Kā runāt ar bērnu, lai tas sadzird vecāku teikto? 31.08.2024

Simona jautā: Meitai 11 gadi un pēdējos pāris gadus palikusi rupja, neiecietīga, runā pretī, kliedz, ja kaut kas nepatīk, ja aizrāda mēdz vai nu raudāt vai atcirst kaut ko riebīgu pretī. Izteikts egoisms, žēl kaut kripatiņu sava garduma padalīties ar māsu. Palīdzēt mājās negrib, ja dara, tad ar sakostiem zobiem.

Esmu mēģinājusi visādi runāt, stāstīt par savu domu/vārdu/darbu sekām, bet viņai tas neinteresē, uztver kā ”lekciju” un beigās pasaka, ka viņai tas vispār neinteresē. Sāk dzirdēt tikai tad, kad vecāki jau ir pārsnieguši savu pacietības līmeni un sabļāvuši. Savos gados jau dažas sliktas lietas pamēģinājusi. Man bail, ka nenoiet no ceļa, kad sāksies pusaudža gadi. Pat nezinu kādu ieteikumu vēlos dzirdēt. Zinu, ka esam viens otram spoguļi un kādā brīdī esam gan egoisti, gan skarbāku vārdu pasakām. BET varbūt nemāku atrast vārdus, lai sadzird mani… tas jau attiecas arī uz partneri (meitas tēvu), esam ilgi kopā, attiecības te augšā, te lejā, bet nu tomēr cenšamies, lai ir labi.

Abi strādājam ar sevi un palēnam maināmies.

Bet bērniņš mums spurains gadījies un dikti sāpīgi, ka tāds maziņš brīžiem ir pat ļauns, atriebīgs un patstāvīgi dusmīgs. Kā runāt par šīm lietām, lai mani sadzird?

Elvita Rudzāte atbild: Bērns ģimenē un pasaulē notiekošo uztver savādāk nekā pieaugušie. Ja bērns ir kļuvis pret vecākiem tik negatīvas, tas nozīmē, ka viņš vecākus vaino kaut kādās problēmās.

Bērna iekšējā pasaulītē ir konflikts. Viņš ar to netiek galā un viņam ir nepieciešama palīdzība no malas.

Bieži cēlonis ir mīlestības trūkuma izjūta. Bērns katru vecāku aizrādījumu uztver kā pierādījumu, ka vecāki to nemīl. Kad bērns ir kļuvis pavisam spurains, tas nozīmē, ka viņš jau vairs negaida vecāku mīlestību un pats mēģina tikt galā ar savām problēmām. Iespējams bērnam ir depresija, jo depresijas gadījumā bērni ir negatīvi noskaņoti un neko nevēlas darīt. Es ieteiktu bērnu aizvest pie bērnu psihologa, jo bērnam ir nepieciešama uzticamības persona, ja viņš vairs neuzticas vecākiem.

Kāpēc bērns neuzticas vecākiem? Bērns ir vīlies vecākos, jo tie nav piepildījuši viņa gaidas. Runa nav par materiāliem labumiem, runa ir par mīlestību, kuru bērns gaida visvairāk. Īpaši, ja ģimenē ir vairāki bērni, tad var rasties situācija, ka kāds no bērniem jūtas mazāk mīlēts.

Iesaku Simonai katru dienu lūgties par savu bērnu, t.i., skaitīt lūgšanas, Dievišķo enerģiju veltot bērnam, kā arī bērnam apliecināt savu beznosacījumu mīlestību.

Nevajag gaidīt, lai bērns sadzird vecāku teikto. Bērns visu dzird, bet ja bērns ignorē vecāku teikto, tas nozīmē, ka viņš protestē un protests visbiežāk ir saistīts ar bailēm “mani nemīl”. Tāpēc galvenais ieteikums ir mīlēt bērnu bez nosacījumiem, tad bērns kaut kādā brīdī atvērsies piedošanai un nevēlēsies sāpināt savus vecākus.

Tā kā Simona nav oficiāli reģistrējusi attiecības ar bērnu tēvu, iespējams, ka bērns jūtas nedroši par vecāku savstarpējām attiecībām un arī tas var viņā radīt depresīvas izjūtas, jo bērns nospiež savas bailes. Tāpēc ļoti svarīgi sakārtot savstarpējās attiecības tā, lai bērnos nerastos šaubas par vecāku savstarpējo mīlestību, kas bērnam ir tik svarīga.