Kā saprast, kam ir taisnība? 24.08.2024

Sieviete jautā: Vēršos ar lūgumu palīdzēt izprast un atrisināt problēmu. Šī problēma dzen mani pilnīgā izmisumā.

Nezinu vēl piemērotāku saitu, kurā varētu uzdot šos jautājumus.

Esmu liels domātājs cauri dzīvei, jau no mazotnes. Esmu lasīju neskaitāmi daudz informācijas it sevišķi psiholoģiskas, spirituālistiskas, garīgas. Informāciju ir šausmīgi daudz, bet kur ir tā taisnība? Kur ir taisnība, bez dogmātisma?

Viss dzīvē ir polārs, visam ir labais un sliktais, bet kura no filozofijām ir taisnība? Kā vispār var noteikt kas ir pareizs, bez dogmas?

Piekrītu, ka ir kopējais, pat salīdzinoši daudz. Taču mūsdienu filozofijas,  kuras ir vairāk mūsdienīgas un pilnībā “it kā” atkrīt no vecajām, labi zināmajām filozofijām un reliģijām.

Sakot, ka katra nākamā paaudze nāk lielāku apziņu.. Tātad, mūsdienu filozofijas ir pareizas?

Daži to nosauc kā attīstību. Gara apzinātību, piecelšanos – ka cilvēkam ir jāizprot, ka viņš veido savu likteni no savām domām, darbībām. Ir neskaitāmi daudz manifestāciju tehniku, kurā cilvēks var sasniegt savu vēlmi, sajūtu, notikumus.

Jā, es no budisma jau zinu, ka vēlmes ir nelaimju sakne, bet ja nu tā vēlme tomēr ir dvēseles vēlme?

Ja nu tieši vēlmes attīstība iedos gudrību?

Ja nu dvēsele grib piedzīvot, teiksim bagātību, vai slavu, vai ietekmi? Vai piemēram, kā tas ir, kad saistās attiecībās un ātri tās pārtrauc? Kā tas ir lietot narkotikas?

Tas viss protams ir destruktīvi, bet dvēselei vajag visas pieredzes? Tad sanāk, ka dvēsele pati sevi dzen postā?

Dvēselei vajag dažādas pieredzes, vai ne tā? Tātad, sanāk ka jāizdzīvo viss?

Gan labais, gan ļaunais?

Līdzīgi, kā var zināt kad ir labi, ja nekad nav bijis slikti ? Dvēsele taču arī mācās, aug.

Varbūt ir  dvēseles kurām jāiemācas no tā, ka iegūst, to ko cilvēks no ego prāta vēlas, lai augtu un mainītos, un tāpēc manifestācijas nostrādā?

Tad es prātoju, vai manifestācijas ir labas? Jā, tās noteikti attīsta egoismu, bet ir cilvēki, kurām tās nostrādā.. Kāpēc Dievs to pieļauj?

Jā, Dievs devis brīvo gribu, bet tajā pašā laikā Diktāti runā par to, ka sākas ilūzijas savākšanas laiks un visi, kas tai pretosies, tiks izoperēti kā vēzis no cilvēka ķermeņa..

Tad sanāk, ka Dievs dod brīvo gribu, bet tajā pašā laikā pazudinās dvēseles, ja neklausīs Dieva gribai?

Sanāk, ka mēs esam kā kalpi Dievam?

Manifestētāji parāda, ka var dzīvot vieglas un laimīgas dzīves..

Ir pat viens cilvēks, kurš ar meditāciju sevi piecēla no ratiņkrēsla… Šodien viņš neskaitāmiem cilvēkiem māca meditācijas tehnikas, kas palīdz atgūt dvēseles mieru, veselību.

Cilvēki bija rakstījuši brīnišķīgas atsauksmes. Daži piebilda, ka pārtraucot taisīt prakses, veselība atkal nojuka. Uzsāka praksi par jaunu, veselība atkal atgriezās. Interesanti ir arī tas, ka šie cilvēki kas atgriež veselību ar meditācijas palīdzību nesapņo par lielām naudām, vai varām, bet tiešām izjūt sirdsmieru, siltumu, atver sirdis. No viņiem it kā ” staro”. Ļoti daudzi cilvēki dažādos vecumos dalās ar lielisku pieredzi no šī vīrieša meditācijām. Meditācijas ir balstītas uz smadzeņu viļņu darbību un ir iesaistīta zinātne un to pētījumi.

