Kā tikt galā ar vēlmi būt kopā ar mīļoto cilvēku? 22.08.2015
Inese jautā: Līdz galam vēl neizprotu, kā atšķirt pieķeršanos no mīlestības, un kā izpaužas beznosacījuma mīlestība? Jau esmu tikusi līdz sapratnei, ka man nekas nepieder, ka viss pieder Dievam. Bet, kā tikt galā ar vēlmi būt kopā ar mīļoto cilvēku un atbrīvoties no pieķeršanās, to vēl nesaprotu.
Elvita Rudzāte atbild: Pieķeršanās ir mīlestība ar nosacījumiem. Patiesa Mīlestība ir nemainīga, bez nosacījumiem.
Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba pieķeršanos skaidro: „Bieži cilvēki jauc mīlestību ar pieķeršanos. Mīlestība, kuru jūs izjūtat pret bērniem, ir dziļa, maiga pieķeršanās. Vīra mīlestība uz sievu ir aizraušanās, kaisle. Jūsu mīlestība pret lietām ir īpašnieciskais instinkts. Jūsu mīlestība pret jums līdzvērtīgiem, tuviem cilvēkiem ir draudzības jūtas. Pasaulīgā mīlestība ir daudzveidīga, bet tā nav mīlestība vārda tiešajā nozīmē, tā attiecas uz pasauli uz ķermeni, kas ir laicīgs un mainīgs. Tāda mīlestība var dot jums zemes baudas, pasaulīgo laimi, apmierinājuma izjūtu un apmierinātību ar kādas vēlmes piepildīšanos. Visas tās ir tikai zemes baudas. Var gadīties, ka vienā dienā jums kaut kas sagādā prieku, bet nākamajā vairs ne. Piemēram, ziemā jūs esat laimīgi, uzvelkot vilnas mēteli, bet vasarā tas jums sagādātu neapmierinātību. Jūsu laime ir ierobežota laikā, situācijā, vietā, prāta stāvoklī. Tā ir laime, ko jums dod pieķeršanās.
Mīlestība ir nemainīga. Mīlestība ir pastāvīga un nelokāma. Mīlestība nepazīst dualitāti. Mīlestību nevar nopirkt, tā nepazūd pēc nosodījuma. Mīlestība ir nesavtīga un tā nav atkarīga no nosacījumiem. Mīlestība ir garīga, pati tās daba ir Dievišķa. Tieši tāda mīlestība bija Jēzū pret cilvēci, tā lika viņam lūgties par saviem mocītājiem, kad viņš tika pienaglots pie krusta. Vai tad tā nav mīlestības augstākā pakāpe?
Pieķeršanās liek saņemt un aizmirst, bet mīlestība vienmēr dod un piedod. Mīlestība ir Dievs. Dievs tā ir mīlestība. Dzīvojiet mīlestībā. Pieķeršanās ir gūsts, kas noved pie nelaimēm. Pieķeršanās rada ierobežojumus, tā ir pilnībā egoistiska. Bērns ir pilns ar mīlestību un Dievišķumu. Viņš aug, sāk mīlēt rotaļlietas, pēc tam viņam patīk spēlēties, viņā aug mīlestība pret draugiem. Jaunībā viņš mīl savu draugu, vēlāk ģimeni, pēc tam izveidojas mīlestība pret savu īpašumu un savu nodarbošanos. Mīlestībai ļauj aizplūst dažādos virzienos, tāpēc tā kļūst vājāka, visbeidzot kļūstot par pieķeršanos. Jūsu mīlestība pret Dievu ir uzticība, tā palīdz attīstīt labdarību, samierināšanos un paklausību. Tā piepilda jūsu dzīvi ar Dievišķumu. Tā palīdz jums sasniegt atbrīvošanos (apskaidrību). Visvairāk jums nepieciešama mīlestības paplašināšana. Sāciet ar mīlestību pret ģimeni, veltiet savu mīlestību radiniekiem, pēc tam pakāpeniski jums apkārt esošajiem cilvēkiem, visai sabiedrībai, jūsu valstij kopumā, visbeidzot visam Visumam. Jūs varat saprast un sajust Dievu tikai ar mīlestību un caur mīlestību. Mīlestībai nav trūkumu. Mīlestība ir jūsu dabiskā spēja, tā ir Dieva dāvana cilvēkam.”
Inese jautā, kā tikt galā ar vēlmi būt kopā ar mīļoto cilvēku ? Vēlme būt kopā ar mīļoto cilvēku simboliski ir otra cilvēka piesiešana sev pie rokas – kur esmu es, tur esi arī tu vai otrādi. Vēlme otru cilvēku savažo. Savukārt mīlestība ir brīvība, tā rada ap cilvēku patīkamu mīlestības auru un dabisku vēlēšanos būt kopā kādu laiku ar mīļoto, bet, ja tādas iespējas nav, vienalga rada patīkamu sajūtu, ka uz pasaule ir kāds cilvēks, kuru es bez nosacījumiem mīlu un priecājos, ka viņš ir dzīvs un viņam klājas labi. Cilvēki, kuri savu laimi saista ar ārējo pasauli nekad nebūs laimīgi. Patiesi laimīgs ir tikai tas cilvēks, kurš ir laimīgs pats savā sirdī neatkarīgi no tā, kas notiek ārējā pasaulē. Vēlme būt kopā ar mīļoto ir nosacījums. Ja cilvēks patiesi mīl, tad viņš ir garīgā līmenī kopā ar mīļoto vienmēr, neatkarīgi no tā, kur abi partneri fiziski atrodas. Viņš dod savu nesavtīgo mīlestību un saņem mīlestību. Ja sieviete vēlas vairāk fiziski būt kopā ar mīļoto, tad tajā brīdī viņa ar neredzamām saitēm sasien mīļoto, kurš sāk justies slikti nevis no mīļotās mīlestības, bet no mīļotās vēlmes būt fiziski kopā. Tāpēc svarīgas ir domas. Tāpēc svarīgi ir neizvirzīt mīlestībai nosacījumus.
Atcerieties, ka ĪSTA MĪLESTĪBA IR BRĪVĪBA. Diemžēl daudzi šos vārdus izprot un interpretē nepareizi, ar brīvību saprotot, ka es daru ko gribu, ne par vienu neuzņemos atbildību. Brīvība ir pavisam kas cits. Tas nozīmē, ka arī fiziskās kopā būšanas laikā abi partneri jūtas brīvi un laimīgi. Viņus mīlestība piepilda un dod spēku īstenot savu misiju vai veikt savus darba pienākumus.
Partneri starp kuriem ir Patiesa Mīlestība, jūt šo mīlestību un partnera pastāvīgu klātbūtni arī pie situācijas, ja nav iespējas būt fiziski kopā. Pat, ja viens no partneriem ir atstājis fizisko ķermeni (miris), vienalga uz zemes dzīvojošais partneris jūt sava mīļotā mīlestību, jo mīlestība ir enerģija un to nekas nespēj ierobežot – ne laiks, ne vieta, ne attālums un pat nāve. Mīlestību ierobežo tikai vēlmes, bailes, egoisms un citi stresi, kas rada neredzamas enerģētiskas sienas, traucējot brīvi plūst mīlestības enerģijai starp partneriem.