Kā smaidīt vīram un uzticēties cilvēkam, kas nenožēlo savus pāridarījumus? 10.06.2016

Sieviete jautā: Paldies par visām atbildēm, e-semināriem un pasākumiem Jūsu parkā! Tas stiprina un liek saprast un strādāt ar sevi! Bet šajā dzīves mirklī, kad semināru teorija ir teju jau asinīs un matemātiski šķiet, ka viss ir skaidrs, pieklibo prakse un reālā dzīve. Ir pienācis brīdis, kad tieku izgāzta visos eksāmenos un netieku galā nearko. Nevaru tikt galā ar aizvainojumu un sāpēm. Apzinos, cik tas ir postoši, tas no manis velk laukā tik daudz neapzināta naida. Esmu kļuvusi par cilvēku, ar ko pati negribētu dzīvot vai iet uz randiņu. Fiziskā sajūta raksturojama kā smakšana un nelaba dūša vienlaicīgi. Vissmagākie ir vakari un naktīs aizmigt nav iespējams, raustos krampjos un neapzināti kliedzu. Aizvainojums un sāpes.

Runa par vīra mazo sānsoli. Tas notiek taču ar lielāko daļu sieviešu. Un tam tiek pāri. Mans gadījums nav tas, kur vīrs kādu iemīlējis. Es perfekti redzu šajā visā, ka viņam visus viņa soļus liek darit Režisors, lai man ko vēstītu. Bet laikam visvairāk nespēju sadzīvot, ka tas viss notiek nevis pa
kluso, bet tie zibeņi tiek mesti diezgan publiski. Ir sajūta, ka visi apkārtējie smejas par manām sāpēm. Un, ja pirmie nedarbi smagi, bet tiktu pārdzīvoti, izprasti un piedoti, tad, līdzko, jau drusku atradu gaismu tuneļa galā un sanāca pat atgūt smaidu, tad nāca nākamais grūdiens, kas lika aizmirst iepriekšējo. Jaunie izpriecu objekti tiek prezentēti draugiem un jā-arī vecākiem, kuru reakcija bija-“SUPER”. Bet labākais, ka viņš ir blakus un nedomā ne pamest mani, ne atvainoties, ne izrādīt nožēlu. Tas viss esot joks. Bet kā man ar šādiem jokiem sadzīvot? Kā neienīst visas
iesaistītās personas, viņa ģimeni un draugus, kas šo “joku” uztver ar sajūsmu, durot man dunci mugurā? Es nevaru viņam smaidīt! Un mana
nomāktība, depresija, lēkmes, naids, dzīvesprieka neesamība stimulēs tikai dziļāku purvu un vēl šādus jokus. Ja man ar ko tādu jāsamierinās,
saglabājot mīlestību pret viņu, tas sagraus mani pavisam!

Gribu atteikties satikt viņa ģimeni-tas atkal provocēs naidu pret mani. Es būšu pieklājīga un viņus cienīšu, bet vai šādā momentā nedrīkstu cilvēcīgi nevēlēties šos liekulīgos cilvēkus satikt? (Tuvojas lieli ģimenes svētki un pasākumi, kur mūsu dalība ir pieteikta. Bet es būšu ļoti
ļauna, ja saudzēšu sevi un neieradīšos… ) Viņš vāra sūdus, bet es, redz, neadekvāti uzvedos… Viņš mani sāpina, bet es, redz, nepietiekami māku savas sāpes noslēpt ikdienā. Bet man nāk vēmiens. No visām iesaistītajām personām. Brīžiem arī fiziski. Acīm redzot, nevaru sagremot. Kur izeja? Man ir slikti. Bet viņš vēl aplej ar mēsliem mani, jo viņam nepatīk tāda nepriecīga dzīvesbiedrene…

Zinu, ka laiks un pacietība… un Dievs noteiks gala iznākumu, bet kā izdzīvot? Kā tikt vaļā no aizvainojuma? Kā smaidīt vīram un uzticēties cilvēkam, kas nenožēlo savus pāridarījumus? Zinu, ka tās sievietes ir tikai kauliņi uz Dieva šaha galda, bet kāpēc tad man ir aizvainojums un naids? Kāpēc neko nevaru ieēst jau labu laiku? Sanāca gari. Paldies par veltīto laiku.