Tad kā sanāk, šie cilvēki izveseļojās, bet neapgūst mācību, bet it kā atver sirdi, izraudās un viss?

Sanāk savā veidā kā “vieglais ceļš pretī brīvībai”.

Ja tā, tad kāda jēga dzīvei?  Sanāk ka pazūd jēga..

Pati īsu laiku praktizēju šī vīrieša meditācijas. Jā, piedzīvoju vieglumu, piedzīvoju emociju izlādi, bet piedzīvoju arī to, ka pie manis piekļuva apsēdējs. Naktīs cēlos aiz bailēm un redzēju mošķus, un dīvainas acis, un arī izkropļotas sejas.. Trauksmes līmenis pieauga..

Biju pilnīgā neizpratnē.. Sajutos tā, ka esmu kaut kāda retā dvēsele, kura ir vienkārši nolādēta..

Paldies, paldies Dievam, skaitot Tēvreizi katru Dienu, vairākas reizes pēc kārtas, parunājot ar Māti Mariju, izsūdzot grēkus, klausoties mantras un labu, dziedinošu mūziku ir kļuvis neskaitāmi vieglāk.

Bet jautājums ir atklāts.. Kāpēc man bija tik briesmīga pieredze?

No cita skolotāja zinu, ka mošķus un šausmas redz tāpēc, ka trešā acs atvērās un zemapziņa nav attīrīta, tāpēc redz šausmas. Tas skolotājs sev attīrīja zemapziņas blokus un mošķus vairs neredzot un dzīvojot tīri vai Nirvānā.

Arī šī skolotāja mācību izmēģināju, un piedzīvoju trauksmes pasliktināšanos..

Zinu, ka ir daudz viltus skolotāji… Bet viņiem ir sekotāji, kuri apliecina, ka metodes tiešām strādā un palīdz..

Es sevi izjūtu kā pilnīgu muļķi, jo man nestrādā.. tieši pretēji, es piedzīvoju slikto..

Ļoti labu laiku atpakaļ mani interesēja izziešana no ķermeņa. Daudzi ievērojami cilvēki pasaulē stāstīja, cik labi var paplašināt apziņu, redzējumu tieši veicot šo praksi. Man vienmēr vilina visas prakses kas paplašina apziņu, vai arī ļauj piekļūt dvēselei.

Man šī prakse neizdevās, bet pagāja laiks, un kad biju saslimusi ar augstu temperatūru, man sanāca negribot šis process. Es piedzīvoju šausmas..  Bet ir neskaitāmu daudzums cilvēki, kas liecina par pretējo, ka ir tik forši un patīkami, iegūst atklāsmes, utt..

Kāpēc tā? Neskaitāmi kāpēc..

Tāpat seko jautājums, vai jābūt dvēselēm, kuras turpina ilūzijas veidošanu, jo viņas aug..?

Bet Valdoņu diktāti saka, ka sākas ilūzijas savākšanas laiks.. Tad sanāk, ka dvēseles, kuras joprojām mācās, tiks iznīcinātas, jo vēl nav pietiekami augsti izaugušas? Kur tad paliek brīvā griba? Sanāk, ka brīvā griba arī ir ierobežota.

Vai arī tad sanāk, ka dvēselei ir jāpasteidzas savā izaugsmē, sanāk, ka ir jāsteidzas un nevar prātīgā tempā izmācīties savas mācības.. Kā tad tā?

Tāpat kā arī uzskats, ka ja mēs esam Dieva daļiņa, tad sanāk, ka viss ir Dievs, un nav ļaunā, jo viss ir duāls – ar labo un ļauno.

Sanāk, ja viss ir Dievs, vai sātans vispār eksistē? Dievs taču sūta cilvēkiem pārbaudījumus.. Bet..

Ja sātans tomēr ir..

Sātans ir labs un ļauns, un sanāk ka arī Dievs ir labs un ļauns. Bībelē tiek skaidri norādīts, ka Dievs var arī sodīt un būt stingrs neskatoties uz to ka mīl visus.

Šeit arī var jau uzsākt diskusijas par Bībeles patiesumu, jo Bībele ir tulkota neskaitāmos tulkojumos dažādās valodās. Katrs tulkojums nedaudz atšķiras. Turklāt kāds izlemj, kurus rakstus ielikt vai izņemt no Bībeles. Tulkotāji ir bijuši daudz. Bet tulkoja Bībeli cilvēki kuri arī nav pilnība, jo neviens nav pilnība. Tātad tulkoja nepilnīgas apziņas cilvēki.

Kā arī Bībeli var interpretēt tik ļoti daudzos veidos..

Kas tad ir īstais un pareizais veids tā tulkošanai?

Turklāt palasot Bībeli pamanu, ka tajā sastopamas pretrunas.

Bībele ir rakstīta simbolu valodā.. Katrs interpretē pa savam…

Valdoņu Diktāti skaidri norāda, ka cilvēka gars savā apziņas pakāpē ir pats zemākais, un ka mums jāturpina būt bērniem, kuri izzina Dievu..

Tātad.. Cilvēks vēl neko nesaprot?

Sanāk, ka mēs kā akli kaut kur dodamies un pat nezinām kur, jo neizprotam Dievu?

Rokam tālāk..

Tajā pašā laikā Sātans ir ļoti labs, jo tieši cauri ciešanām var cilvēkus vest pie prāta un likt tiem mainīties, augt. Tajā pašā laikā var uzskatīt, ka ciešanas ir Dieva dāvana, jo caur ciešanām varam tuvoties Dievam, ja ar ciešanām strādājam..

Tad ir cilvēku bars kas paziņo, ka ciešanas mēs paši uztaisām tās paši manifestējot..

Tajā pat laikā, ja Dievs cilvēkam dod naudu, vai mantas, sanāk ka Dievs fiziski palielina ilūziju?

Cik daudz naudas un mantas mums patiesībā vajag? Ir cilvēki, kuri ļoti nabadzīgās valstīs dzīvo lielās kastēs.. Kāpēc mums vajag dzīvokli vai māju? Sanāk, ka tas viss nav vajadzīgs, un tā jau ir greznība, kura ir lieka, jo citā zemē tā ir augsta bagātība..

Ja dvēseles no iepriekšējām dzīvēm ļoti daudz karmas uzkrāj, tad sanāk, ka mums pašiem no ļoti daudz kā jāatsakās, lai nosegtu karmisko parādu?

Varbūt dzīvošana tādā greznībā kā dzīvoklis vai māja, Dieva acīs jau nav pa prātam, jo citur dzīvo lielās kastēs?

Vai pēc Dieva prāta mums visiem jākļūst par mūkiem?

Par manifestācijām esmu prātojusi.. Vai tā nav kā ” Dievišķās enerģijas zagšana savam labumam”?

Tāpat esmu dzirdējusi , ka svarīgi ir pašam justies labi, jo tad izstaros labu sajūtu un apkārtējie jutīsies labi.. Un jādara viss, lai pašam labi, jo tas dos citam labumu.. Ja vienam vajag briljantus, lai justos labi, tad tam cilvēkam tiešām to vajag, jo galvenais justies laimīgam…

Biju arī lasījusi Siņeļņikova darbu. Kurā viņš nedaudz savādāk skaidro veselības problēmas no dvēseles redzējumu nekā to dara Luule Viilma.  Bet abiem ir sekotāji, abiem ir cilvēki kuri var apliecināt, ka tieši viņu mācība palīdzēja atgūt veselību..

Kā tad tā? Aizvien vairāk informācijas, kuras strādā un nestrādā vienlaikus..

