Kā saglabāt iekšēju mieru 17.07.2017

Katram cilvēkam ik pa laikam ir saskarsme ar negatīvām situācijām, kas vairumā gadījumos rada negatīvas emocijas. Mācībā ir teikts, ka mums ir jāprot uz visām negācijām paskatīties mierīgi, neieliekot tajās savu enerģiju. Kāds no jums teiks: “Viegli pateikt, bet kā to izdarīt?”

Iekšēju mieru mēs spējam saglabāt, tad, ja izprotam negatīvās situācijas sniegto mācību, t.i., piemēram, ja tevi kāds nepatiesi apvaino, tu centies izprast kāpēc esi sev piesaistījis apvainotāju. Dievišķais Piesaistes likums māca – līdzīgs piesaista līdzīgu. Tātad, ja tevi apvaino, iespējams tu arī kādu apvaino. Tie, kuriem ir vainas izjūta, tie bieži apvaino paši sevi. Tāpēc galvenais, ko apvainotājs norāda, atbrīvo savu vainas izjūtu un turpmāk nesodi ne citus, ne sevi.

Tomēr mācību izpratne ir tikai pats sākums, lai iegūtu iekšēju mieru, jo pamatā tā ir prāta nomierināšana. Daudz dziļāks iekšējs miers rodas tad, ja cilvēks sāk atgriešanās Ceļu pie Dieva. Daudzi nesaprot šos manus vārdus, domājot, ka es aicinu pievienoties kādai reliģiskai konfesijai, bet ticība Dievam vēl nenozīmē, ka esi pievienojies reliģiskai konfesijai.

Piemēram, es neesmu pievienojusies nevienai reliģiskai konfesijai, jo esmu sapratusi, ka Dievs ir visā un visur, bet galvenais es zinu, ka tas mājo manā sirdī. Jo vairāk manī attīstās ticība Dievam, jo mierīgāk pieņemu dažādus negatīvus ārējus kairinājumus. Tas gan nenozīmē, ka esmu vienaldzīga, vienkārši spēju uz tiem mierīgi paskatīties.

Piemēram, šogad vasara ir mēreni silta un bieži līst lietus. Vasaras laikā Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā notiek daudz pasākumu, tāpēc svarīgi ir laika apstākļi. Pēdējā nedēļas nogalē bija divi pasākumi. Vairākas nedēļas atpakaļ laika prognozes liecināja, ka nedēļas nogale būšot vēsa un lietaina, bet īsi pirms tam, tā izmainījās un bija brīnišķīgi siltas vasaras dienas bez lietus. Es nesatraucos par laika apstākļiem, jo zināju, ka tie būs tādi, kā to vēlēsies Dievs un Viņš atalgoja manu mieru ar jaukiem laika apstākļiem.

Man šovasar bija iespēja iepazīt arī gluži pretēju pieredzi – parkā bija pieteicies jaunlaulāto pāris uz attīrīšanas rituālu. Rituāls bija ieplānots pēcpusdienā plkst.15.00. Apmēram līdz plkst.14.00 bija mierīgs laiks, bez lietus, bet tieši tad, kad sāka ierasties pirmie viesi, sāka līt sīks lietutiņš. Es nolēmu rituālu vadīt bez lietussarga, bet visi pārējie kāzu viesi centās sevi pasargāt no lietus. Dīvainākais bija tas, ka man bija sajūta, ka man virsū nelīst, kaut arī redzēju, ka visi rituāla dalībnieki slēpās no lietus. Es pie sevis domāju, ka tādu brīnumu vēl neesmu piedzīvojusi, ka man vienīgajai nelija lietus, bet patiesībā lietus bija tik smalks un maigs, ka es to nejutu. Protams, es biju izmirkusi līdz ādai, bet tas bija noticis nemanāmi un neradīja nepatīkamas izjūtas. Patiesībā tā bija brīnišķīga mazgāšanās, ne tikai mani nomazgāja, bet šī mazgāšanās bija nepieciešama jaunlaulātajiem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi gribēja sākt jaunu un pavisam citādu dzīvi, bet aiz muguras bija daudz pieļautu kļūdu, piemēram, ilglaicīga dzīvošana kopā, nereģistrējot attiecības, dusmas un strīdi utt.

