Kā saglabāt ģimeni? 20.12.2017

Gatis jautā: Rakstu Jums jo vairs neredzu ceļu un meklēju atbildes. Pat lasot daudzos rakstus domatajs.lv nespēju rast pilnu atbildi, daļēji domu graudi ir, bet nespēju to sev sakārtot tā, lai tomēr varētu virzīties uz priekšu.

Situācija ir tāda, ka mēs ar sievu esam kopa jau 10 gadus un šogad svinējām arī 5 gadu kāzu jubileju. Mums ir dēls (4 gadi). Pēc dēla piedzimšanas sievai bija pēcdzemdību depresija, kas beigās ievilkās uz aptuveni 4 gadiem. Šajā laika posmā vēl, kad dēlam bija nepilns gadiņš, pieteicās otrs mazulis, kurš diemžēl mūs pameta, bija jāveic piespiedu aborts, jo mazais jau bija nedzīvs. Tam visam pa vidu (nepilnus 4 gadus atpakaļ) es nesen biju sācis strādāt labā darbā ar pietiekami lielu algu un, protams, pie tā turējos, kā mazs bērns pie konfektes, jo tas taču bija tas, ko biju sapņojis visu dzīvi. Darbs ārpus darba laika tā bija norma, un tas ir iemesls kādēļ tagad to pametu. Vēlos tomēr būt vairāk kopā ar ģimeni.

Šajā laikā, protams, daudz par maz laika veltīju sievai, bērnam vēl centos, bet sievai patiešām palika ļoti maz. Ņemot vērā arī viņas depresiju tas nebija viegli, jo bieži nācās paturēt sakāmo pie sevis, lai tikai nebūtu atkal bļaušanas un scēnas. Vairāk to, protams, darīju dēļ dēla, lai viņam tas nav jāredz un jādzird, jo patiesi esmu vēlējies un arī vēlos, lai viņš savu māti mīl. Kad aptuveni gadu atpakaļ sapratu, protams, ka starp mums bija jau siena, gan jau pat vairākas, jo es emocionāli nebiju viņai blakus, kad to vajadzēja, jo darbs sauca un dēlam bija jāvelta uzmanība. Protams, centos viņai veltīt uzmanību, bet viņai tas nešķita gana (gan jau domas “mani nemīl”). Tagad es arī, protams, saprotu, ka tas nebija gana, bet pat tagad nespētu tik daudz emocionālu atbalstu iedot, cik viņa vēlējas tad. 

Papildus tam svarīgs aspekts ir tas, ka man “garšo” alkohols, lai arī nevarētu teikt, ka ar to aizrāvos vājprātā, bet pie kaut mazākā iemesla, protams, to lietoju, kas viņai savukārt izraisīja riebumu, jo alkohola iespaidā pret viņu laidu ārā savas negatīvās emocijas, kas bija uzkrājušās un ko nelaidu ārā esot skaidrā. Tagad jau kādu laiku alkoholu nelietoju vispār. Tas, kas mani satrauc, ir tas, ka mums nav bijušas attiecības jau kopš depresijas sākuma, nedz intīmas (precīzāk ļoti reti, reizi 2 mēnešos varētu būt), nedz tuvas. Pēdējos 2 gadus viņa ļoti ir pievērsusies Jūsu rakstiem un arī bijusi pie Jums uz semināriem. Viņa ir tik aizņemta jau šos 4 gadus ar vispirms depresiju un tagad 2 gadus ar sevis sakārtošanu, ka esmu palicis novārtā, un lai arī mums ir bijušas sarunas gan mierīgas, gan ne tik mierīgas, man pacietība sāk lēnām beigties un grūti gaidīt, kad atkal varēsim būt kopā. Esam daudz ko mēģinājuši, gan atsevišķi devušies ceļojumā, gan centušies pavadīt tikai laiku divatā, bet esam ļoti atsvešinājušies. Man parādās nelāgas domas par to, ka tieku krāpts (jo nav intīmas dzīves), lai gan iespējamība ir maza un grūti man tam ticēt, gan domas, ka neesmu gana labs, gan savādāki “tarakāni”. Ko man darīt, jo vēlos būt ar viņu kopā, bet nezinu, cik vēl pacietības man būs gaidīt.

Elvita Rudzāte atbild: Pat, ja partneri ir atsvešinājušies, vienmēr ir iespēja meklēt ceļu vienam pie otra, t.i., atkal satuvoties un attīstīt mīlestību vēl spēcīgāku nekā tā bija attiecību sākumā. Svarīgi ir atbrīvot visas sienas, kas aizšķērso mīlestības enerģijas plūsmu starp partneriem, īpaši bailes “mani nemīl”, aizvainojumus, vēlmes, nosacījumus un atvērties piedošanai.

Gata sievai neizprastā mācība ir došana un ņemšana, kā arī dažādas vēlmes. Viņa grib saņemt un apmierināt savas vēlmes, tāpēc arī ir neapmierināta ar dzīvi, kas izsauc depresijas simptomus. Gatim es iesaku būt PACIETĪGAM. Ja viņa sieva ir sākusi meklēt atbildes, tas nozīmē, ka pienāks brīdis, kad viņa sapratīs savas kļūdas un spēs Gatim piedot viņa kļūdas. Pašlaik vēl piedošanai viņa nav atvērusies, jo nav vēl izpratusi savas neapgūtās mācības, bet viņa ir ceļā. Nav iespējams apziņas līmeni paplašināt ātri, tam ir nepieciešams laiks. Arī Gatim ir jādomā, kādas mācības viņam ir jāapgūst, bet viena no mācībām ir skaidri redzama – tā ir pacietība. Pacietība ir ārkārtīgi svarīga cilvēciskā īpašība un ģimenes attiecībās tā patiešām dominē.

Šobrīd ir piedošanas laiks, Ziemassvētku laiks, kas ir brīnišķīga iespēja abiem pielikt punktu pagātnes nebūšanām un sākt jaunu dzīvi. Iesaku Gatim padomāt kā šajā laikā iepriecināt sievu un lēnām tuvoties. Sākumā pietiek, ja abi partneri apskaujas un ieskatās viens otram acīs. Pēc iespējas biežāk apskaut sievu un tad jau lēnām sieva atvērsies. Iespējams viņa sevi noniecina kā sievieti, kas var būt iemesls atturībai. Sievieti iedrošina ne tikai glāsti, bet arī mīļi vārdi.

Ģimenes svētībai ļoti svarīgi ir partneriem atgriezties ticībā pie Dieva, lūdzot palīdzību Dievam izveidot laimīgu ģimeni. Jo cilvēks tuvāk Dievam, jo vairāk no viņa plūst mīlestība, un tieši tās trūkums ir radījis Gata ģimenē nesaskaņas. Tāpēc mans ieteikums abiem partneriem ir sākt lasīt svētos rakstus, skaitīt lūgšanas un lasīt rozārijus, ikdienas situācijās ievērojot Dievišķos likumus jeb dzīvojot pēc Sirdsapziņas.

Viss izdosies, ja tikai ir vēlēšanās!