Kā sadzīvot ar izkaisīto sklerozi? 07.01.2023

Inguna jautā: Kā sadzīvot ar izkaisīto sklerozi?

Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā izkaisītā skleroze jeb multiplā skleroze ir tāda cilvēka slimība, kas atmetis sev ar roku. Tā rodas kā atbilde uz dziļi slēptām skumjām un bezjēdzības izjūtu. Saslimst darbaholiķi, kas nesaudzē ne sevi, ne citus, bet kļūst arvien ļaunāki, ja plāni nepiepildās. Saslimst sportisti, kam par spīti īpašai trenētībai un pilnīgai atdevei sportam, veiksme izslīd no rokām. Šī smagā tradicionālajā medicīnā nedziedināmā slimība rodas no zaudējuma sāpēm un dusmām, kad cilvēks nesaņem to, pēc kā tiecies. Jo ilgāk viņš nolēmis smieties par dzīvi un tā slēpt savas dusmas pret dzīves netaisnību, jo bezcerīgāk sabrūk viņa muskuļi.

Šāda muskuļu sabrukšana parasti mēdz būt ļoti kareivīgas mātes bērniem. Mātes cīnītājas dusmas, viņas vēlēšanās pārspēt citus nomāc ģimeni un iznīcina bērna muskuļus, lai gan pati māte meklēs vainu vedeklā vai znotā. Šo slimību izraisa dusmas, kas uzkrājas, no tā, ka no viņiem pieprasa pašu pūliņus. Nemitīga dvēseliska un fiziska pārslodze mājās, skolā, darbā, pret ko cilvēks neuzdrošinās protestēt un kas viņam, klusējot liek sevī krāt dusmas, tagad cilvēkā radījusi iespēju vairs nepiepūlēties, jo nu viņš ir slims. Viņa zemapziņā mājo bailes izveseļoties un bailes atbrīvot savas dvēseles sāpes. Viņš mēģinājis pierādīt, ka ir kā vērts, bet viņa centienus neviens nav novērtējis. Slimība norāda, kas notiek, ja cilvēkam nav savas gribas, bet viņš izpilda citu gribu.

Man reiz bija pieredze sniegt palīdzību sievietei, kura bija izkaisītās sklerozes dēļ nonākusi ratiņkrēslā un pārvietojās tikai ar citu palīdzību. Es sapratu, ka viņa patiesībā negrib izveseļoties, jo viņai patika, ka citi par viņu rūpējas un nav jāuzņemas nekāda atbildība. Vienā no mūsu sarunām es liku viņai pašai piecelties no ratiņkrēsla, iedevu tikai savu pirkstu, kur pietureties. Sieviete teica, ka viņa nevar piecelties, bet es teicu, ka var un lai tik ceļas aukšā. Sieviete piecēlās, un tad es teicu, lai uz mašīnu viņa iet pati, ka ratiņkrēslu viņas asistente aizvedīs. Sieviete teica, ka viņa to nevar, bet es teicu, ka var un sieviete pati aizgāja līdz mašīnai tikai pieturoties pie manas rokas trešā pirksta. Sievietes asistente bija lieciniece it kā brīnumam, kas notika, bet tas nebija brīnums. Vienkārši es atklāju sievietei, ka viņa spēj daudz vairāk nekā pati domā.

Kā sadzīvot ar izkaisīto sklerozi? Atbilde: Jāmaina sava domāšana un attieksme pret dzīvi. Svarīgi sākt izprast dzīvi, kāpēc dzīvē notika tā kā notika, kāpēc tika piedzīvotas neveiksmes, jāiepazīst Dievišķie likumi un vispārcilvēciskās vērtības, jāapzinās sevi kā vērtību, jāierauga savi resursi un iespējas, atstājot rezultātu Dieva ziņā. Ļoti svarīga ir ticība Dievam un sev. Bez atgriešanās pie Dieva, manuprāt izveseļošanās nav iespējama.

Citiem vārdiem sakot, ļoti svarīgi ir mācīties – apgūt Dievišķo zinātni un gūtās zināšanas praktizēt dzīvē, rezultātu atstājot Dieva ziņā. Tikai Dievs lemj par veselību un atveseļošanās rezultātu, jo tikai Viņš redz kādas domas domā slimnieks, kas notiek slimnieka dvēselē un ko viņš ir sapratis no dzīves likumiem un mācībām.

Iesaku Ingunai noklausīties Piedošanas mācības e-seminārus (informācija šeit), piedalīties apziņas paplašināšanas semināros Sokrata tautskolā (informācija par tuvāko semināru šeit) un piedalīties sociālā uzņēmuma “DVĒSELES MIERS” sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena” (informācija par tuvāko grupu attālināti šeit un tuvāko grupu klātienē šeit).

Svarīgi ir nepadoties, bet strādājot ar sevi darīt visu, lai Dievs sniegtu žēlastību un notiktu atveseļošanās.