Iekšēju mieru rada izpratne, ka tu nekad nevari būt viens, jo vienmēr ar tevi ir Augstākie spēki, kuri ir gatavi grūtā brīdī sniegt tev palīdzību, ja tikai tu Viņiem to lūgtu, jo Dievišķais Likums neļauj Viņiem sniegt palīdzību, ja tā netiek lūgta. Tomēr man ir bijusi saskarsme ar ticīgiem cilvēkiem, kuri jūtas vientuļi un izjūt lielu nemieru. Kāpēc tā? Tāpēc, ka viņi Dievu neprot saskatīt visur un visā. Tāpēc, ka viņi ir nodalījuši laicīgo dzīvi no garīgās pasaules. Iekšēju mieru tu gūsti tad, ja tu laicīgā dzīvē proti saskatīt Dievu, t.i., ja arī grūtās situācijās tu redzi Dieva klātbūtni, izprotot kāpēc Viņš pieļauj šādu grūtu situāciju. Mācībā ir teikts, ka tie, kuri sastopas ar īpaši grūtām dzīves situācijām, tos īpaši mīl Dievs. Tikai nelaime tā, ka šie cietēji bieži neizprot šādi izpaustu Dieva mīlestību. Kā tik lielās ciešanās izpaužas Dieva mīlestība? Caur lielām ciešanām cilvēka garam tiek dota iespēja strauji augt garā un šī attīstība parasti ir liels lēciens uz priekšu. Citiem vārdiem sakot, Dievs dod cietējiem iespēju ātrāk apgūt mācību vielu nekā citiem. Simboliski tas būtu, ka tu viena mācību gada laikā apgūsti divu vai trīs klašu mācību vielu.

Tikai spēcīga ticība spēj dot iekšēju mieru, un tieši tāpēc ticība ir jāattīsta, bet to var izdarīt tikai tad, ja apgūsti Mācību un sāc to praktizēt ikdienas situācijās. Dievs redz, kuri patiesi cenšas atgriezties pie Viņa, un kuri tikai tēlo ticīgos. Necentieties apmānīt Dievu. Dievs atļauj mums kļūdīties, bet apmānīt Viņu nav iespējams. Bez kļūdām neviens neko nav izdarījis, arī Gaismas Skolotāji, kas ir bijuši iemiesojumā uz Zemes, ir pieļāvuši kļūdas, bet tās ir bijušas nepieciešamas, lai notiktu cilvēces attīstība. Tāpēc nebaidieties kļūdīties, baidieties no bezdarbības.

Iekšējs miers attīstās, ja ļaujies Dieva gribai un pieņem visas dzīves situācijas ar pazemību. Mācībā ir teikts, lai mēs vērojam dzīves devīgos brīžus un arī dzīves sitienus, nepieķeroties ne vienam, ne otram. Šie vārdi pasaka, ka iekšējs miers mums jāsaglabā visās dzīvēs situācijās, mācoties vērot dzīvi it kā no malas – it kā skatītos izrādi vai filmu. Tad, kad jūs spēsiet uz dzīvi skatīties kā skatītājs, tad arī jūs būsiet apguvuši prasmi neielikt enerģiju tur, kur to nav nepieciešams ielikt. Tad jūs spēsiet izšķirt, kur jums jātērē sava enerģija un jūs to netērēsiet nelietderīgi. Tad jūs izjutīsiet iekšēju mieru, kuram blakus stāv iekšēja laimes izjūta, kas ir klusa un pavisam mierīga.

Autore: Elvita Rudzāte