Kā rīkoties, ja pret tevi kāds slikti izturas? 03.04.2018
Neviens nav pasargāts no situācijas, ka kāds pret tevi slikti izturas. Šādā situācijā ir svarīgi ar pazemību pieņemt slikto situāciju, atceroties Dzīves likumu, ka viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev ir nepieciešams, lai pārvarot grūtības tu augtu garā jeb kļūtu dzīves gudrāks. Protams, ir grūti akceptēt netaisnīgu situāciju, ja neredzi tās cēloņus, bet tie, kas izprot dzīvi, ļoti labi saprot, kāpēc dzīvē notiek tā kā notiek, kāpēc viņus piemeklē dažādas grūtas situācijas.
Ne vienmēr ir saprotams iemesls sliktai izturēšanās. Piemēram, bērns visādos veidos mēģina pazemot citu bērnu, kas nevienam neko sliktu nav darījis, neko sliktu nav teicis, vienkārši ar savu labo uzvedību atšķiras no pārējiem bērniem. Kad pāridarītājam jautāja, kāpēc viņš pazemo klases biedru, kas nevienam neko sliktu nedara, tad atbilde bija, ka viņam nepatīk, ka klases biedrs atšķiras no pārējiem bērniem. Atbilde bija patiesa, kaut arī pieaugušajiem liekas neloģiska. Cietušais bērns bija gatavs piedot visus pāridarījumus, lūdzot tikai vienu, lai viņu liek mierā. Tieši tāpēc, ka pāridarītājs redzēja, ka cietušais bērns uz viņu netur ļaunu prātu, piedodot visus pāridarījumus, pazemošanas mēģinājumi beidzās.
Bērni ir ļoti atvērti piedošanai, ja tikai viņiem pareizi izskaidro grūto situāciju. Daudz grūtāk klājas pieaugušajiem, kuri nevēlas piedot sliktu attieksmi pret sevi, nemēģinot izprast problēmas cēloni.
Bieži cilvēki, kas cieš no sliktas attieksmes pret sevi, paši kļūst nejauki. To sauc par atriebību. Piemēram, strīds starp jauniešiem, kur puiši, lai piesaistītu meiteņu uzmanību, caur sociāliem tīkliem ar vārdiem pazemoja meitenes. Meitenes sadusmojās un sāka tādā pašā veidā atbildēt puišiem un konflikts vērsās plašumā. Svarīgi ir konfliktu apturēt, bet to var izdarīt tikai vienā veidā – nereaģējot uz slikto attieksmi.
Es skaidroju jauniešiem, ka šo situāciju nevar izbeigt ar atriebību, un, ka puiši nesaprot, ko viņi dara. Ja viņi saprastu savas rīcības sekas, tad viņi noteikti tā nedarītu, bet tā kā viņi nezina, ka nodarot citiem sliktu, sliktais agrāk vai vēlāk atgriezīsies atpakaļ, tad viņi pieļauj kļūdas aiz savas muļķības.
Cietējam vienmēr ir jāatceras patiesība, ka sirds dziļumos neviens viņam negrib nodarīt pāri, bet pārsvarā tas notiek tikai aiz nezināšanas un dzīves neizpratnes, kā arī nespējas iejusties “otra ādā”. Ja cilvēki zinātu kā jūtas tas, pret kuru slikti izturas, tad viņi nepieļautu pāridarījumu situācijas vai vismaz paši kontrolētu savas emocijas, cenšoties nevienu nesāpināt.
Vislabāk manus vārdus saprot, ja minu piemēru par zīdaini, kas ienācis telpā, kur ir baltas sienas un viņa rokas ir nosmērētas ar šokolādi. Viņš turoties pie sienas pārvietojas pa telpu, un uz sienas paliek bērna plaukstas nospiedumi. Tad es jautāju: vai viņi dusmojas uz zīdaini, ka viņš nosmērēja sienas? Atbilde: nē, jo viņš nesaprot, ko dara. Tieši tāpat ir jāuztver ikviens cilvēks, kas pret tevi slikti izturas – viņš nesaprot, ko dara un tāpēc lieki uz viņu dusmoties.
Ļoti svarīga ir piedošana, jo tikai tā spēj nomierināt emocijas, kas rodas šādu situāciju laikā. Piedod pāridarītājam, ka viņš tevi sāpina, jo viņš nesaprot, ko dara. Piedod sev, ka pats sev esi šo situāciju piesaistījis un nav pat tik svarīgi kāpēc, galvenais ar pazemību akceptē grūto situāciju un ar mīlestību meklē grūtās situācijas risinājumus. Nekad nav tā, ka ir bezizeja. Vienmēr ir vismaz viens risinājums, bet parasti vairāki.
Lai cik būtu grūta situācija, Dievs nekad nevienu neatstāj nelaimē, ja tikai cilvēks ir gatavs lūgt palīdzību. Tāpēc gudri ir tie, kas ikdienas atceras par Dieva esamību. Neticīgajiem ir grūtāk, bet arī viņiem ir iespēja atgriezties ticībā pie Dieva, un parasti tas notiek brīžos, kad nav vairs neviena, kas varētu palīdzēt. Dievs visiem ir devis brīvu gribu kā risināt grūtas situācijas, nepieprasot ticēt Viņam. Tā ir tikai cilvēka izvēle – ciest vai mācīties, ticēt vai neticēt.