Kā tu tērē Dievišķo enerģiju? 14.02.2023

Dievišķo enerģiju cilvēks uzņem no Smalkā plāna jeb neredzamās pasaules. Mugurkaulā atrodas galvenais enerģētiskais kanāls. Pa to augšup un lejup plūst Dievišķā enerģija, kas ir svarīga, lai cilvēks būtu vesels. Dievišķā enerģija ienāk pa astes kaulu un iziet pa galvvidu. No katra skriemeļa uz orgāniem un audiem atzarojas kanāli. Ja ir bojāts skriemelis, tam atbilstīgais orgāns saslimst.

Dievišķā enerģija plūst pa īpašiem kanāliem. Pārtrūkstot enerģijas plūsmai, cilvēks mirst. Enerģētiskie kanāli nav saskatāmi. Cilvēka ķermenī to ir ļoti daudz. Centrālā daļa veido galveno enerģētisko kanālu, kas atrodas mugurkaulā.

No galvenā enerģētiskā kanāla līdzīgi lotosa saknēm atzarojas sāņus enerģētiskie stari, kas konusveidīgi atveras ķermeņa aurā. Tos sauc par čakrām jeb enerģētiskajiem centriem, kas kalpo par enerģijas rezervuāriem un kuru normālu piepildīšanos nodrošina normāls, t.i., vesels mugurkaula stāvoklis.

Čakras atgādina krātuves, kurās glabājas tieši šai čakrai raksturīgā enerģija. Visa šī enerģija atrodas nemitīgā kustībā. Čakras uzsūc sevī Dievišķo enerģiju, atdala tās komponentus un pēc tam pa enerģētiskajiem kanāliem virza uz nervu sistēmu, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem un ausīm, lai barotu fizisko ķermeni.

Čakras ir līdzīgas rotējošām enerģētiskajām „piltuvēm”. Katrai ir sava krāsa (atbilstīgi enerģijas frekvences līmenim). Katrai lielajai čakrai, kas atrodas ķermeņa priekšpusē, aizmugurē ir sava pāra čakra, un tās uzlūko kā vienotu veselumu, kā čakras priekšējo un aizmugurējo aspektu. Priekšējais aspekts saistīts ar cilvēka jūtām, aizmugurējais – ar viņa gribu.

Katra enerģētiskā stara galā ir kāds dzīves notikums. Baltais stars saistās ar pozitīvo – labu notikumu, melnais ar negatīvo – sliktu notikumu dzīvē. Tā ir enerģētiskā saikne ar stresiem. Piedodot atraisās enerģētisko staru gali, tā atbrīvojot cilvēku no stresa.

Slimība rodas, kad čakru saistījuši stresi, un enerģija vai nu noplūst, vai ir bloķēta tās atplūšana. Ja esat saslimis, padomājiet par to, kur slimība koncentrējas – kreisajā vai labajā pusē, lejā vai augšā, priekšpusē vai mugurpusē, kurā čakrā un kura skriemeļa līmenī, un tādējādi jūs atradīsiet cēloni savā Dvēselē. Enerģijas plūsmu čakrās ietekmē bailes.

Jūs zināt, ka jums ir 7 galvenās čakras, kas izvietotas gar mugurkaulu, un jums ir arī apslēpto staru čakras, kas izvietotas daudzās jūsu ķermeņa daļās. Pavisam ir 144 čakras.

Divpadsmit čakras pārraida pilnīgās Dieva īpašības 12 kosmiskajos staros, un katra īpašība satur sevī vēl 12 nokrāsas vai pustoņus. Kad jūs sevī nepareizi izmantojat Dievišķo enerģiju no Dievišķā likuma viedokļa, kas pastāv šajā Visumā, tad tas vispirms ietekmē jūsu čakru caurlaides spēju, un Dievišķā enerģija, kas pa kristāla stīgu plūst uz jūsu ķermeni, tiek dabiski ierobežota. Ja jums būtu pieeja neierobežotam Dievišķās enerģijas avotam, jūs sāktu izmantot šo enerģiju sava ego apmierināšanai, kura prasības nav iespējams apmierināt. Tāpēc piekļuve Dievišķajai enerģijai cilvēces lielākajai daļai ir droši noslēgta. Lai iegūtu pieeju Dievišķajai enerģijai, jums jānostājas uz Iesvētījuma Ceļa jeb patiesa garīgās izaugsmes ceļa, un šis Ceļš aizņems ne vienu vien dzīvi. Jūs saņemat testus jeb pārbaudes katrai Dievišķajai īpašībai. Katrs tāds tests jums jānokārto 12 reižu. Kopumā jums jānokārto 144 testi sekmīgai 12 galveno čakru iesvētījumu pabeigšanai, kas ir nepieciešami to atvēršanai.