Papildus šai problēmai saskaros ar to, ka grūti jebko uztvert par īstu. Ja viens saka, ka man kleita piestāv, domāju, ka pieņēmu labu lēmumu to uzvelkot. Bet ja kāds man pasaka, ka kleita nepiestāv, tā uzreiz nožēloju savu lēmumu, ka kleita iegādāta..  Visam man ir divi viedokļi un abas puses viedokļi ir spēcīgi un nespēju atrast to mieru un palikt pie viena viedokļa kādā jautājumā, jo palikt pie viena viedokļa nozīmē sevi ielikt dogmā, un tad izjūtu, “It kā esmu iesprostota kastē”.  Tad kad atrodu it kā šķietami pareizo kam piekrītu, es ātri vien atrodu, kāpēc tā tomēr nav taisnība un meklēšana jeb rakšana turpinās.. Jo vairāk roku, jo vairāk ieraugu, cik viss ir pareizi nepareizs un nepareizi pareizs..

Gaidīšu jūsu viedokli. Paldies jau iepriekš.

Elvita Rudzāte atbild: Sieviete ir uzdevusi tik daudz jautājumus, ka man būtu jāsaraksta grāmata, lai uz tiem atbildētu tā lai sieviete tos labāk izprastu. Mēģināšu īsi un koncentrēti sniegt atbildes.

1. Kur ir taisnība, bez dogmātisma?

Visās Lielo Skolotāju dotajās Mācībās tiek runāts par dažādību. Pats būtiskākais ir izprast, ka cilvēkiem ir ļoti dažāds apziņas līmenis un tieši tāpēc visiem neder viena vienīgā filosofija vai viena vienīgā reliģija vai viena vienīgā Mācība. Katrs cilvēks izvēlas mācību atbilstoši savam apziņas līmenim un kad viņš apziņā ir audzis, viņš meklē augstākas pakāpes mācību.

Piemēram, es sāku garīgās izaugsmes ceļu šajā dzīvē, lasot Vīlmas Lūles grāmatas. Tās man ļoti palīdzēja, bet tagad es lasu Dzīvās Ētikas Mācības un tās man ļoti palīdz. Laikā, kad es lasīju Vīlmas Lūles grāmatas, es nespēju uztvert Dzīvā Ētikā teikto, bet tagad es to spēju un jau zinu kādas nākamā līmeņa grāmatas man ir jālasa.

Ja mēs apskatām piemēru par atveseļošanos, tad slimniekam, kam ir zems apziņas līmenis, palīdzēs dziednieks, kam ir augstāks apziņas līmenis par slimnieka apziņas līmeni vai palīdzēs zāles. Savukārt slimniekam, kam ir augsts apziņas līmenis nepalīdzēs ne dziednieks, ne zāles, jo viņa apziņa ir sasniegusi to līmeni, lai izprastu savas neapgūtās mācības augstākā līmenī.

Slimniekam ar zemu apziņas līmeni pietiks, ja viņš sapratīs, ka nedrīkst pārslogot sevi darbā. Savukārt cilvēkam ar augstu apziņas līmeni atziņa, ka pārslodze darbā nav pareiza, nepietiks. Viņam būs jāizprot, kāpēc viņš sevi pārslogo darbā? Kāpēc mīlestību nedrīkst aprakt darbā? Kāpēc svarīgi atbrīvoties no bailēm “mani nemīl” utt. Jo augstāks apziņas līmenis, jo dziļāk jārok.

Pilnīgu, absolūtu taisnību nav iespējams atrast. Arī Lielie Skolotāji mums atklāj patiesību tikai pa daļām, raugoties uz mūsu apziņas līmeni. Tomēr uzskats, ka viss jaunais ir tas pareizākais ir maldīgs, jo daudzas jaunās mācības balstās uz baudu attīstību, kas ir pretrunā Dievišķajiem likumiem. Svarīgi ir zināt, ka laiki var mainīties, bet Dievišķie likumi nemainās.

2. Vai vēlmes attīstība iedos gudrību?

Cilvēkam ir iespēja izvēlēties divus attīstības ceļus:

1) Ciešanu ceļš, kur cilvēks mācās caur savu pieredzi, savām pieļautām kļūdām. Ir tāds teiciens: “Ciešanas domātas muļķiem”.

2) Mācību ceļš, kur cilvēks apgūst dzīves gudrības, lai nepieļautu kļūdas un nebūtu jāpiedzīvo ciešanas. Ir tāds teiciens: “Muļķis mācās no savām kļūdām, bet gudrais mācās no citu kļūdām.”

