Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kā rodas ciešanas? 22.10.2019

Cilvēka pamatvajadzība ir justies apmierinātam ar dzīvi vai būt laimīgam. Bet kas tad mums traucē būt apmierinātiem ar dzīvi vai būt laimīgiem? Tās ir mūsu problēmas vai ciešanas.

Psiholoģijā ciešanas uzskata par jūtu veidu. Avatars Šri Satja Sai Baba māca, ka tāda jēdziena kā ciešanas vai pārdzīvojums neeksistē, sakot: „Ja jūs dziļāk paanalizēsiet, tad jūs sapratīsiet, ka šajā pasaulē neeksistē ciešanas. Tās ir tikai psiholoģiskas reakcijas. Ciešanas – tās ir mentāli izveidojušās bailes. Tās ir jūsu iztēles auglis. Dažkārt jūs izjūtat vainas izjūtu un tad jūs sākat pārdzīvot, atceroties savu pagātni, kuru vairs nav iespējams izmainīt. Ne ar kādām pūlēm jūs neizmainīsiet pagātni. Pagātne – tā ir pagātne. Tad kāpēc pārdzīvot par pagātni? Vai tam ir kāda jēga? Tieši tāpat jūs mēdzat pārdzīvot, domājot par nākotni. Manuprāt, tas arī ir bezjēdzīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka nākotne nav noteikta un var notikt viss kaut kas. Kurš to var zināt? Nākotne nav zināma. Tad kāpēc mums pārdzīvot par nākotni? Ko tas jums dos? Jums skaidri ir jāsaprot, ka viss esošais ir tagadnē. Tā nav vienkārša tagadne, viņa ir visaptveroša. Kādā veidā? Tagadnē ir noslēgušies pagātnes rezultāti. Tagadne ir nākotnes pamats. Tā kā pārdzīvojumi ir bezjēdzīgi. Tāpēc nekad neparko nepārdzīvojiet.”

Jūs droši vien teiksiet, ka viegli ir teikt – nepārdzīvo, bet sirdij nevar pavēlēt. Patiesībā sirds nav tā, kas pārdzīvo, pārdzīvojums mīt mūsu galvā, mūsu domāšanā. Tā ir mūsu domāšana, kas rada ciešanas, tāpēc sirds no pārdzīvojuma cieš fiziski, kas var radīt slimību, piemēram, infarktu. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir dažādas vēlmes, kuras ne vienmēr mums izdodas apmierināt, piemēram, lai tev būtu skaistāka māja nekā taviem draugiem, lai tu būtu darbā veiksmīgāks nekā tavi kolēģi. Patiesībā visas šīs vēlmes rodas no bailēm mani nemīlēs, ja man nebūs skaista māja vai, ja es nebūšu veiksmīgs darbā. Sai Baba uzskata, ka ciešanas neeksistē, jo cilvēks pats ar savu domāšanu, attieksmi pret dzīvi tās rada. Protams, ka mēs izjūtam pārdzīvojumus, bet mēs varētu arī nepārdzīvot, ja pareizi uztvertu notiekošo.

Ciešanas un laime ir mūsu apziņas divi neatdalāmi līmeņi. Sai Baba to skaidro sekojoši: „Tur, kur ir klāt privātīpašnieciski instinkti un mantrausība, tur arī ir ciešanas. Ja jūs neesat mantkārīgs, tad jūs ne ar ko neesat saistīts un nav ciešanu, jo tās tiek izsauktas no savtības un privātīpašnieciskiem instinktiem – „es” un „mans”. Kad ciešanas beidzās, atnāk laime. Laimes neesamības cēlonis ir ciešanas. Abi šie stāvokļi ir savstarpēji saistīti. Tumsa – tas ir gaismas trūkums. Kur ir gaisma, tur nav tumsas. Ja kāds no diviem trūkst, tas nozīmē, ka klāt ir otrs, bet no tā izriet, ja jūs noskaidrosiet kādā veidā var atbrīvoties no ciešanām, laime rodas it kā pati par sevi, dabiskā veidā. Ja jūs dziļāk iepazīsiet nelaimju cēloni, jūs sapratīsiet, ka visu ciešanu cēlonis ir zināšanu trūkums, bet kur ir zināšanu trūkuma cēlonis? Egoismā. Kas ir egoisms? Tā ir pieķeršanās. Kas ir pieķeršanās? Tā ir sevis identificēšana ar ķermeni. Gan fiziskā, gan garīgā labsajūta tiek sasniegta, kad jūtas tiek kontrolētas. Būtībā, nomāktība cilvēkam nav dabiska īpašība. Tāpēc jāmeklē veidi, kā atbrīvoties no nomāktības, kura ir sekundāra, nav jūsu dabā. No ciešanām atbrīvo tikai lūgšanas un uzticība garīgam ceļam. Ja nestrādājošu zirgu sāks pārāk barot, tas kļūs slinks. Līdzīgi šim piemēram, ja jūs iztopat visām sajūtu iegribām un kaprīzēm, ar katru dienu tās pieaugs un beigu beigās jūs vairs nevarēs nosaukt par cilvēku.”