Bez septiņiem galvenajiem stariem, kam atbilst septiņas galvenās čakras, kuras izvietotas gar mugurkaulu, eksistē apslēptie stari. Apslēpto staru čakras ir izvietotas roku plaukstās, kāju pēdās un tās vietas apvidū, kas tika caurdurta ar šķēpu, kad Jēzus bija pie krusta. Bez septiņām galvenajām čakrām gar mugurkaulu ir izvietotas arī citas čakras pamīšus ar galvenajām čakrām. Šīs čakras tāpat ir apslēpto staru čakras.

Centrālā čakra atrodas starp saules pinuma čakru un sirds čakru. Šī čakra atveras tikai cilvēkiem, kam ir ļoti augsti sasniegumi pagātnē, kas apliecināti šajā dzīvē. Šī čakra tieši savieno jūs ar jūsu ES ESMU klātbūtni. Tā ir Budu un Bodhisatvu čakra. Cilvēks, kas saņēmis pieeju šīs čakras enerģijām, var pēc savas vēlēšanās ar šīs čakras palīdzību transmutēt ne tikai savu karmu, bet arī pasaules karmu. Budu lūgšana – tā ir čakru pulsācija, kura kļūst sasniedzama tikai tiem indivīdiem, kas nobalansējuši savu karmu līdz 100% un devuši solījumu kalpot cilvēcei.

Cilvēks, kura rīcībā ir tik spēcīgs instruments kā atvērtas čakras, var kalpot pasaulei nenovērtējami. Šīs kalpošanas galvenā daļa būs jūsu apkārtējās pasaules attīrīšana no jebkurām negatīvajām vibrācijām un negatīvajām enerģijām. Jūsu čakru spēks ir spējīgs neitralizēt gluži neiedomājamu daudzumu nepareizi kvalificētas enerģijas. Jūs varat transmutēt karmu ar jūsu čakru palīdzību, un ne tikai savu karmu, jo personiskās karmas jums tajā laikā jau vairs nav, bet planētas karmu, valsts karmu. Jūs varat sniegt un sūtīt palīdzību tiem cilvēkiem, kam, kā jūs redzat, tā vajadzīga.

Ja jūs tomēr atradīsiet iespēju, kā neievērot Kosmisko likumu un izmantot Dievišķo enerģiju jūsu personiskajiem mērķiem, tad jūsu čakras aizvērsies, un paredzamā nākotnē jums tiks atteikta pieeja Dievišķajai enerģijai.

Cilvēks, kas atstrādājis karmu, smalkajos līmeņos uzņemas saistības transmutēt planētas karmu. Kā tas notiek tehniski? Kad aura iegūst Dievišķo tīrību, un čakras netraucēti laiž cauri pasaulē Dievišķo enerģiju, tad tāds cilvēks pēc savas brīvas gribas sāk ievilkt savā aurā apkārtējās pasaules negatīvās enerģijas un pārstrādāt tās. Tas ir līdzīgi putekļsūcējam. Cilvēks stājas kontaktā ar citu cilvēku aurām vai ar negatīvās enerģijas sabiezējumiem, kas peld apkārtējā telpā, un ar savu čakru enerģijas palīdzību sāk neitralizēt šo blīvo negatīvo enerģētisko substanci. Tādi cilvēki kalpo pasaulei līdzīgi Kristum.

Cilvēka čakras saista fizisko ķermeni ar smalkajiem ķermeņiem. Tāpēc, kad cilvēka čakras ir pilnībā attīrītas, tad tāds cilvēks ir kā atvērtas durvis starp pasaulēm. Kalpošana, ko šis cilvēks veic, ir radniecīga tai kalpošanai, ko īstenoja Jēzus, kad bija iemiesojumā. Šāds cilvēks uzņem Dievišķo enerģiju un tērē to saskaņā ar Dievišķo likumu un savu misiju.

Ir aktīvi un pasīvi cilvēki. Aktivitāte ir iekšējā uguns (enerģija), kas ir cilvēkā, ņemot vērā viņa iepriekšējās dzīves uzkrājumus (dzīves gudrību) un šīs dzīves uzdevumus. Tā ir Dievišķā enerģija, kas katram cilvēkam ir dota atkarībā no viņa garīgajiem nevis materiālajiem sasniegumiem iepriekšējās dzīvēs un šajā dzīvē.

Cilvēka uzdevums ir pareizi tērēt viņam dāvāto Dievišķo enerģiju. Ja viņš to tērē nepareizi, tad viņš uzņemas sliktu karmu un kaut kādā brīdī nāksies piedzīvot dažāda veida resursu trūkumu.