Bez kļūdām dzīvi nodzīvot nav iespējams, tāpēc pieļauto kļūdu sekas ir jāpiedzīvo visiem, bet cilvēks, kas ir izvēlējies iet Mācību ceļu, sekas pārvar vieglāk, tās viņu nedzen izmisumā un viņš priecājas par iespēju dzīvot.

Cilvēks, kas ir izvēlējies ciešanu ceļu, sekos savām vēlmēm līdz nonāks pie sasistas siles un sāks aizdomāties par īstajām dzīves vērtībām. Viņš, protams, izejot cauri šādai pieredzei var kļūt gudrāks, bet nav teikts ka šajā dzīvē. Daudzus cilvēkus, kas skrien pakaļ vēlmēm, Dievs paņem pie Sevis, ja redz, ka cilvēks šajā dzīvē neko nesapratīs. Dievs dod jaunu iespēju tikai tad, ja ir kaut mazākā cerība, ka cilvēks sāks domāt un strādāt ar sevi.

3. Vai manifestācijas palīdz sasniegt laimes izjūtu?

Viss ir atkarīgs no cilvēka apziņas līmeņa. Jo zemāks apziņas līmenis, jo vairāk viņam palīdzēs manifestācijas līdz brīdim, kad viņam tās vairs nepalīdzēs.

Piemēram, cilvēks sapņo par savu personisko māju. Dievs dos cilvēkam iespēju iegūt īpašumā māju, lai cilvēks saprastu, ka nekas ārpus paša cilvēka, nevar cilvēkā radīt laimes izjūtu. Tanī pašā laikā būs cilvēki, kas teiks, ka viņiem nekas cits nav nepieciešams kā iespēja skatīties TV, aliņš un čipši. Ja viņam šāda nodarbe patīk, Dievs atļaus viņam tā dzīvot līdz paņems pie Sevis kā nederīgu nezāli, kas neko nav mācījusies un dzīvi nodzīvojusi veltīgi.

4. Vai jābūt dvēselēm, kuras turpina ilūzijas veidošanu, jo viņas aug..?

Iztēlojieties kāda būtu dzīve, ja visi dzīvotu tikai pareizi? Dzīve būtu ļoti garlaicīga. Tāpēc jābūt sliktajam, lai labais labāk varētu attīstīties. Pie tam jāņem vērā, ka jo tālāk esi ticis garīgās izaugsmes ceļā, jo grūtāki pārbaudījumi stāv priekšā, lai tu neapstātos savā attīstībā.

5. Vai sātans pastāv?

Sātans ir sliktā simbols. Katrā cilvēkā ir labais un sliktais, tāpēc var teikt, ka katrā cilvēkā ir Dievs un sātans. Kāpēc Dievs pieļauj sātana eksistenci? Tikai tāpēc, lai cilvēki neapstātos savā attīstībā, jo cilvēks mācās caur slikto. Ja viss būtu tikai labi, priekš kam vispār būtu jāmācās un jāattīstās?

6. Vai pēc Dieva prāta mums visiem jākļūst par mūkiem?

Nē, mums visiem nav jākļūst par mūkiem. Mums visiem ir jāaug garā, bet augt garā var jebkurā vietā, jebkurā profesijā un jebkurā dzimumā. Ne visi mūki ir sasnieguši augstu apziņas līmeni. Ne visi priesteri ir sasnieguši augstu apziņas līmeni. Ja tas tā būtu, tad nebūtu pedofīlijas skandālu reliģiju draudzēs.

Dzīves jēga ir augšana garā jeb kļūt dzīves gudrākiem. Iesaku sievietei nostāties stabili uz savām kājām, sekojot tai Mācībai, kas uzrunā sievietes dvēseli. Tad viņai nebūs svarīgi, ko citi domā par viņas kleitu, jo tad viņa valkās tādas kleitas, kas patīk tieši viņai. To sauc par dzīvošanu atbilstoši savai būtībai.

Piemēram, man ļoti nepatīk tetovējumi uz ādas, bet mūsdienās tā ir modes lieta. Es akceptēju, ka citi izdara izvēli bojāt savu dabisko skaistumu, bet man neviens neiestāstīs, ka āda ar tetovējumu ir skaista.