Tātad patiesībā mums ir jāsaprot dzīve un tās pasniegtās mācību stundas. Ja mēs sapratīsim, ka esam piedzimuši materiālisma laikmetā, jo iepriekšējās dzīvēs nebijām sapratuši materiālisma mācību stundu, tad mēs savas materiālās grūtības neuzskatīsim par ciešanām, bet gan par savu skolotāju, kas vēlas mums kaut ko iemācīt. Ja mēs izpratīsim katru problēmu, kas mūs dzīves laikā piemeklēja, piemeklē vai piemeklēs, tad mēs attīstīsimies Garā un sapratīsim, ka tās nav mūsu ciešanas, bet gan otrādi, tā ir laime, ka mēs izprotam savas problēmas un varam savā garīgā attīstībā virzīties uz priekšu līdz sasniegsim atbrīvošanos jeb apskaidrību. Sai Baba saka: „Ja nebūtu ciešanu, nebūtu iespējams izjust apmierinājumu, jo apmierinātība ir tikai atelpas brīdis starp ciešanām.”

Jūs droši vien zināt daudz gadījumu vēsturē, kad ciešanām tikuši pakļauti svētie cilvēki, mūki un citi. Kāpēc Dievs ir bijis tik nežēlīgs pret viņiem? Sai Baba atbild: „Daudzi svētie savas dzīves laikā ir izcietuši dažādas ciešanas: rupju izturēšanos, izsmieklu, sišanu un spīdzināšanu, bet viņu ticība Dievam palika nelokāma. Viņi paši necieta, bet tāpēc, lai parādītu piemēru mierīgumam un nelokāmai ticībai Dievam, viņiem vajadzēja iziet cauri tam, ko parasti sauc par ciešanām.”

Tātad cilvēki, kas iemācās veidot pareizu attieksmi pret dzīves notikumiem, var neizjust ciešanas. Ciešanas izjūt tikai tie, kas neizprot dzīves notikumus, domā, ka dzīve attiecībā pret viņiem ir netaisnīga.

Tas vai cilvēks jūtas laimīgs vai nelaimīgs ir atkarīgs no paša cilvēka  un nevis apkārtējās vides. Sai Baba skaidrojot laimes un nelaimes izjūtas saka: „Laime un nelaime ir rezultāts tam, kādu no trīs grupu galvenajām dabas īpašībām cilvēks uztur un attīsta sevī. Šīs īpašības ir: 1.grupa (satva – tikums, šķīstība): nesavtība, līdzsvarotība, pacietība, taisnīgums; 2.grupa (radžas – kaisle, uguns): aktivitāte, patmīlība, kaislība, emocionalitāte; 3.grupa (tamas – inertums, tumsa): slinkums, bezrūpība, necieņa, laiskums, pasivitāte. Kad dominē pirmās grupas īpašības, cilvēks ir laimīgs. Kad valda otrās grupas īpašības, tad cilvēks ar visu ir neapmierināts. Kad virsroku ņem trešās grupas īpašības, cilvēks zaudē laimi un prieku. Kad īpašības stumj cilvēku uz pieķeršanos un baudām, viņš ir nolemts sāpju – prieka, nāves – dzīves aplim. Kad īpašības novirza uz atbrīvošanos un vienkāršību, tad tās aizved viņu no pārdzimšanu apļa uz mīlestību, gaismu un brīvību. Cilvēks šodien ir pārņemts ar šaubām un nenoteiksmi, viņš nezina, kādu ceļu izvēlēties un kā tam sagatavoties. Viņš zaudē savu dārgo īpašumu, pazemo sevi, noliedzot savu dabu, kura patiesībā ir Dievišķa.”

