robežās. Es neesmu rēķinājusi, cik daudz no sevis esmu ieguldījusi, jo pamatā tie ir mana laika resursi, bet es izjūtu milzīgu prieku, ja redzu, ka mans ieguldījums nav bijis veltīgs un kādam tas palīdz. Dieviņš līdz šim par mani ir parūpējies. Viņš man nedod daudz naudas, bet tik cik nepieciešams, lai dzīvotu, viņš man iedod. Esmu ievērojusi, cik ļoti viņš raugās uz maniem lēmumiem. Tiklīdz es pieņemu kādu kļūdainu lēmumu naudas lietās vai citu resursu tērēšanas lietās, tā viņš man paņem naudu nost, radot kādus neparedzētus naudas tēriņus. Ja es rīkojos nesavtīgi un pareizi, tad viņš man uzdāvina naudiņu, kuru neesmu gaidījusi, dodot iespēju strādāt kādā projektā, kurš it kā nokrīt no gaisa bez piepūles jeb biznesa valodā runājot, neveicot mārketinga aktivitātes.

3) Ko jūs saviem bērniem sakiet par naudu? Atbilde: Tikai to, ka nauda ir grūti un sūri ar savu darbu jānopelna. Bērni redz, ka mēs ar vīru strādājam garas stundas faktiski bez brīvdienām un atvaļinājumiem. Viņi redz, ka mēs netērējam naudu baudām, tikai vajadzībām. Arī viņi pret savu naudu attiecas ļoti apdomīgi. Dažreiz man pat ir žēl, ka viņi sev neatļaujas nopirkt to, ko citi vienaudži atļaujas. Arī mēs savus bērnus iespēju robežās palutinam, bet, ja naudas nav, tad mierīgi to pasakām bērniem un bērni to saprot, iztiekot ar to, kas ir.

4) Ko jūs jūtat pret naudu? Atbilde: Es to pieņemu kā mūsdienu rīku, kuru cilvēks ir izdomājis, lai labāk savstarpēji varētu veikt darījumus, bet es apzinos, ka noteiktos apstākļos naudai nav pilnīgi nekādas vērtības. To es jau sapratu bērnībā spēlējoties ar Ulmaņa laika naudu, jo par to toreiz neko nevarēja nopirkt. Es jūtu pret naudu mīlestību un atbildību. Es cenšos nepalikt nevienam parādā. Ja esmu aizņēmusies, tad tas ir pirmais maksājums, kas man ir jāveic tiklīdz saņemu naudu. Ja man ir jāveic maksājumi piegādātājiem, tad tos cenšos nokārtot, lai cik firmai nebūtu grūta situācija un, lai cik grūti nebūtu jāpieņem lēmumi attiecībā uz savu personīgo labumu.

5) Kā jūs to piesaistiet? Atbilde: Kopš sapratu, ka naudu dod Dievs, tā tikai strādāju ar mīlestību, negaidot par to novērtējumu. Es mācos nesavtīgi dot. Esmu pateicīga Dievam par visu, ko viņš man ir devis. Es neprasu vairāk. Man pietiek ar to, kas man ir un, ja Dievs uzskata, ka kaut kas man ir jāatdod no tā, kas man ir, tad to es pieņemu kā Dieva gribu, nepretojoties tai. Es zinu, ka Dievs visu redz pat, ja cilvēki neredz. Es zinu, ka manai garīgajai attīstībai ir nepieciešami pārbaudījumi ar naudu, tāpēc Dievs man sagādā arī šādus pārbaudījumus, bet es tos pieņemu ar pateicību un pazemību. Pārdomāju savas kļūdas, cenšos izprast savas neapgūtās mācību stundas un eju tālāk.

6) Ko darīt man, lai atbrīvotos no šīm bailēm un stresa?  Atbilde: Vispirms sāc lūgt piedošanu Dievam, ka iepriekšējo dzīvju laikā ar savu nepareizo attieksmi pret naudu un mantu, esi sev radījusi sliktu karmu. Sāc lasīt garīgo literatūru, un ja tas ir iespējams apmeklē garīgās attīstības lekcijas. Tur Tu saņemsi daudzas atbildes, kāpēc šobrīd Tevi dzīvē piemeklē neveiksmes. Sāc meklēt iespēju kā palīdzēt citiem cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm vai dabai. Palīdzēt var arī bez naudas, to var izdarīt ar savu darbu. Iesaisti labdarībā savu ģimeni, tā jūs ātrāk atstrādāsiet savu karmu. Bet galvenais Tu jutīsies kādam vajadzīga, Tava pašapziņa celsies un Tu jutīsies piepildīta. Katru dienu praktizē kādu no garīgajām praksēm. Ļoti labi Tavā gadījumā palīdzēs lūgšanu garīgā prakse un stresa “bailes no ekonomiskajām problēmām” un citu stresu atbrīvošana ar domu spēku. Esi neatlaidīga un pacietīga. Negaidi tūlītējus rezultātus. Negaidi neko, tikai dod, dod un dod… Turpini meklēt darba iespējas, jo bez naudas iztikt nevar. Esi pateicīga par jebkuru darbu, kuru Tev piedāvās Dievs. Nesmādē Dieva piedāvājumu, t.i., nenicini jebkuru Tev piedāvāto darbu. Katrs darbs ir Dieva svētīts, lai cik sabiedrība to augstu vai zemu vērtētu. Cik saprotu, tad pašlaik nedzīvo Latvijā. Meklē iespējas atgriezties Latvijā, šeit Tu vislabāk atstrādāsi savu karmu, jo tā ir gribējis Tavs Gars, izvēloties Latviju par piedzimšanas vietu. Lai Dievs stāv Tev klāt, palīdz un sargā!