Kā smaidīt pēc traģēdijas ģimenē? – turpinājums 02.02.2014

Kā smaidīt pēc traģēdijas ģimenē?  – raksta sākums

Ņina jautā: Elvita, es nepiederu pie tās cilvēku grupas, kuri vainu meklē citos. Tā ir mana labā īpašība. Citādi visa dzīve ir vienas kļūdas, no vienām ārā un citās iekšā. Raudu, nožēloju, bet vienmēr par vēlu un tad traģēdija. Ne vienu mirkli neesmu vainojusi Dievu, vai kādu citu cilvēku. Esmu pelnījusi ciest, ciest, ciest. Pati atteicos no kontaktēšanās ar pazīstamiem un labiem cilvēkiem, jo negribu kādu apgrūtināt, negribu, ka redz manas sāpes. Laiks man nekad nav palīdzējis aizmirsties. Nezinu kādēļ tā? Man pagātne ir kā tagadne. Un ar to mocos visu savu jau garo mūžu.

Pēc traģēdijas es devos uz baznīcu pēc padoma kā turpināt dzīvi, bet man pateica, ka vispirms jāgriežas pie ārsta. Gadu man palīdzēja psihologs, kā arī zāles, zāles, zāles. Tad, griezos bibliotēkā, kur esmu izlasījusi visas grāmatas par Smalko pasauli. Turpinu dzert antidepresantus. Ir tik skumji, liekas drīz zudīs spēki no skumjām. Un nav man žēl sevis. Nu kā lai smaidu, ja atmiņās pretī raugās visdārgākais ar asarām ritot  no sāpēm un šausmām atvadīties no šīs pasaules viskrāšņākajā dzīves posmā? Man gribas kaukt.

Elvita Rudzāte atbild: Dievs mums visiem uzliek tādus pārbaudījumus, kādus mūsu Gars ir spējīgs izprast un caur grūtībām kļūt dzīves gudrāks. Acīmredzot Ņinas Gars ir augstu attīstīts un vēlas apgūt grūtu mācību stundu. Ņina ir sapratusi, ka nevienu savās nelaimēs nedrīkst vainot, bet man no Ņinas rakstītā izveidojās priekšstats, ka Ņina vaino pati sevi. Ņina nespēj piedot sev savas kļūdas, kuras iespējams ir veicinājušas traģēdiju vai varbūt Ņina vaino sevi, ka nespēja palīdzēt savam tuviniekam izbēgt no traģēdijas.

Vissliktākais, kas var būt, ja cilvēks sāk pats sevi sodīt. Ja Ņina kavējas atmiņās, iespējams viņa pārcilā visus notikumus un mēģina iztēloties, kā viņa varēja rīkoties citādāk, un tad traģēdija nebūtu notikusi. Dziļas sāpes cilvēku moka un nelaiž vaļā, ja cilvēks uzskata, ka viņš varēja situāciju mainīt, un, ka tikai viņa kļūdainās rīcības dēļ, situācija beidzās tik traģiski. TĀ TAS NAV. MĒS AR SAVU RĪCĪBU IETEKMĒJAM SAVU DZĪVI, BET DAŽKĀRT MUMS IR JĀPIEĻAUJ SMAGAS KĻŪDAS, LAI CAUR TĀM KĻŪTU DZĪVES GUDRĀKI. Neaizmirsīsim, ka mūsu dzīvi vada Dievs. Bieži mums ir nesaprotama Dieva griba, kāpēc Viņš pieļauj dažādus traģiskus notikumus un nav pat runa par traģiskiem notikumiem, mums ļoti var sāpēt arī ikdienas strīdi ar bērnu un šķiršanās ar mīļu cilvēku. Tomēr vienmēr ir jārespektē Dieva griba. Viņš zina kāpēc situācijai vajadzēja beigties tieši tā kā tā beidzās. Dažkārt mēs pēc ļoti daudz gadiem saprotam kāpēc bija jānotiek nepatīkamajam notikumam ar sliktām beigām, kā tas ietekmēja mūsu dzīvi un palīdzēja tuvoties Dievam.

Cilvēki ir ļoti dažādi, dažiem izdodas pārvarēt grūto situāciju, izprotot situāciju ar prātu, piemēram, man personiski jūtas nomierinās, ja es izprotu grūto situāciju ar prātu, izprotu neapgūto mācību stundu, bet es praksē esmu saskārusies ar cilvēkiem, kuriem es ar prātu izskaidroju grūtās situācijas cēloni un neapgūto mācību stundu, bet cilvēkam tas nepalīdz, viņš turpina ciest. Šādiem cilvēkiem nepieciešams palīdzēt vispirms jūtu līmenī un tikai pēc tam ar prātu. No visām man zināmajām metodēm, jūtu līmenī pārvarēt grūto situāciju vislabāk palīdz Holodinamikas metode, kuru arī es esmu sākusi praktizēt gadījumos, kad redzu, ka ar prātu nespēju palīdzēt.

Ņinai ļoti svarīgi ir piedot pašai sev un pārstāt sevi šaustīt. Ja Ņina to nespēj izdarīt domās, tad es iesaku Ņinai apmeklēt Holodinamikas nodarbības, kuras vada Jānis Vītols. Jānim piemīt dziļa sirdsgudrība un patiesa cilvēkmīlestība. Es domāju, ka viņš varētu palīdzēt Ņinai atgūt sirdsmieru. Tuvākā nodarbība Sokrata tautskolā būs š.g. 23.februārī, kad sagadīšanās pēc ir Karmas Valde sēde Smalkajā plānā. Tas nozīmē, ka šajā dienā veiktajām aktivitātēm vajadzētu būt īpaši efektīvām ar labu rezultātu. Vairāk par nodarbību lasīt šeit.

Ja Ņinai nav iespēju apmeklēt šo nodarbību, tad iesaku praktizēt lūgšanu garīgo praksi. Ņinai pašai ir jāsajūt, kura lūgšana viņu visvairāk nomierina, bet es ieteiktu praktizēt Mātes Marijas lūgšanu Esi sveicināta Marija. Lūgšanu nepieciešams lasīt 33 reizes. Ar lūgšanas tekstu var iepazīties šeit. Lai būtu pozitīvs rezultāts, garīgā prakse ir jāpraktizē katru dienu.

Papildus tam, iesaku Ņinai sākt nodarboties ar labdarību. Nav spēcīgāku zāļu depresijai un ciešanām kā labdarība. Iespējas kādam palīdzēt ir ļoti daudz. Es ieteiktu izvēlēties tādu labdarības veidu kā pašam kaut ko darīt, palīdzot tiem, kuriem ir grūti. Es nezinu, bet iespējams Dievs vēlējās Ņinu caur šīm sāpēm aizvest līdz viņas dzīves misijai – kalpot cilvēkiem, kuriem iet grūti. Ja nebūtu šo ciešanu, diez vai Ņina pati nonāktu līdz savas dzīves misijas sapratnei un īstenošanai.