Cilvēki jūtas nelaimīgi, jo nesaprot pagātnes, tagadnes un nākotnes lomu. Cilvēkam nepieciešams dzīvot tagadnē, jo viņš neko nevar mainīt pagātnē un viņš vēl nezina kāda būs nākotne. Jaunatne parasti domā par nākotni, bet vecie cilvēki par pagātni. Kļūdās abi. Kāpēc? Ja vecs cilvēks sāk nožēlot savas pagātnes kļūdas, tad tas ir labi, jo ar piedošanu viņš var nodzēst savu negatīvo enerģiju jeb karmu, bet, ja vecs cilvēks sāk pārdzīvot senus pāri nodarījumus no citu cilvēku puses, tad viņš sev nodara pāri un var smagi saslimt. Patiesībā šis cilvēks nevēlas piedot.

Jaunieši tik ļoti neskatās pagātnē, bet viņi ļoti domā par nākotni. Es nesaku, ka nevajag domāt par nākotni, bet nelaime ir tā, ka cilvēks domājot par nākotni sāk dzīvot gaidās un, ja viņam neizdodas īstenot savas gaidas, tad viņš jūtas nelaimīgs. Patiesībā ciešanu cēlonis ir vēlmes.

Kāpēc gan nabagie, gan bagātie cilvēki jūtas nelaimīgi? Sai Baba atbild: „Tam ir divi iemesli. Cilvēki skumst, domājot par pagātni. Vai tad jūs nezināt, ka pagātni nevar atgriezt. Ejot pa ceļu un aizmugurē daudz ko atstājot, kāpēc jāskatās atpakaļ? Pagātne ir pagātne. Nedomājiet par to. Otrs iemesls ir bailes par nākotni. Kur ir garantija, ka jūs būsiet dzīvi tajā laikā, kad kā jūs cerat piepildīsies jūsu plāni par nākotni. Vai jūs zināt, kas notiks ar jums pēc brīža? Kas ir paredzēts liktenī un kam ir jānotiek, noteikti notiks savā laikā. Viss notiek saskaņā ar Dieva gribu. Kāpēc jums uztraukties? Nākotne nav noteikta. Pieņemsim jūs krājat naudu, lai dēls varētu mācīties ārzemēs, bet kur ir garantija, ka viņš labi mācīsies? Nedomājiet par pagātni un nākotni. Dzīvojiet tagadnē un esiet laimīgi. Tagadne ir pagātnes rezultāts un pamats nākotnei. Atcerieties par to. Tad jūs neuztrauksieties un neskumsiet. Vēl viens skumju iemesls ir jūsu nebeidzamās vēlmes. Jo mazāk jums būs vēlmes, jo laimīgāki jūs būsiet.”

Tātad ar piedošanas palīdzību atbrīvojiet no sevis pagātni un nedomājiet par nākotni. Iemācieties dzīvot tagadnē un priecāties par to, ko jums Dievs ir devis tagadnē.

Mēs jūtamies nelaimīgi mūsu piesaistīto stresu dēļ. Ļoti bieži cilvēki sevī neatpazīst dusmas, varaskāri, skaudību un citus stresus. Sai Baba stresus sauc par iekšējiem ienaidniekiem, kas mūsu dzīvi padara ciešanu pilnu. Sai Baba saka: „Mums ir seši ienaidnieki – dusmas, varaskāre, skopums, pieķeršanās, skaudība un naids, un šie ienaidnieki nogalina cilvēku, bet šīs sajūtas var novirzīt labumam. Piemēram, dusmas nevienā situācijā neved uz labu, bet, ja jūs dusmosities paši uz savu slikto uzvedību, sliktām domām un sliktām nosliecēm, tad varēsiet laboties. Tāpēc nedusmojieties uz citiem – dusmojieties tikai paši uz savām dusmām.”

Galvenie vaininieki cilvēciskās bēdās, trauksmē un nemierā ir ego, dusmas, vēlmes un skopums. Cilvēku, kuram piemīt egoisms un augstprātība, nemīlēs neviens, pat paša sieva un bērni. Viņu iemīlēs visi tikai tad, kad viņš atbrīvosies no šīm sliktajām īpašībām. Dusmas ir viens no galvenajiem cilvēka ciešanu cēloņiem. Tas, kuru piepilda dusmas, nekad nevarēs dzīvē izjust laimi. Viņu vienmēr vajās nelaime. Kamēr cilvēkam ir vēlmes, viņš nevarēs iegūt mieru. Skops cilvēks nekad nekļūs laimīgs.

Ja vēlies kļūt laimīgs, mācies veidot pareizu attieksmi pret dzīvi un atbrīvojies no saviem iekšējiem ienaidniekiem.

Autore: Elvita Rudzāte