Elvita Rudzāte atbild: Šādā situācijā ir ļoti svarīgi runāt ar vīru un viņa radiem, izskaidrojot savas izjūtas, cik ļoti sāp “joks” un cik sliktu pašsajūtu tas rada. Man šķiet, ka vīrietis un viņa ģimene neapzinās kā viņa jūtas un nesaprot viņas uzvedību. Visi strīdi rodas no savstarpējas neizpratnes. Es pieļauju, ka sieviete sarunas laikā ar vīru nespēj atrast pareizos vārdus, lai vīrs viņu sadzirdētu, tāpēc svarīgi ir atrast citu veidu kā vīram izskaidrot to kā viņa sieva šajā situācijā jūtas. Es iesaku uzrakstīt vīram garu vēstuli (pirms tam Dievam, lūdzot palīdzību atrast pareizos vārdus, lai vīrs viņu uztvertu pareizi), izskaidrojot sīkumos kā viņa jūtas, aprakstot konkrētas situācijas un viņas izjūtas šajās situācijās, lai viņš beidzot saprot, kas ar sievu notiek un kāpēc tā notiek.

Katru dienu sievietei ir daudz laika jāpavada lūgšanās, skaitot Tēvreizi un Esi sveicināta Marija lūgšanas vai citas lūgšanas, un jālūdz palīdzība Dievam atrisināt šo situāciju tā kā Viņš to vēlas, dzēšot sievietes karmu. Nav šaubu, ka šī ir karmiska situācija, un Dievs dod iespēju sievietei dzēst savu karmu, bet tas nedrīkst notikt dusmās (aizvainojums ir dusmas) un naidā. Tam jānotiek pazemībā un mīlestībā.

Sieviete minēja, ka vīrs un viņa ģimene liekuļo. Viņai nav jāseko viņu piemēram, un nav jāizrāda, ka viņa jūtas priecīga, ja patiesībā viņa jūtas izmisusi. Es nedrīkstu dot padomus kā konkrēti viņai uzvesties un rīkoties konkrētās situācijās, jo tas ir jāsaprot viņai pašai, uzklausot savas sirds dotos padomus. Es tikai brīdinu, ka viņa nedrīkst iesaistīties šajā spēlē un kļūt nepatiesa. Viņai ir jābūt patiesai.

Kā mīlēt vīrieti, kurš tik ļoti sāpina? Katrā cilvēkā ir sava daļa labā un sava daļa sliktā. Mīlestībā ir jākoncentrējas uz to daļu, kas ir labā, lai tā augtu vēl lielāka. Iztēlojieties, ka jūs ar savu mīlestību sildāt augu, kas ir maziņš, bet tā kā viņš sajūt siltumu un redz gaismas staru, tad viņš mēģina pastiepties garāks pretī gaismai un kļūst arvien spēcīgāks. Ar to es gribu teikt, ka sievietei ir jāierauga savā vīrā viņa labais un jākoncentrē mīlestība uz viņa labo jeb jāmīl viņa labais. Nākamais mīlestības līmenis ir iemīlēt slikto, bet tas ir nākamais līmenis, kad ir sasniegts pirmais līmenis.

Šādā situācijā nevar iztikt bez piedošanas. Piedošanai cilvēks atveras tikai tad, ja izprot neapgūto mācību. Man pietrūkst informācijas, lai precīzi noteiktu neapgūto mācību, bet tā varētu būt saistīta ar liekulību vai nodevību. Iesaku sievietei padomāt, vai viņa vienmēr ir bijusi patiesa un vai tagad tāda ir? Vai viņa nav kādu nodevusi, jo faktiski liekulība ir nodevības māsa? Ir jābūt cēlonim, nekad šādas situācijas nenotiek tāpat vien kaut arī tās varētu būt saistītas ar iepriekšējām dzīvēm. Dievs vienmēr dod iespēju šajā dzīvē ieraudzīt tās pašas kļūdas, kas pieļautas iepriekšējās dzīvēs. Tāpēc es iesaku sievietei koncentrēties uz sevi un ieraudzīt savu slikto, kas nav vēl atbrīvots, bet kuru pienācis laiks atbrīvot ar patiesu nožēlu, lūgšanām un pareizām izvēlēm tagadnē.

Sieviete gaida no vīra piedošanu un viņa nožēlu par nodarīto. Mācība māca: “NEKAD NEKO NEGAIDIET, ESIET TIKAI DEVĒJI!’ Kā šādā situācijā kļūt par devēju? Vienkārši domās sūtīt mīlestību vīra labajai daļai un parādīt cieņu viņa sliktajai daļai, kura ir nomaldījusies no ceļa, bet kuru Dievs kaut kad atmodinās, jo Dievs vienmēr visus bez izņēmuma modina, jautājums tikai kad un kādā veidā. Par to sievietei nav galva jālauza, viņai ir jāizpilda tas, ko šajā brīdī Dievs gaida no viņas, jo šobrīd Dievs modina tieši viņu…