Atrodoties sabiedrībā, īpaši tur, kur ir daudz ļaužu, cilvēks tērē savu Dievišķo enerģiju. Jo augstāks apziņas līmenis, jo vairāk to jūt. Piemēram, plaši apmeklētos koncertos, cilvēks var zaudēt ļoti daudz enerģijas, bet tanī pašā laikā kāds teiks, ka viņš koncertā ir ļoti uzlādējies. Jāsaprot, ka ļaužu pūlī notiek aktīvs enerģijas apmaiņas process. Ja tevī ir daudz enerģijas, tad rēķinies, ka tie, kam enerģijas pietrūkst, koncerta laikā no tevis enerģiju nosūks. Cita situācija ir koncertos, kur vienkopus pulcējas cilvēki ar līdzīgu apziņas līmeni, piemēram, klasiskās mūzikas koncerti, kurus pamatā apmeklē tikai cilvēki, kas mīl klasisko mūziku. Tomēr arī šādā koncertā notiks savstarpējās enerģijas apmaiņa, un kāds pēc šāda koncerta var nejusties piepildīts ar enerģiju, ko dāvā klasiskā mūzika, jo klasiskajai mūzikai ir augstas vibrācijas.

Cilvēki, kas sasnieguši ļoti augstu apziņas līmeni, nespēj ilgstoši uzturēties vidē, kur ir daudz cilvēku. Šāds cilvēks meklēs iespēju strādāt mājās, bet viņam būs augstas prasības arī attiecībā uz dzīves vietu, jo viņš nespēs dzīvot dzīvoklī, kur blakus ir kaimiņi, jo enerģijas nosūkšana notiek arī caur sienām. Šāds cilvēks vislabāk jutīsies personīgā mājā, kas atradīsies lauku vidē kā viensēta.

Mēs zinām, ka mūsu senči veidoja viensētas un dažkārt to viņiem pārmet. Tā bija mūsu senču gudrība, jo viņi ļoti labi zināja par enerģiju apmaiņu. Mūsdienās notiek pretējais process, cilvēki pamet viensētas un dodas dzīvot uz pilsētu. Tas ir tikai tik ilgi, kamēr viņi sajutīs, ka pilsētā viņi nejūtas tik labi kā laukos. Man ir žēl, ka lauku teritorijas iznīkst, bet tanī pašā laikā šajā situācijā ir kāds labums – notiek ļoti spēcīga šo teritoriju enerģētiskā tīrīšanās un nākotnē tā būs ļoti laba dzīves vieta cilvēkiem ar citu domāšanu.

Cilvēks atrodas dabiskā stāvoklī, kad viņš nemēģina nevienam izpatikt, nav kļuvis par sava fiziskā ķermeņa vergu un dara tikai to, ko saka viņa sirds, tērējot Dievišķo enerģiju tikai labiem darbiem.

Kad cilvēks garīgi attīstās, viņš iekšēji jūt, kam viņam ir jātērē sava enerģija. Viņš jūt, kur viņš zaudē enerģiju un pārkārto savu dzīvi tā, lai pēc iespējas taupītu savu enerģiju, tērējot to tikai vērtīgiem darbiem, kas dod sabiedrībai kādu labumu. Ja cilvēks sāk sekot citu cilvēku ieteikumiem, kas nesaskan ar viņa būtību, tad viņš pazaudēs daudz enerģijas, kas var noslēgties ar pilnīgu iztukšotības izjūtu  vai pat kādu veselības problēmu.

Nav pareizi sēdēt mājās neko nedarot. Rūpes tikai par ģimenes dzīvi ir attaisnojamas tikai sievietēm, kurām ir daudz bērnu, jo tas arī ir viņu darbs – radīt bērnus un audzināt par labiem cilvēkiem. Sievietēm, kas nevēlas daudz bērnus, tiklīdz bērni paaugas, jādomā kā pareizi tērēt savu Dievišķo enerģiju sabiedrības labā. Dievišķā enerģija ir jāliek lietā. Ja tu pareizi tērē Dievišķo enerģiju, t.i. tērē to Dieva uzdevumu veikšanai, tad miega laikā tu uzņemsi atpakaļ enerģiju un no rīta jutīsies spirgts un enerģijas pilns. Ja tu nepareizi tērē Dievišķo enerģiju, tad tev nepalīdzēs ne pareizs uzturs, ne fiziskās aktivitātes jeb citiem vārdiem sakot, veselīgais dzīves veids nestrādās tavā labā. Tāpēc pats svarīgākais ir domāt kā un kur tu tērē savu enerģiju, kādu labumu gūst sabiedrība no tava ieguldījuma?

Autore: Elvita Rudzāte