Kristīne jautā: Lūdzu palīdzību mana vecmāte 86 gadi visu laiku runā pa nāvi, pat zārku sāk apsvērt iegādāties. Man tikko pašai bērniņš nesen piedzima, man tādas lietas nav patīkamas kur nu dzīvam cilvēkam tagad rīkot bēres,
koriģē mani kā būs jādara kas kategoriski nē. Ja nebūs pa viņas prātam viņa nelikšot mieru pēc nāves. Man tiešām ir bail no viņas. Saprotiet viņa daudz piemin Dievu, bet negribas tā teikt, bet viņa nolād cilvēkus. Vienā mājā dzīvojam var teikt esmu no viņas atkarīga, nevaru acīs pateikt daudz ko. Es pa labam, bet viņa šausmīgi aiz muguras slikti runā.
Kā sevi pasargāt un savus mīļos? Kā rīkoties man? Un kādēļ man viss šis, dzīvoju murgā. Viņa ir uz gultas, bet var piecelties, bet nedara. Tikai sēž un runā pa nāvi. Apetītes nav, es cenšos gatavot ēst varbūt to varbūt šito. Kaut ko ieēd, bet visu laiku čīkst.
Elvita Rudzāte atbild: Vispirms Kristīnei ir jāiemācās veidot pareizu attieksmi pret nāvi. Nāve nav nekas briesmīgs. Nāve ir tikai robežstabiņš starp fizisko un smalko pasauli. Citiem vārdiem sakot, nāve aizver durvis uz fizisko pasauli un atver durvis uz smalko pasauli, kur dodas cilvēka gars. Pats nāves brīdis cilvēkam ir kā atvieglojums, tas ir patīkams un nesagādā sāpes. Katru nakti pirms aizmigšanas mēs izjūtam to sajūtu, ko cilvēks izjūt nāves brīdī. Vai tad aizmigt ir nepatīkami?
Smalkajā pasaulē ir vairāki līmeņi un cilvēka gars nonāk tajā smalkās pasaules līmenī, kuru ir nopelnījis. Viss ir absolūti taisnīgi un pamatā cilvēki baidās no nezināmā, kas viņus sagaida pēc nāves jeb kurā no līmeņiem cilvēks nonāks smalkajā pasaulē, jo tur patiešām eksistē šķīstītava, kur jāatskatās uz iemiesojuma laikā pieļautajām kļūdām un tas nav patīkami. Tāpēc svarīgi ir iemiesojuma laikā dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, tad pāreja no fiziskās pasaules uz smalko pasauli nebūs nepatīkama, jo cilvēks dosies savā evolūcijas ceļā uz priekšu.
Iesaku Kristīnei uzklausīt vecmāmiņu, pierakstīt visas viņas vēlmes saistībā ar bērēm, lai viņa redz, ka visu uztver nopietni, un, protams, pēc viņas nāves izpildīt to, kas vecmāmiņai solīts. Nevajag baidīties no vecmāmiņas sliktajiem vārdiem, jo viņa tīrai dvēselei neko nevar nodarīt, viņa var kaitēt tikai pati sev. Protams, žēl, ka cilvēks, kas tic Dieva eksistencei nav izpratis Jēzus sludināto mācību, ka nevienu nedrīkst nosodīt un vēlēt tiem ļaunu, bet acīmredzot viņas apziņas līmenis vēl nav sasniedzis to pakāpi, lai mācību izprastu. Svarīgi, lai Kristīne mācās no vecmāmiņas kļūdām – nekad nenosoda citus cilvēkus un nevēl tiem ļaunu.
Kristīne sevi un savus mīļos pasargās, ja piedos vecmāmiņai viņas kļūdas, izturēsies pret viņu ar mīlestību, jo tur kur ir mīlestība, naids aiziet.
Kāpēc Kristīnei jāpiedzīvo kā viņa raksta “šis murgs”? Tāpēc, ka viņas gars ļoti vēlas izprast visas mācības, kuras neapzināti sniedz viņai viņas vecmāmiņa, kā arī pienācis laiks dzēst daļu no sliktās karmas, kura ir uzņemta šajā vai iepriekšējās dzīvēs. Atcerieties, viss, kas ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi, jo Kosmosā nevainojami strādā Dievišķais Cēloņu-Seku jeb Karmas likums.