Kā rīkoties, kad viss brūk un jūk? 15.05.2025
Dita jautā: Jau kādu laiku lasu citu uzdotos jautājumus, bet šoreiz nolēmu uzdod pati:
-Kā rīkoties situācijās, kad cilvēks nonāk darbā stresa/piņķerīgā situācijā/ situācijā, kad viss brūk un jūk un katrs par sevi vai sāk veidot koalīcijas, sākas intrigas, kad vairs nav saprotams, kam uzticēties un nezini kā vispareizāk rīkoties? Pamest situāciju- iekšēji sajūta, ka grūtībās būšu padevusies, palikt- piedzīvot to negatīvismu, to savstarpējo aprunāšanu, redzēt intrigas, “smakt” tajā situācijā nost?
Par ko liecina, tas, ja kolektīvā ir kāds, kas veido intrigas, aprunā? Interesanti, ka ir viena kolēģe, kas visiem patīk, telefona un klātienes sarunās ar visiem mīļa jauka, bet pēc tam aprunā ar vienu aprunā citu, bet tam ar to citu aprunā atkal otru un kaut kā viņai veicas, ne reizi nav uzķērusies savā aprunāšanā?
Iepriekš savukārt bija priekšniece, kas “grozīja” savu sacīto kā vajag attiecīgajā situācijā.. vienā brīdī pasaka vienu, tad, kad noskaidrojas, ka tas īsti pareizi nav, tad saka, ā bet es jau tev teicu, ka tā vajag un noveļ uz to, ka es nepareizi sapratusi to, ko pateikusi un tā bieži vien- tas pilnīgi jau sāka iedzīt manī kompleksus, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.
Paldies iepriekš par skaidrojumiem šīm situācijām.
Elvita Rudzāte atbild: Ja kolektīvā ir intrigas, aprunāšana un veidojas vairākas koalīcijas, tad svarīgi ir iejaukties esošajā situācijā un to var darīt, informējot vadību par radušos situāciju. Ja organizācija ir liela, tad ir jāinformē tas organizācijas vadītājs, kurš var ietekmēt situāciju un vērst visu pozitīvā virzienā.
Respektīvi, savstarpēja aprunāšana situāciju nemainīs pozitīvā virzienā, bet tieši otrādi, to tikai pasliktinās. Pie tam aprunātāji savā aurā uzņem negatīvu enerģiju, kuru nāksies atstrādāt.
Ja darbinieks redz, ka organizācijas iekšējais mikroklimats ir slikts, tad par to ir jāinformē atbildīgā amatpersona/as, kas var šo situāciju mainīt. Ja darbinieks klusē un vadību neinformē, tad kaut kādā mērā arī viņš ir līdzatbildīgs notiekošajā pat, ja aprunāšanā un intrigās nepiedalās.
Ja Dita būs izdarījusi visu, ko spēj, lai mainītu kolektīvā negatīvo atmosfēru, informējot par problēmām vadību, bet vadība Ditas sniegto informāciju ignorēs, tad gan nav vērts turpināt strādāt organizācijā, kurā ir slikta vide, jo slikta vide degradē jebkuru cilvēku – Dita pat nemanīs kā pati sāks aprunāt kolēģus.
Ja kolektīvā ir kāds, kas veido intrigas, tad tas tikai nozīmē, ka kolektīvam ir jāizprot intrigu un aprunāšanas sniegtās mācības – kāpēc nedrīkst vērpt intrigas, aprunāt, būt divkoši un kāpēc jābūt patiesiem? Intrigants ir jāuztver kā nezāle sakoptā dārzā. Ko dara dārznieks ar nezāli? Viņš to izravē. Tieši tā ir jārīkojas organizācijas vadītājam, ja viņš patiešām vēlas, lai organizācija attīstās. Viņam ir jātiek vaļā no intrigantiem, aprunātājiem un divkošiem, jo agrāk vai vēlāk šie cilvēki nodos viņu un organizāciju.
Ja intrigants, aprunātājs, divkosis ir pats vadītājs/i, tad nav ko brīnīties, ka organizācijā tādu cilvēku ir daudz. No tādas organizācijas labāk ir bēgt, jo nav vērts nopelnīt lielu naudu, ja jādzīvo mēslos. Ja cilvēks saprot, ka viņš dzīvo mēslos kā tas ir Ditas gadījumā, tad darbs šādā organizācijā rada stresus, kas kaitē veselībai un, uzkrājoties stresiem, ar laiku var radīt ļoti nopietnas veselības problēmas.
Ditas gadījumā grūtību pārvarēšana būtu iejaukšanās situācijā, darot visu, kas ir viņas spēkos, lai vērstu situāciju uz labu. Piemēram, izskaidrojot kolēģiem kāpēc aprunāšana, divkosība un intrigas ir kaitīgas pašam aprunātājam, divkosim un intrigantam. Iespējams, ka kāds aizdomāsies un mainīsies pozitīvā virzienā. Bēgšana no grūtībām būtu tādā gadījumā, ja viņa neko nedarītu, lai mainītu organizācijā slikto vidi. Tanī pašā laikā visam ir savas robežas. Ja Dita jūt, ka viņas centieni ir nesekmīgi, tad labāk organizāciju ir pamest, meklējot citu darbu. Dievs to neuzskatīs par bēgšanu no problēmām, jo Viņš būs redzējis visus Ditas centienus mainīt esošo situāciju pozitīvā virzienā.
Ja kāds tevī sāk iedzīt kompleksus, tad tas nozīmē, ka tu pati sevi nenovērtē, jo kompleksus var iedzīt tikai tam, kas pats sevi noniecina. Respektīvi, Ditai ir jāmācās atbrīvoties no saviem kompleksiem, mazvērtības izjūtas un jāpārstāj sevi noniecināt.