Kā rast līdzsvaru sevī? 30.06.2017

Egija jautā: Mani pēdējā laikā pārņēmušas mazliet izmisuma sajūtas. Meklējot dažādas atbildes un analizējot sevi, esmu atrausi sevī tik daudz sliktu īpašību, ka liekas, ka manī ir tikai sliktais. Es saprotu, ka katrā cilvēkā ir 49% sliktā, un 51% labā, bet kā lai atrodu to labo sevī, ja ar ko strādāt ir tik daudz, slēpta agresija, privātīpašnieciskums,
skaudība, vēlme būt labākajam, pacietības un līdzcietības trūkums, nemāku bez nosacījumiem mīlēt, dusmas, stress, lepnība, utt. izklausās, ka es esmu vienkārši necilvēks kaut kāds. Kā rast līdzsvaru sevī?

Elvita Rudzāte atbild: Mācībā ir teikts, ka pirmais lielais sasniegums ir tad, kad cilvēks sāk apzināties savu slikto. Tā kā Egija pirmo soli jau ir spērusi, tomēr svarīgi, lai Egija nesāk sevi nosodīt. Man ir zināmi cilvēki, kas sākot apzināties savu slikto un pieļautās kļūdas, sevi ir tik bargi nosodījuši, ka viņus sāka piemeklēt veselības problēmas, tāpēc garīgais līdzsvars patiešām ir ļoti svarīgs.

Nākamais solis ir sākt atbrīvot savas negatīvās īpašības. Tā kā nav iespējams tās atbrīvot uzreiz visas, tad jāsāk pa vienai īpašībai, izvēloties īpašības tādā secībā kā viņas traucē dzīvot, t.i., sāk ar to īpašību, kura traucē visvairāk. No negatīvām īpašībām mums palīdz atbrīvoties lūgšanas, meditācija, dziedāšana un citas pozitīvas garīgās prakses, kā arī Gaismas Skolotāji aicina, lai lūdz Viņiem palīdzību, piemēram, rakstot Viņiem vēstules ar lūgumu atbrīvot no negatīvas īpašības vai slikta paraduma.

Tomēr Gaismas Skolotāji brīdina, ka nedrīkst kultivēt savas negatīvās īpašības. Tas nozīmē, ka nevajag par tām tik ļoti domāt, bet pieķert tikai to brīdi, kad tās atkal izpaudušās. Cilvēki, kas nodarbojas ar labdarību pat nemana kurā brīdī, kura īpašība no viņa aiziet projām. Piemēram, es veicot labdarības darbu, esmu pamanījusi, ka manī ar laiku ir pazudušas vai mazinājušās manas negatīvās īpašības. Tā speciāli es neko neesmu darījusi, tikai daru labus darbus un process notiek pats par sevi. Tāpēc garīgā līdzsvara nodrošināšanai ļoti palīdz nesavtīga došana, t.i., dot un negaidīt neko pretim. Skolotāji saka, ja vēlies justies laimīgs, tad kļūsti par nesavtīgu devēju. Neviens materiāls labums un dzīves bauda nespēj aizstāt to sajūtu, kuru tu gūsti, ja veic darbu ar mīlestību, nesavtīgi, neko negaidot pretim.