Kā tikt galā ar nebeidzamām bēdām un ciešanām? 04.05.2020
Zinaida jautā: Vēlos lūgt padomu, kā tikt galā ar nebeidzamām bēdām un ciešanām, kad triju gadu laikā aizgājuši tuvi cilvēki: vīrs, dēls un brālis.
Vecākais dēls, 60 gadi (vienīgais, kas palicis) ļoti lieto alkoholu, ir sirds slimnieks ar augstu cukura līmeni, pēc 2 infarktiem. Man ir bailes pazaudēt arī viņu. Jaunākais dēls mira ar retu slimību: motoneironu slimība (muskuļu atrofija) 47 gados.
Kā sevi nostādīt uz pareizā ceļa? Asaras un nebeidzamas sāpes ir katru dienu.
Elvita Rudzāte atbild: Ar ciešanām cilvēks tiek galā tikai tad, kad sāk izprast dzīvi – Smalkā plāna un fiziskā plāna pastāvēšana, garu iemiesošanās fiziskajā plānā, mācību apgūšana, karmas atstrādāšana, ka pēc bēdām nāk prieks un otrādi utt.
Ja cilvēks domā, ka šī dzīve ir vienīgā, tad jebkas ko viņš šajā dzīvē zaudēs, viņā radīs ciešanas. Kad cilvēks sāk saprast, ka patiesībā jau cilvēks nenomirst, bet tikai pārvietojas uz citu plānu, tad ciešanas pazūd. Nāve nenogalina. Nāve ir tikai robežstabiņš starp veco un jauno. Ja cilvēks atrazdamies fiziskajā plānā cieš no slimības, tad pārejot uz Smalko plānu šīs ciešanas pazūd. Tāpēc svētie cilvēki aiziešanu no fiziskā plāna jeb nāvi vienmēr ir uztvēruši kā pestīšanu no ciešanām.
Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, bet mirušie tuvinieki visvairāk spēj palīdzēt saviem mīļajiem tieši atrodoties Smalkajā plānā nekā fiziskajā plānā. Arī pēc cilvēka nāves saite starp tuvajiem gariem nepazūd, tikai tā izpaužas savādāk. Piemēram, mana mamma, kas šobrīd atrodas Smalkajā plānā, man ļoti cenšas palīdzēt, brīdinot par problēmām, pirms tās ir notikušas. Tāpat arī tēvs, kas arī ir Smalkajā plānā, vienmēr man dod zīmes, ja mani gaida kādas problēmas. Es jūtu savu vecāku klātbūtni visur, kur atrodos, un zinu, ka viņi dara visu, kas ir viņu spēkos, lai man palīdzētu. Protams, viņi palīdz ne tikai man, bet arī visiem citiem, kas viņiem dzīves laikā bijuši tuvi. Pie tam tas nenozīmē, ka attiecības dzīves laikā vienmēr ir bijušas labas. Mirušajos tuviniekos nav naida, nav nosodījuma, ir tikai mīlestība.
Kad Zinaida sapratīs, ka patiesībā viņas mirušais vīrs un dēls nav nekur tālu no viņas, ka viņi mēģina mierināt Zinaidu, tikai viņa to nejūt, tad viņa nomierināsies, bet lai to saprastu, ir daudz jāmācās.
Viena no mācībām, kas Zinaidai ir jāapgūst, ir pieķeršanās mācība, kas māca, ka mums nekas nepieder, ka viss pieder Dievam. Mums nepieder ne lietas, ne tuvinieki, ne nauda. Viss tas mums ir dots, lai mēs kļūtu dzīves gudrāki. Tuvinieki mums ir doti kā skolotāji no kuriem kaut kas ir jāmācās, kā arī viņi mācās no mums. Viss dzīvē notiekošais ir mācības mūsu gara izaugsmei. Kad tu sāc visu uztvert kā mācības, tad tevī vairs nav baiļu no nākotnes, tu vienkārši raugies uz dzīvi kā uz savu Lielo Skolotāju un ar pazemību un pateicību pieņem visu to, ko Skolotājs tev dod.
Nekad nav par vēlu mācīties. Ja Zinaida ir atraduši portālu domātājs.lv, tad tas nozīmē, ka viņas gars ir gatavs mācīties un attīstīties. Tagad tikai jāvelta katra diena un katrs brīvais laiks garīgajai izaugsmei, jo nevar zināt cik ilgi Dievs dos iespēju mācīties. Iesaku Zinaidai lasīt rakstus domātājs.lv un sākt klausīties e-seminārus “Piedošanas mācība” tādā secībā kā tie ir doti, kā arī lasīt Gudrības Vārda Mācību vienu diktātu dienā tādā secībā kā tie ir doti.
Mācīšanās laiks ir patīkams un interesants, bet galvenais tas nomierina prātu un rada sirdsmieru, atbrīvojot no ciešanām.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 8. septembris līdz 20. oktobris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “IESPĒJU UN RESURSU MEKLĒŠANA”, 12.09.2024.- 24.10.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …