Kā runāt par tikumību? 07.02.2024

Sveicināti!

Paklausījos Jūs lekciju “Tikumības mācības pamati” un man gribētos vērst Jūsu uzmanību uz vienu, manuprāt, svarīgu momentu, kas runājot par tikumību netika apskatīts. Ja cilvēkiem stāsta, ka tikumība ir tikai kaut kādi likumi, baušļi, noteikumi, pienākumi, kas jāpilda, tas mūsdienu cilvēkos rada pretestību, jo cilvēku apziņa lielā mērā ir dezorientēta ar aplamo brīvības izpratni, kas visādos veidos tiek sabiedrībā popularizēta. Tādēļ domāju, ka labāk būtu tikumus definēt kā Augstākā Saprāta cilvēkiem sniegtus gudrus padomus. Un cilvēkam ir atstāta brīva izvēle, tos ievērot, vai neievērot un baudīt savas izvēles sekas.

Dzīvot saskaņā ar tikumības principiem, tas nav tikai labi – tas ir gudri. Dzīvot pretēji tikumības principiem, tas nav tikai slikti – tas ir dumji. Labais un sliktais kā vērtēšanas kritēriji provocē cilvēkus uz šo vērtējumu apstrīdēšanu, bet gudrības un muļķības izvirzīšana par vērtēšanas kritērijiem, cilvēkiem liek domāt.

Par tikumību, brīvību un daudz ko citu esmu rakstījis savā grāmatiņā “Būt latvietim.” kā arī publikācijās “Dievapziņa – strīdēties vai mēģināt saprast?”, “Par dzīves mērķiem un jēgu.”, “Kas cilvēku padara par cilvēku” u.c. Ja uzskatāt, ka kaut kas no tā varētu būt noderīgs Jūsu lekcijās vai diskusijās, internetā ar to var iepazīties un izmantot.

Visu labo vēlot!
Jānis Miezītis.

Elvitas Rudzātes komentārs: Man patīk Jāņa Miezīša ieteikums. Arī es pēdējos gados vairāk cilvēkus iepazīstinu ar Augstākā Saprāta dotajām dzīves gudrībām un tās patiešām cilvēki labāk pieņem. Tomēr tai daļai garīgā ceļa gājēju, kas iet apzinātu garīgās izaugsmes ceļu, piemēram, izglītības programmas “Domātājs” dalībnieki, turpinu skaidrot Dievišķos dzīves likumus, jo viņi ir gatavi izprast pasaules kārtību, kuru nosaka Dievišķie dzīves likumi.