Evita jautā: Mani ir patiesi uzrunājuši Elvitas E-semināri, tomēr lūdzu man palīdzēt izprast tēmu, kas dotajā brīdī man nav izprotama. Tēma ir mana vīramāte, esmu jau gadu kā precējusies ar kārtīgu un uzticamu cilvēku, kuru ļoti augsti vērtēju savā dzīvē, nesen arī mums piedzima pirmdzimtais dēliņš. Vīramāte ir ļoti jauka un izpalīdzīga, tomēr
jau vairāk kā 2 gadus, kopš pazīšanas, cīnos sevī ar domu, vai nav par daudz uzmanības, viņa vēlas vismaz reizi nedēļā apskatīt un zināt, kā mums klājas, vēlas ļoti bieži auklēt mazdēlu, un arī situācija pirms tam bija, ka ļoti uzrauga savu dēlu, vēlas kopīgi doties uz ģimenes pasākumiem un vispār regulāri kopā būt, arīdzen padomi un ieteikumu ļoti daudz skan, tomēr esmu pēc dabas patstāvīga un man ir ļoti grūti pieņemt tik lielu interesi un būt kopā ir par daudz, kaut arī dziļi sirdī jūtu, ka viņa vēl labu un tā kā dzīvo viena, ir šķīrusies, tad liekas ka viņa vēlas tikai būt kopā ar saviem bērniem un mazbērniem.
Viss jau būtu labi, bet es cīnos sevī un bieži konfliktēju ar vīru dēļ visa šī, es vēlos izprast kāda tā ir man dzīves mācība, kā man būtu jārīkojas turpmāk, lai atbrīvoties no dusmām, ko man bieži izsauc šī situācija. Vīrs ļoti augsti vērtē savu mammu un ciena, viņš uzskata, ka viņa nāk ar labu un man vajadzētu pieņemt… Iespējams, bieži es jūtos sliktāka un ir sacensības gars, ka es nemāku un nevaru saprasties ar savu vīru tik labi kā viņi savā starpā. Jūtos varbūt lieka un ne tik perfekta. Jāmin, ka manas attiecības ar savu māti nav tik sirsnīgas, un tieši tas viss salīdzinājums izraisa negatīvas emocijas un daudzus strīdus ar vīru, kā man rīkoties un kāpēc esmu šādā situācijā?
Elvita Rudzāte atbild: Evita ir ļoti līdzīga vīra mātei. Ja vīramāte ir pieķērusies savam dēlam un mazbērnam, tad Evita tieši tāpat ir pieķērusies savai ģimenei un nevēlas ne ar vienu dalīties, pat ar vīramāti nē. Tāpēc viena no Evitas mācībām ir pieķeršanās mācība.
Otra mācība ir salīdzināšana. Visas problēmas sākas no salīdzināšanas. Ja cilvēki neko nesalīdzinātu, tad viņiem būtu vieglāk pieņemt dažādo. Tieši tāpēc, ka cilvēkus jau no bērnības salīdzina, tieši tāpēc attīstās šī vēlme salīdzināt. Nav iespējams visos jautājumos būt labākajam. Vienmēr būs kāda joma, kur tev neveiksies tik labi kā citiem. Tāpēc nevajag salīdzināt, bet gan koncentrēties uz to, kas tev padodas. Ja Evita koncentrēsies uz savu talantu attīstību, tad viņai nebūs jādomā par saviem trūkumiem un mazvērtības komplekss pazudīs. Tāpēc Evitai ir jāmācās neko nesalīdzināt, bet priecāties, ka viņai ir tik laba vīramāte, ka ir kam atstāt bērniņu, kad pašai nepieciešams laiks priekš sevis.
Tāpat Evitai ir jāpriecājas, ka viņas vīrs mīl un ciena savu māti. Vīrietis, kas ciena savu māti, cienīs arī savu sievu. Tāpēc Evitai nedraud tāds sieviešu liktenis kā citām sievietēm, kas cieš no vīra pazemojumiem. Evitai tikai ir jāiemācās redzēt situācijā labo un par to priecāties, nevis radīt problēmas, kur viņu patiesībā nav, kā arī ļoti svarīgi Evitai ir sakārtot attiecības ar savu māti, jo citādi ģimenes karma var tikt nodota tālāk, un vēlāk viņai varētu būt attiecību problēmas ar saviem bērniem.